Gada drēgnajā laikā “Druva”, sadarbojoties ar ģimenes ārsti un apiterapeiti Ilonu Radziņu, turpina publicēt izzinošus materiālus par bišu produktiem, kurus iespējams lietot slimību profilaksei vai kā palīglīdzekli ārstējoties.
“Ar biškopību cilvēki nodarbojas kopš sirmas senatnes. Tā dod ne tikai medu, bet arī daudzus citus produktus. Pēdējā laikā, kad aizvien vairāk tiek noskaidrota šo vērtīgo produktu ķīmiskā uzbūve, to bakterioloģiskā un bioloģiskā darbība un citas īpašības, arvien biežāk sāk pievērsties arī to lietošanai medicīnā,” pasaules kolēģu pieredzi skaidroja Ilona Radziņa, bet piebilda, ka Latvijā tradicionālās medicīnas pārstāvji pret apiterapiju ir piesardzīgi un nogaidoši. Tikmēr apiterapeiti Amerikā ļoti detalizēti izvērtējuši daudz bišu produktu, īpaši propolisa un pat bišu indes vērtību. Propoliss pret stresu un sāpēm
No propolisa var pagatavot dažādu formu ārstniecības līdzekļus, kādus zinās daudzi, tie ierasti nopērkami aptiekās – propolisa ziedes, propolisa spirta izvilkumus, arī pastas un emulsijas. Preparāta plašais ārstnieciskās iedarbības spektrs balstās galvenokārt uz antimikrobo darbību, nonāvējot mikrobus vai apturot to vairošanos. Ne velti arī bišu stropā propoliss darbojas kā dezinficētājs, kuru bites ražo no augu pumpuru, jaunu dzinumu, lapu, mizas sveķiem, kā arī putekšņu apvalkos esošajām vielām. Tas satur augu sveķus, ēteriskās eļļas, vasku, ziedputekšņus, vitamīnus, flavonus, bet tā pelnos ir 21 mikroelements. Propolisam ir milzīga vērtība, jo viena bišu saime gadā ievāc tikai nedaudz vairāk par 150 gramiem cietās vielas.
Ķīniešu pētījumi atklājuši, ka propoliss ir efektīvs stresa seku, aterosklerozes, ādas slimību ārstēšanā. Eiropieši izpētījuši, ka propoliss palīdz leikocītiem aprīt un sagremot baktērijas un citus svešķermeņus asinīs. Krievijas zinātnieki konstatējuši, ka propoliss aptur kuņģa čūlas asiņošanu, remdē sāpes, kavē augoņu formēšanās procesu. Tas palīdz arī pie ādas saslimšanām un kalpo kā dabiskais antioksidants. To izmanto hroniska bronhīta, rinīta, deguna un rīkles gļotādas ārstēšanā, kā arī stomatoloģijā. Propolisu lieto ne tikai humānajā medicīnā, bet arī veterinārijā.
Inde, kas dziedina
Bišu indes iedarbība uz organismu ir ļoti sarežģīta un zināmā mērā atkarīga no dzēlienu skaita, iedzelšanas vietas un organisma individuālās jutības. Ap 2 procentiem cilvēku bišu inde rada alerģiskas parādības.
Bišu inde ir bišu indes dziedzeru sekrēts, kas sakrājas indes pūslī un, bitei iedzeļot, caur dzeloņa kanālu inde ieplūst brūcē. Bišu indes darbību uzskata kā vairāku bioloģiski aktīvu vielu kopdarbību. Tajā atrodamas daudzas specifiskas, bet kopskaitā vismaz pussimts vielu, arī olbaltumvielas un aminoskābes.
Bišu indei piemīt spēja aizturēt impulsu pārvadi veģetatīvās nervu sistēmas ganglijos. Lielās devās bišu inde var radīt eritrocītu sabrukumu, tai ir asinsspiedienu pazeminoša darbība. Šeit dziednieciskās īpašības izskaidrojamas ar to, ka inde ietekmē virsnieru dziedzeru funkcijas.
Bišu inde cilvēka organismā paplašina sīkās artērijas, uzlabo asinsriti un asins sastāvu, samazina asins recēšanu un holesterīna daudzumu, stimulē imūnsistēmu, rosinot tajā dažādus sarežģītus procesus, tonizē un uzlabo darba spējas. Tā darbojas arī kā pretiekaisuma līdzeklis, jo līdzīgi kā daudziem bišu produktiem tai piemīt baktericīdas īpašības, palīdzot arī alerģijas ārstēšanā, labi darbojas kā pretsāpju līdzeklis, uzlabo sirds muskulatūras un smadzeņu darbību, aknu funkciju.
Par bišu produktiem, ja rodas padziļināta interese, tāpat kā par apiterapiju kā vienu no ārstēšanās veidiem ir plašas ziņas internetā, tādas var meklēt arī literatūrā, reizēm laikrakstos un žurnālos, kad runa ir par veselības aprūpi un slimību profilaksi. Speciālisti uzsver, ka pret ārstēšanos ar dabiskajiem līdzekļiem cilvēkiem ir dažāda attieksme, bet gandrīz visi ir vienisprātis, ka lielāka ļaunuma noteikti nebūs. Par bišu produktiem saka, ka to vērtība var nest tikai labumu, vienīgi cilvēkam jāpārliecinās, vai pret bišu produktiem nav alerģijas.
Vēl mazliet vēstures. Bites esot bijušas pasaulē vēl 60 miljonus gadu pirms pirmatnējā cilvēka parādīšanās zemes virsū. Kopš seniem laikiem bites pazinuši arī indieši. Viņu pasaules Dievs un Radītājs Višnu tiek attēlots kā bite lotosa ziedā, no kura kājām pil medus. Indijā ir paraža jaundzimušajam vispirms dot pilienu medus un tikai tad mātes pienu. Šo paražu indieši saglabājuši līdz mūsdienām. Medu viņi uzskata par Dievu barību, īpašu dzīvības vielu. Eiropas cilvēkiem ir iespēja novērtēt un izvēlēties.
Komentāri