Iespējams, gandrīz 100 bitenieku saņems nepamatotus atbalsta maksājumus vairāku simtu tūkstošu latu apmērā, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Nepamatoto atbalsta maksājumu bitenieki saņēmuši valsts nenoteikto kritēriju dēļ. Noteikumos palikuši robi, kurus mazāk labvēlīgajos apvidos, cerot uz valsts atbalstu, steiguši izmantot simtiem zemnieku, reģistrējoties kā bitenieki un uzrādot ne vien neeksistējošus bišu stropus, bet arī biškopībai nesamērīgi lielas platības – pašreizējā kārtība ļauj saņemt atbalsta maksājumu pat par 800 hektāriem zemes, uz tās uzliekot vien vienu bišu stropu.
Piemēram, Zilupes novadā vien reģistrētas 13 saimniecības, kas nodarbojas ar biškopību un medu fasē mājas apstākļos. Aptaujājot vietējos, raidījums gan pārliecinājies, ka kādu bišu dravu nemaz tik viegli nav atrast. Visi rausta plecus – agrāk te bites bijušas teju vai katrā sētā, tagad gan nezinot, kur tās dabūt.
Tuvējie kaimiņi neko nezina arī par līdzās esošās zemnieku saimniecības “Kristinki” biškopības panākumiem. Taču zemnieks liels – apsaimnieko aptuveni 800 hektārus. Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) šī saimniecība reģistrējusi piecas bišu saimes.
Saimniecības īpašnieks, lai gan sākotnēji bijis atsaucīgs, vēlāk “De facto” atteicās parādīt, kur īsti bites ziemo – stropi esot iesniguši un līdz tiem nevarot nokļūt.
Konkrētā zemnieku saimniecība ir viena no daudzajām, kas izpelnījusies Lauku atbalsta dienesta uzmanību. Bišu saime šeit ieviesta tikai šogad un šogad arī pirmo reizi zemnieks savus 800 hektārus pieteicis dienestā, lai saņemtu mazāk labvēlīgā apvidus atbalsta maksājumu. Un, lai gan uz lielo platību reģistrētas tikai piecas bišu saimes, zemnieks var cerēt uz prāvu atbalsta maksājumu.
“Ja tiek apstiprināts, tad tie varētu būt ap 30 000-33 000 latu, jau šogad,” saka dienesta direktora vietnieks Ģirts Krūmiņš.
Lauku atbalsta dienests atzīst, ka konkrētajai saimniecībai nozīmēta fiziskā pārbaude uz vietas, lai pārliecinātos, vai tiek turētas bites.
Par to, kā šāda situācija radusies, amatpersonas rausta plecus.
Šis gan ir tikai viens no gadījumiem, kad radušās aizdomas, ka tā sauktie dīvānu zemnieki veiksmīgi atraduši kārtējo veidu, kā pasmelties treknu atbalsta maksājumu kārtu. PVD Ziemeļlatgales pārvaldē gada laikā reģistrēto biškopju skaits dubultojies – no aptuveni 100 līdz nepilniem 200. Puse esot tādu saimniecību, kur reģistrēto stropu skaits nepārsniedz septiņus. Visticamākais straujais biškopju skaita pieaugums saistāms tieši ar iespēju saņemt atbalsta maksājumus, pieļauj “De facto”.
Par tā saukto “viltus biškopju” aktivitātēm sašutuši biškopji, lielie medus ražotāji atzīst, ka par viltus biteniekiem dzirdēts gan, jo pašreiz likumdošana paredz – uz lauka uzliekot kaut vienu bišu stropu, uzreiz var saņemt atbalstu kā bitenieks.
“Es domāju, ka tās ir nepilnības, kuras var sakārtot. Šobrīd viņi neko nepārkāpj, izpilda visus nosacījumus. Varbūt kaut kas likumdošana jāpamaina,” saka viens no lielākajiem Rēzeknes puses biškopjiem Vitālijs Sprūga.
Savulaik izstrādājot kritērijus atbalsta saņemšanai, tika konkrēti noteikts, cik saimniecībai jātur lopu, taču bišu saimju skaitu nenoteica. Tolaik šādu kārtību atbalstīja arī biškopju biedrība, kas tagad gan atzīst – gribējies kā labāk, bet sanācis kā vienmēr.
Šogad valsts atbalstam kā bitenieki pieteikušies aptuveni 1000 zemnieku. 287 personas cerējušas tikt pie maksājuma, lai gan tām nav reģistrēta neviena bišu saime. Vēl vairāk nekā 650 saimniecības saistībā ar biškopību atbalstam pieteikušas neparasti lielas prasības. Cik konkrēti līdzekļi šādi varētu izlietoti nepamatoti, aprēķinu nav.
Taču situācija neesot no labākajām, jo iecerēts no Jaunā gada atkal atbalsta saņemšanas kārtību mainīt, nosakot, cik stropiem jābūt uz hektāra. Projekts paredz, ka tas varētu būt viens strops uz, maksimums, pieciem hektāriem. Ja šīs izmaiņas ieviesīšot, izdotos ietaupīt vismaz 420 000 latu.
NOZARE.LV
Komentāri