Šodien aprit gads, kopš toreizējais Valsts prezidents, tagadējais Reformu partijas (RP) līderis Valdis Zatlers paziņoja par rīkojuma nr.2 izdošanu, ar kuru tika rosināts rīkot referendumu par Saeimas atlaišanu. Šodien lielākus vai mazākus ieguvumus no Saeimas atlaišanas saskata valdošās koalīcijas partijas, savukārt opozīcija par izmaiņām ir skeptiska.
Savā 28.maija runā televīzijas tiešraidē Zatlers savu lēmumu pamatā skaidroja ar faktu, ka 26.maijā Saeima nebija devusi atļauju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam veikt kratīšanu Saeimas deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā, kas esot bijusi “kā sirēna, kas brīdina par nopietnu konfliktu starp likumdevēju un tiesisko varu”.
Zatlers runā brīdināja par interešu grupu patvaļu un “demokrātijas privatizāciju”, un savu lēmumu pamatoja ar vēlmi cīnīties pret oligarhu varu Latvijā.
Politiķis par parlamenta atlaišanas rosināšanu paziņoja pāris dienas pirms prezidenta vēlēšanām, kad arvien mazinājās viņa iespējas tikt pārvēlētam augstajā amatā, tādējādi saņemot kritiku, ka viņš rīkojies savtīgi un šādi bruģējis ceļu ieiešanai politikā. 2.jūnijā notikušajās prezidenta vēlēšanās šajā amatā ievēlēja Saeimas deputātu Andri Bērziņu. Tādējādi Zatlers kļuva par pirmo prezidentu kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, kurš prezidenta amatā nav pārvēlēts uz otru termiņu.
Pēc rīkojuma izdošanas 23.jūlijā notikušajā referendumā pilsoņi pārliecinoši nobalsoja par Saeimas atlaišanu. Arī premjers Valdis Dombrovskis (V) referendumā nobalsoja par 10.Saeimas atlaišanu, savukārt Valsts prezidents Andris Bērziņš savu izvēli neatklāja, bet norādīja, ka “balsojis pēc savas sapratnes”.
2011.gada rudenī notikušajās parlamenta ārkārtas vēlēšanās otro vietu ieguva tieši bijušā prezidenta izveidotā Zatlera reformu partija (patlaban RP), kura iesaistījās jaunās valdības veidošanā. Vēlēšanās politiķa partija ieguva 22 deputātu vietas, sešas no kurām gan uzreiz zaudēja, jo dienu pirms 11.Saeimas pirmās sēdes no tās izstājās seši deputāti.
11.Saeimā ievēlēto frakciju pārstāvji dažādi vērtē “Rīkojumu Nr.2” – koalīcijas politiķi galvenokārt norāda uz pozitīvajām pārmaiņām, bet opozīcija kritizē šīs Saeimas darbu.
“Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis uzskata, ka Zatlera lēmums sabiedrībai ir atmaksājies. Iepriekšējā Saeimā “Vienotības” koalīcijas partneri Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) bloķēja daudzu svarīgu lēmumu pieņemšanu, piemēram, sākumdeklarēšanās ieviešanu, likumu par priekšvēlēšanu aģitāciju un citus, skaidroja Zaķis.
Tomēr Reformu partijas rīcība koalīcijas veidošanas laikā izraisīja lielāku šķelšanos sabiedrībā pēc etniskā principa, uzskata Zaķis.
Tikmēr Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) intervijā aģentūrai LETA izteicās, ka Zatlera “Rīkojums nr.2” par 10.Saeimas atlaišanu sabiedrībā radīja lielas cerības un ticību pārmaiņu iespējamībai, bet gadu pēc tā izdošanas cilvēkos ir palikusi vilšanās un mieles par Zatlera savtīgumu, pieņemot šādu lēmumu.
Pati RP uzskata, ka Saeimas un valdības uzticības reitinga paaugstināšanās, kā arī labvēlīgi apstākļi ekonomikas attīstībai un tiesiskuma veicināšanai kļuva iespējami, tikai pateicoties “Rīkojumam Nr.2” un jaunas Saeimas ievēlēšana, bet konkurentu kritika par Saeimas atlaišanas referenduma rosināšanu saistīta ar nevēlēšanos atzīt šī rīkojuma pozitīvo efektu un panākumus.
RP deputāts Valdis Liepiņš domā, ka rīkojumam par Saeimas atlaišanas rosināšanu ir pozitīvi efekti, jo ir samazinājusies oligarhu partiju ietekme, piemēram, ZZS mandātu skaits parlamentā ir samazinājies teju uz pusi. Ieguvums ir redzams arī jaunās Saeimas darbā, ko var redzēt, “palūkojoties uz deputātiem” un viņu padarīto, izteicās politiķis. Liepiņš piekrita, ka RP par savu darbību nav saņēmusi no vēlētājiem augstu novērtējumu, taču esot jāņem vērā, ka pirms vēlēšanām ar politisko spēku saistījās pārāk lielas cerības. Visas pastāvošās problēmas “nav iespējams atrisināt vienā momentā”, akcentēja politiķis.
Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis uzskata, ka pērn ierosinātā Saeimas atlaišana ir devusi “zināmus plusus” – pēc ārkārtas vēlēšanām parlamentā iekļuva jauni un spējīgi politiķi, savukārt Andris Šķēle un Ainārs Šlesers šajā Saeimā nav ievēlēti, tātad viņu ietekme ir būtiski samazinājusies.
Tāpat lēmumu pieņemšana patlaban esot kļuvusi caurredzamāka un vairāk tiekot domāts par sabiedrības interesēm. Cilinskis gan atzina, ka arī tagad ir noteiktas problēmas un ne visas lietas ir atrisinātas, ko pierāda arī situācija ar AS “Pasažieru vilciens” valdes maiņu. Tātad 10.Saeimas atlaišana visu nav sakārtojusi, secināja Cilinskis.
Savukārt neatkarīgo deputātu grupas līderis Klāvs Olšteins uzsvēra, ka nevar “priekšlaicīgi sniegt vērtējumu” Zatlera rīkojumam, jo vispirms esot jāredz, kā nostrādās 11.Saeima. “Mēs tikai pēc zināma laika varēsim sniegt vērtējumu šim solim, kurš ir tikai viens no vairākiem kopīgiem notikumiem. Pašlaik atrodamies tikai seku etapā,” skaidroja deputāts.
Viņaprāt, tikai 12.Saeima laikā varēs atbildēt, vai Zatlers rīkojies savtīgi, vai arī rīkojuma izdošana bija nesavtīga darbība valsts labā. Atturoties no sava viedokļa paušanas, Olšteins cita starpā pieminēja citu cilvēku sniegto vērtējumu, ka rīkojuma dēļ “ieguvēja ir valsts, bet Zatlers ir zaudējis”.
Opozīcijā esošās apvienības “Saskaņas centrs” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins uzskata, ka šī ir “nepiepildīto solījumu” Saeima. Viņš uzsvēra, ka iedzīvotājiem tiek doti svinīgi solījumi par nozīmīgiem jautājumiem, bet vēlāk nekāda rīcība neseko un arī opozīcijas priekšlikumi tiek noraidīti. Tā esot bijis ar iniciatīvu par tautas vēlētu prezidentu un pareizticīgo Ziemassvētkiem, kad tika solīts izstrādāt konstruktīvu piedāvājumu, taču tas netika izdarīts un sekoja vilšanās, sacīja Agešins. Šāda situāciju viņš skaidroja ar vairāku koalīcijas partneru augstprātīgo attieksmi pret opozīciju un arī iedzīvotājiem kopumā. Viņš arī pauda viedokli, ka patlaban valsts pārvalde attīstās “elitārās demokrātijas virzienā”.
Agešins norādīja, ka situācija varētu mainīties, jo stagnācija nevar ilgi turpināties. Tāpat izmaiņas iespējamas, ja politiķu uzklausīs un īstenos to cilvēku prasības, ka varētu rosināt 11.Saeimas atlaišanu.
ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis uzskata, ka pēc Zatlera rīkojuma un tai sekojošās Saeimas atlaišanas ZZS ir iestājies “gana labs” periods ar iespēju rūdīties, apgūstot darbu opozīcijā. “Tas ir pārbaudījums apvienībai, vai, nokļūstot ārpus varas gaiteņiem, spējam palikt par ilgtermiņā stipru un norūdītu partiju,” sacīja politiķis, norādot, ka pašlaik sabiedrība pozitīvi vērtē politiskā spēka darbību – saskaņā ar pēdējiem reitingiem tā ir trešajā vietā ar 10% līdz 11% atbalstu.
“Šis laiks visu noliek savās vietās,” norādīja Brigmanis, jo Reformu partija parlamentā iekļuva veiksmes dēļ, bet tās “ministri nevelk” līdzi nepieciešamai profesionālai darbībai. Piemēram, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amatā vajadzēja ielikt kādu, kurš vairāk izprot sarežģītās pašvaldību lietas. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edmundam Sprūdžam (RP) amats iedots viņa statusa dēļ politiskajā spēkā, lai gan labāk būtu bijis viņam izveidot, piemēram, sakaru ministra posteni, viņam tuvās informācijas tehnoloģiju jomas dēļ, ironizēja ZZZ frakcijas vadītājs.
LETA
Komentāri