Neierasti sausais un saulainais maijs dārzu īpašniekiem izraisa pretrunīgas sajūtas: pluss, ka siltumā viss aug labi, bet
mīnuss, ka nav lietus, lai augtu vēl labāk. Taču diezin vai viņi gribēja tādas lietusgāzes, kas pār Cēsīm, vismaz vienu pilsētas daļu, nogāzās aizvadītajā piektdienā.
Uz brīdi arī “Druvas” redakcija Gaujas ielā 8 bija plūdu epicentrā, jo cauri pagalmam plūda pamatīga ūdens un grants straume. Namīpašnieks Jānis Bērziņš atzīst, ka tik lieli plūdi pagalmā sen nav pieredzēti, vēl vakar turpinājās seku likvidēšana, jo ūdens bija radījis pamatīgus izskalojumus.
“Saprotu, ja man nāktos novērst sekas, kas radušās paša neizdarības dēļ, taču šoreiz tās bija sekas pilsētas lietus ūdens kanalizācijas mazspējas dēļ. Uz Gaujas ielas pretī manam īpašumam satek lietus ūdens no Rīgas, Palasta, Vaļņu ielas, vēl citām vietām, esošās lietus ūdens gūlijas ar šo apjomu galā netiek, ūdens izvēlas mazāko pretestības ceļu cauri manam pagalmam. Šī nav pirmā reize, kad pagalms šādi applūst, bet pirmā reize, kad ūdens līmenis, kas gāja cauri, bija tik augsts,” stāsta J. Bērziņš, norādot, ka pašvaldībai tomēr vajadzētu padomāt par šīs problēmas risināšanu.
Cēsu novada pašvaldība jau tūlīt pēc lietusgāzēm sociālajos tīklos informēja, ka sākusies nodarīto postījumu apsekošana un novēršana, aicinot iedzīvotājiem ziņot, ja pamanīti nopietni lietusgāžu nodarīti bojājumi Cēsu ielās.
Pašvaldības Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes vadītājs Vladimirs Kalandārovs “Druvai” pastāstīja, ka spēcīgais lietus daudzviet radījis nopietnus izskalojumus, tostarp Pils parkā noskalotas dīķa malas, cietuši celiņi, postījumi nodarīti vairākās ielās, citviet. No pārlieku liela ūdens daudzuma cietusi pat Rožu laukuma strūklakas elektronika, tādēļ strūklaka pārstāja darboties.
“Tik lielus postījumus kā 2016.gadā šis lietus nenodarīja, bet paies zināms laiks, kamēr novērsīsim sekas. Jau šonedēļ uzsāksim darbošanos, visticamāk, visu pabeigt neizdosies, jo vietām, kur nepieciešami plašāki darbi, jāatrod būvnieks, tādēļ pirms darbu sākšanas jāiet cauri visai nepieciešamajai procedūrai,” skaidro V. Kalandārovs.
Šajās dienās notiek izskaloto grants ielu greiderēšana un ietves remonts Gaujas ielā, lai atjaunotu sabojāto bruģi.
Lietavas bija nepatīkami izjokojušas Rīgas ielas būvniekus. Viņi darba vajadzībām bija atveduši divas grants kravas, taču lietus tās visas bija noskalojis lejā pa Līvu laukumu. Grants nonāca Rīgas – Vaļņu – Gaujas ielas krustojumā. Daļu grants izdevās atgūt, bet daļa tika ieskalota lietus ūdens kanalizācijā. V. Kalandārovs atzīst, ka nāksies veikt arī šīs sistēmas skalošanu: “Saprotam cilvēku bažas un neapmierinātību, bet Cēsīs lietus ūdens kanalizācija izbūvēta normāliem apstākļiem, šādās kritiskās situācijās jārēķinās, ka tā netiks galā ar milzīgo ūdens daudzumu. Taču nevaram būvēt lietus kanalizācijas tik lielam apjomam, kāds nolīst reizi gadā vai vēl retāk.”
Uzņēmums “Vinda” šonedēļ turpinās attīrīt notekūdeņu sistēmas no lietusgāžu laikā sanestajām smiltīm un lapām. Uzņēmumā norāda, ka notekūdeņu kanalizāciju tīra regulāri, tādēļ, spēcīgajām lietusgāzēm beidzoties, lietus ūdens bez aizķeršanās aizplūda noteksistēmā.
Var atgādināt, ka 2016.gada vētrā un lietū postījumi bija lielāki. Palasta ielā sabruka senais pilsētas mūris, aprokot automašīnu, vēl vienu mūra fragmentu pēc lietus nācās nobrucināt Vaļņu ielā, jo tas bija kļuvis bīstams, bija pamatīgs ietves izskalojums Vintergravā, arī citviet. Togad lietus radīto seku novēršana pašvaldībai izmaksāja vairāk nekā 80 000 eiro, šī gada seku novēršanas izmaksas vēl tiks aprēķinātas.
“Druva” sazinājās ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru, un Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa norādīja, ka viņiem nav informācijas par ļoti intensīviem lietiem, arī novērojumu stacijās tas nav uzrādījies: “Negaisa mākoņi, kas piektdien veidojās virs Latvijas, bija nelieli, tādēļ lietusgāzes bija izteikti lokālas. Šoreiz laikam daudz ticis tieši Cēsīm, jo Priekuļu meteoroloģisko novērojumu stacijā dienas laikā nolija vien seši milimetri jeb seši litri ūdens uz kvadrātmetru. Šāds lietus nevar radīt plūdus. Intensitāti konkrētās vietās veicināja arī fakts, ka lietus mākoņi pārvietojās ļoti lēni.”
L. Krūmiņa stāsta, ka šogad maijs ir sausāks, saulaināks un siltāks, nekā ierasts. Vidējā gaisa temperatūra maija pirmajā dekādē reģistrēta 2,8 grādus virs nomas, otrajā dekādē – pat 4,5 grādus virs normas. Nokrišņi pirmajās desmit dienās bijuši tuvu normai, bet Priekuļos – tikai puse no normas. Otrajā dekādē valstī nolija apmēram 60 procenti no normas, bet Priekuļos – krietni vairāk, aptuveni 80 procenti no normas. Dienas bijušas arī ļoti saulainas, jo pirmajā dekādē saule spīdējusi uz pusi vairāk nekā parasti, otrajā dekādē – par trešdaļu vairāk.
Komentāri