Cēsu Vēstures un mākslas muzejs atvēris sava krājuma priekšmetu rādītavu – “19.gadsimta skolā”. Rādītava atrodas Koprades mājā “Skola6”. Atklāšanas brīdī muzeja vadītāja Kristīne Skrīvere atzina, ka vieta nav izraudzīta nejauši – krājumu rādītava atvērta ēkā, kura ir Cēsu radošo industriju epicentrs: “Pēdējā laikā daudz runā, vai muzejs ir daļa no radošajām industrijām. Tad saku, ka tā ir nevis daļa, bet radošo industriju pamats. Tieši muzejs ir vieta, kas iedvesmo radīt. Ar šo Cēsis atkal sevi pieteikušas īpaši. Pirms dažām dienām atklājām vēsturnieka Tāļa Pumpuriņa grāmatu par Cēsu ģerboni, un esam pirmā pilsēta Latvijā, kam ir šāda grāmata. Tagad esam arī pirmā vieta Latvijā, domāju, arī plašākā reģionā, kur muzejs ielikts Koprades mājā. Eiropā ir šādi piemēri, bet tie ir privātie muzeji. Mums kā pašvaldības muzejam šis ir unikāls notikums. Cerams, ka ar savu klātbūtni varēsim iedvesmot te esošos uzņēmējus jaunu produktu radīšanā, un šī sadarbība jau sekmīgi notiek.”
Iecere “19.gadsimta skolā” tapusi, pateicoties novada pašvaldības un aģentūras “Kultūras un tūrisma centrs” atbalstam, projekta sagatavošanā liels pašu muzeja darbinieku ieguldījums.
“Skola6” vadītāja Dita Trapenciere norādīja, ka Koprades mājā nemitīgi cenšas lauzt stereotipus, šis ir kārtējais mēģinājums: “Ēkā strādājošie sākumā bija neizpratnē, kāpēc tas nepieciešams, bet, domāju, šobrīd visas puses gandarītas par šo ieceri. Mums jau ir nākamās idejas, ko kopīgi ar muzeju varam realizēt.”
Atklāšanas pasākumā 19.gadsimta klasē sanākušos sagaidīja skolmeistarienes, kuras iepazīstināja ar skolas kārtību, mācībām, kā arī iepazīstināja ar priekšmetu rādītavu.
Skolmeistariene, kuras lomā iejutās Sanda Salmiņa, aicināja uzklausīt, kas būs pieejams šajā nelielajā, bet mīlīgajā telpā: “Paturēsim prātā, lai cik šauri apstākļi mums te liktos, arī Cimzes tēvs allaž atgādinājis, ka pat mazs dārzs var daudz augļu dot, ja tikai to kopj.”
Muzeja darbinieki sagatavojuši programmas dažāda vecuma apmeklētājiem. Pirmziemniekiem jeb 1. – 4.klašu skolēniem programma “Skola senos laikos”, kurā bērnus iepazīstinās ar dažādiem skolas priekšmetiem, arī tādiem, ko viņi pat nebūs redzējuši. Būs arī praktiski uzdevumi, piemēram, rakstīšana ar tinti un spalvu.
Otrziemniekiem, 5.-12. klašu skolēniem, programma “Skola 19.gadsimtā”, kurā skolēni iepazīs dižāko 19.gadsimta skolēnu dzīves gājumu, skolas gaitas, mācīsies glītrakstīšanu, burtnīcas iesiešanu un citas zinības.
Trešziemniekiem jeb pārējiem tiek piedāvāta mūžizglītības programma “Skola dažādos laikos”, kurā dažāda vecuma ļaudīm būs iespējams novērtēt vienam otra skolas pieredzi un salīdzināt to. Būs iespēja izmēģināt skolas piederumus, labākos 19.gadsimta rakstām un lasām gabalus, rēķinu uzdevumus.
“Tāpat ar savu mīlestību pret zinību gaismu, gluži kā sāls, kas kūstot atdod citiem savu patību, esam gatavas dalīties ar jums arī īpašos svētku brīžos. Skolmeistari rūpēsies ne tikai par gaišo nākotni, bet arī par to, lai tumsībā neiegrimtu arī aizgājuši laiki. Skolmeistari bija tie, kuri sāka veidot Cēsu muzeju, mēs aicināsim bērnus iepazīties ar senajiem priekšmetiem programmā “Seno lietu pasaule”, kur viņi tiks ievesti zinībās, kas nepieciešamas, lai izpētītu šos priekšmetus,” teica S. Salmiņa.
Ja stundās kāds darīs palaidnības, viņiem nāksies izbaudīt kādreiz tik ierasto soda mēru – tupēšanu uz zirņiem. Atklāšanas stundā to nācās izbaudīt kādam kungam, kuram iezvanījās mobilais tālrunis.
Klases vienā daļā izvietoti vēsturiskie priekšmeti no Cēsu muzeja glabātavas. Ierīkoti vairāku amatnieku stūrīši, kurpnieku stūrītis, šuvēju stūrītis, frizieru stūrītis, lai apmeklētāji var apskatīt darbarīkus, instrumentus, ar kādiem strādājuši agrākie meistari, apskatāmas arī lielformāta reklāmas par Cēsu uzņēmējiem.
Cēsu muzeja krājumu glabātāja Iveta Bērziņa, iepazīstinot ar priekšmetiem, norādīja, ka šī ir tikai ļoti neliela daļiņa no tā, kas glabājas muzeja krājumos, kur ir vairāk nekā 150 000 vienību.
“No izstādes, kas bija veltīta mūsu novadnieka, latviešu skolotāja un kora kultūras pamatlicēja Jāņa Cimzes 200 gadu atcerei, bija palikuši trīs skolas soli, tie stāvēja izjaukti, domājām, ja būtu telpas, varētu iekārtot klasi. Kad ieguvām šo telpu, izgatavojām vēl solus divām rindām un tapa šis projekts. Reizē ir arī šis atklātais krājums, lai cilvēki redz, ko glabājam,” teica I. Bērziņa.
Komentāri