Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Iespiestā vārda varenais spēks

Druva
23:00
19.07.2007
5

Pienācis atvaļinājuma laiks. Parādījušies brīvi brīži, lai uzmanīgāk pārlasītu avīzes, ne tikai tām pārskrietu ar acīm. Rezultāts daudzsološs un izglītojošs.

Aizpagājušā gadsimtā, latviešu pirmās atmodas laikā, vairāki jaunlatviešu vadoņi guva lielu slavu tautas brāļu vidū, radīdami virkni jaunvārdu. To ieviešanā ļaužu ikdienas valodā lieli nopelni bija tā laika latviešu laikrakstiem. Tiesa, rēķinoties ar jaunvārdu iespējamo nesaprašanu, avīzes tos centās paskaidrot, piemēram: vilciens (= eizenbāne); veikals (= bode, magazina); kareivis (= kara vīrs, karvīrs) u.t.t. Daudzi no tiem ieviesušies ikdienas praksē, un mums grūti iedomāties, kā gan bez tiem varētu iztikt. Protams, bija arī neveiksmes, un viens otrs no radītajiem jaunvārdiem tā arī nogrima aizmirstības miglā.

Jaunvārdi radīti arī vēlākos laikos. Šo rindu autors vēl atceras diskusijas, kuras risinājās latviešu padomju presē, kā gan īsti būtu jāsauc ielu krustojumā novietotais stabs ar trīskrāsu ugunīm, kuru, attiecīgā termina trūkuma dēļ, pēc krievu valodas parauga sauca par svetaforu. Garo strīdu īsais rezultāts – luksofors – jau sen ieguvis pilsoņa tiesības. Ne mazāk stabilu vietu ieguvis cits jaunvārds – dators, kuru pat mūsu angļu valodas uzvaras gājiena laikmetā reti kurš uzdrošinās aizstāt ar kompjūteru. Lūk, ko dod īss un precīzs vārds – divas zilbes tomēr ir ietaupījums, salīdzinot ar trijām!

Jaunvārdi top arī mūsdienās. 18.jūlija „Druvas” 8.lappusē mūs iepazīstina ar tiem. Pirmkārt, izrādās, ka Barkavas arodvidusskolā var apgūt kādu no specialitātēm kūvdarbos. Atšķirībā no jaunlatviešiem, laikraksts uzskatījis par lieku pievienot jaunvārda skaidrojumu. Brīdi padomājis un palauzījis galvu, kā arī atcerējies tēvu – dibinātāju ieviestos pamatprincipus jaunvārdu veidošanā (šāds vārds noteikti meklējams svešvalodā!), nācu pie secinājuma, ka šī mācību iestāde, ievērojot pašreizējo drūmo stāvokli Latvijas lauksaimniecībā, sākusi īpašu speciālistu sagatavošanu. Kūv -šis vārds saistās ar angļu cow (sanskritā go), kas latviski būtu vienkārši govs. Neesmu lauku cilvēks, tāpēc, ej nu zini, varbūt govij tiešām nepieciešams apdares darbu tehniķis. Tomēr piedāvāt apmetēju – tas jau būtu par daudz! Acīmredzot šis jaunvārds – kūvdarbi- apzīmē speciālistus – apdares darbu tehniķus un apmetējus – kūtsdarbos, tas ir speciālistus, kuri būs gatavi būvēt tiešām mūsdienīgas kūtis.

Tomēr tas nav viss. Šī pati iestāde, ja ticam reklāmai, gatavo arī kiltu speciālistus. Kilts – tas nu nav nekāds jaunvārds. Par kiltu sauc skotu vīriešu nacionālā apģērba sastāvdaļu, ko, garāk izsakoties, dēvē arī par skotu bruncīšiem. Pasaule globalizējas, Latvijas sabiedrības krējuma pārstāvji, cenšoties, piemēram, pie mums ieviest tādu netradicionālu sporta veidu kā golfs, arī reizēm cenšas iespīlēt savus dibengalus kiltos, tā reklamējot šo apģērba piederumu. Viss jau būtu labi, tikai nezin kāpēc Barkavā nākošajiem kiltu speciālistiem piešķirs kvalifikāciju: maiznieks – konditors. Tas ir sasniegums! Cik zināms, tad kiltus līdz šim gatavoja drēbnieki. Latvijā laikam gatavos superoriģinālus speciālistus – kiltu gatavotājus no …no kā (kūciņām, cepumiem, smalkmaizītēm… vēl kā?). Darbības virziens pilnīgi pareizs – Eiropas tirgū var iespiesties tikai ar oriģinalitāti!

Visbeidzot, spriežot pēc šā paša laikraksta šajā pašā lappusē publicētajām sēru ziņām, pie mums sasniegts jauns rekords. Kādam no aizgājējiem izdevies pārsniegt 18 000 gadu vecumu! Salīdzinot ar viņu, Bībeles Ahasvērs (vai, kā veci ļaudis teica, Akaszvērs) ir tīrais piena puika. Tam vēl augt un augt!

Nobeigumā neliela piebilde. Varbūt es tomēr kļūdos un šajā laikraksta lappusē nav ne jaunvārdu, ne sensāciju. Kur tad meklējama vaina? Varbūt korektora trūkumā? Bet varbūt viņš vienkārši atrodas atvaļinājumā?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
62

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
101

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
54

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
124

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
59

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi