Neparasti, ka viesu namu lauku klusumā, Amatas senlejā Kārļos izveidojušas pilsētnieces, kurām Rīgas straujais ritms ir labāk pazīstams. Taču tieši tajā slēpjas atslēga – viesu nama “Kārļamuiža” veidotājas Baiba Stepiņa un Arlita Sedmale zina, ko brīvdienās gribēs piedzīvot rīdzinieki, lai justos laimīgi un atpūtušies. Ar paša nozvejotu foreli
“Reizēm vajag pavisam maz – pacelt nokritušu ābolu, notrīt gar biksēm, lai tūlīt pat tajā iekostos, vai vienkārši nogulties zaļā zālītē, lai pasapņotu,” pārliecinājusies SIA “Kārļamuiža” valdes priekšsēdētāja B.Stepiņa. “Taču ar to nepietiek viesu nama piedāvājumam. Ciemiņiem jāpiedāvā daudz vairāk – labu apkalpošanu, iespēju iepazīt apkārtni, arī aktīvi atpūsties. Tas nekas, ka kafijas automāts paliek neizmantots, tā vietā izvēloties saplūkt kumelītes, uz veikalu nav jādodas, jo vakariņās var pagatavot paša nozvejotu foreli. Notiek arī tā, ka atbraucēji mašīnas uz kādu laiku aizmirst, jo brauciens ar riteni vai pastaiga gar upi izrādās aizraujošāka.
Pilsētnieki vēl nevar pieņemt brīvdienas laukos bez civilizācijas labumiem (siltā ūdens, dušas, labiem autoceļiem, mobiliem sakariem). Viņi grib, lai arī laukos tie ir pa rokai, taču, atbraukuši atpūsties, savas domas mēdz mainīt, kļūst pieticīgāki. Kārļos viesu nama ēkas biezās mūra sienas palīdz atraut domas no pilsētvides, jo mobilā telefona zona tajā ir vāja. Iejutušies laukos, pilsētā pie ērtībām pieradušie gatavi pat iesaistīties avantūrās, piemēram, pa svešām vietām, kur skaistas ainavas un smilšakmens iežu atsegumi, braukt ar riteni un apmaldīties.”
Vēsture nāk līdzi
Atklājot domas, kas pamudinājušies iesaistīties lauku tūrismā, Baiba brīdina, ka jāsapņo uzmanīgi, pat neticamas vēlēšanās mēdz piepildīties: “Kārļos ar ģimeni esam ienācēji. Pēc laukos ar ģimeni, ar ģimenes draugiem jauki pavadītām nedēļas nogalēm svētdienu vakaros nesteidzīgi piesēdu un, ar cerīgu skatu lūkojoties uz Amatas ainavu, domāju, cik ļoti negribas braukāt uz darbu Rīgā. Ja tepat būtu kāds viesu namiņš, darbs, uz kuru varētu aiziet kājām, ne pret ko citu to nemainītu.” Tā nobriedusi uzņēmība. Pēc tam arī radies izdevīgs gadījums. Nekustamo īpašumu apritē nonākusi kādreizējā muižas kompleksa ēka, kas ilgāku laiku stāvējusi neapdzīvota. Stepiņu un Sedmaļu ģimene šo īpašumu kopīgi iegādājusies viesu namam.
” Viesu uzņemšanai ir ļoti jāpatīk, lai šajā darbā justos gandarīts. Viesus nākas sagaidīt arī četros naktī . Ciemiņiem jāprot veltīt laiku. Darbā esmu aizņemta tik ļoti, ka tikai pa ausu galam dzirdēju, kas notiek Rīgā. Valdībā esot iestājusies krīze,” atzīstas pirmo gadu atvērtā viesu nama saimniece.
Muižas vēsture ciemiņus mēdz pārsteigt. Ēka, kur iekārtots moderns viesu nams, piedzīvojusi garu vēsturi. Baronu Zīversu laikā tā bijusi strādnieku māja, pirmās Latvijas neatkarības laikā nams izmantots kā nabagmāja, bet sociālisma gados – sociālais nams.
“Kāpēc jūs saucaties par muižu, ja pašas kungu mājas Kārļos sen vairs nav?” dažkārt pabrīnās viesi. Ar seniem dokumentiem, kas izveidoti kā gleznas, rotāta viesu nama zāle. Kārļumuižas vēsture parādīta vecos dokumentos. 19. gadsimta beigās muiža apvienojusi veselas 32 ēkas. Kungu māja pirmo reizi postīta 1905. gadā, bet neatgriezeniski cietusi brīvības cīņās 1919. gadā. Pagājis gadsimts. Pašlaik vislabvēlīgākais liktenis ir strādnieku dzīvokļu mājai. Tā Kārļu muiža sākusi jaunu dzīvi. Ko saka kaimiņi?
“Kārļamuižas” īpašnieki tūrisma uzņēmējdarbībā strādā nesen un joprojām iepazīst šīs nozares ekonomiskās sviras, veido kontaktus. “Ceļotājs, kas nolēmis Amatas novadā apmesties – vai tas būtu no Rīgas vai Berlīnes,
jāapkalpo par visiem simts procentiem. Kāpēc lai mēs, uzņēmēji, savā novadā kopīgi neradītu labu piedāvājumu? Viesnīcu un restorānu asociācijas konferencē pie pusdienu galda runājos ar Ērgļu, Priekuļu, Valmieras, Drabešu pārstāvjiem. Bijām vienisprātis, ka sadarbojoties ātrāk tiksim uz priekšu. Šajā biznesā ir daudz iespēju, svarīga ir katra detaļa. Jāņem un jādara. Ceram, ka ar savu rosīšanos radām pozitīvu piemēru apkārtējiem. Ja mums kaimiņos būtu mazas pirtiņas, uz kurām vest “Kārļamuižas” viesus, ja māju apkārtne būtu sakopta, labums nāktu visiem.”
“Kārļamuižā” viesojas ne tikai tūristi, arī ģimenes svētku rīkotāji. Te svinētas dzimšanas dienas, bērnu ballītes, kāzas, kad svētki nebeidzas cauru nakti. “Pēc katrām kāzām eju pajautāt kaimiņiem, vai skaļā mūzika nav traucējusi,” stāsta Baiba. “Kaimiņi saka – nē un atceras, kā kādreiz Kārļos ballēts – bijusi pašiem sava kapela un estrāde. Cilvēki cer, ka notikumiem bagātie laiki Kārļos sāks atgriezties. Pirmās brīvvalsts laikā ar estrādi un ballēm, ar tūristu bāzi tā sauktajā Kārļu skolā dzīve kūsājusi, bet muižas laikos, 19. gadsimta vidū, Amatas krasti tūrismā bijuši populārāki par Siguldu.”
Redzot viesus nama stāvvietā daudz mašīnu un nezinot, ka šoreiz tie ir Gaujas Nacionālā parka darbinieku auto, vērotājiem no malas šķitis, ka “Kārļamuižas” saimniekiem tik īsā laikā kā gads ieguldījumi tūrisma biznesā sāk atmaksāties. Par to Baiba saka: ” Paši spriedām, kad gan ieguldījumi un darbs atmaksāsies. Līdz tam vēl ilgi jāgaida. Pasmējāmies – vai tik muiža neizrādīsies mūsu pensiju fonds.” Jaunie uzņēmēji cer, ka Kārļos ceļotāji radīs lielāku dzīvību, ja Gaujas Nacionālā parks īstenos plānu par kādreizējās Amatas dabas takas atjaunošanu. Gaujas NP speciālisti novērtējuši “Kārļamuižas” apkārtnē izdarīto – sakārtoto sētu, patīrīto mežu, izpļautās taciņas caur pļavu, lai tūristi dzirdētu, kas tajās staigā un lido, kas zālē ligzdo. “Viendien ārzemju viesi izsaucās: – Te ir paradīze! Vienā mājas pusē staigā stārķis, otrā stirnas,” tā Baiba. Pirmais gads – grūtākais?
Atpūta laukos pēc Baibas Stepiņas domām varētu attīstīties divos virzienos – naturālais tūrisms, ļoti pietuvināts pieticīgai lauku dzīvei, arī ar sausām tualetēm . Otrs virziens – mūsdienu komforta prasībām atbilstoša apmešanās laukos skaistā, sakoptā vidē. Tāds
lauku šiks – gan ar klusumu un zaļumu, gan arī ar interneta pieslēgumu.
Ienākšana jaunā biznesā ļoti lielā mērā saistās ar daudzām valsts izvirzītajām prasībām, arī birokrātiju, kuras priekšā reizēm nolaižas rokas. ” Kārtībai ir jābūt, bet lai to iedibinātu, nepieciešams laiks. Tomēr uzņēmējdarbībā jaunajiem tāds netiek dots. Nodokļi jāsāk maksāt no pirmās dienas,” pieredzē dalās Baiba, pārliecinājusies, ka “papīru būšanu” Latvijā ir nesamērīgi daudz. “Valsts aicina dibināt uzņēmumus, atvērt jaunas darba vietas, bet nenodrošina pat konsultantu, kā to labāk izdarīt. Viss, arī sarežģītā likumdošana, jāizdibina pašam. To arī cītīgi darām. Atbalstot tūrisma attīstību, viesu namiem ir dots pievienotās vērtības nodokļa atvieglojums – 18 procentu vietā par viesu nama pakalpojumiem pievienotās vērtības nodoklis jāmaksā vien pieci procenti. Taču ir daudz neskaidrību, nav konkrēta definējuma – kuri pakalpojumi domāti. Naktsmājas un brokastis ir ar piecu procentu nodokli, bet vai tas attiecas arī uz pakalpojumu vakariņas un izguldināšana, nav zināms. Tātad droši vien jāmaksā 18 procentu nodoklis?”
Tūrisms ir bizness, kurā samērā izteikta ir sezonalitāte. Vasara
ir piepildītākais darba laiks. Bet attīstoties kalnu slēpošanai un snovošanai, arī ziemā aktīvi notiek viesu uzņemšana. Tikai iepriekšējā sezonā īsta ziema noturējās vienu mēnesi. Kā būs šoreiz – redzēsim.
Komentāri