Iedzīvotājiem svarīga kārtība un sakoptība

Cēsu novada pašvaldības vadības sarunu vakars Priekuļu pagasta iedzīvotājiem Jāņmuižā bija kupli apmeklēts.

Sanākušajiem bija daudz jautājumu gan par ikdienas lietām – galvenokārt par ielu stāvokli un apgaismojumu, ciemata sakoptību –, gan par apdzīvotās vietas attīstību. Domājams, tādēļ, ka pasākums notika Jāņmuižā, visvairāk arī tika runāts par Jāņmuižu.

Lai pastāstītu par pašvaldības paveikto un iecerēm, atbildētu uz iedzīvotāju jautājumiem, ar priekuliešiem tikās novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, viņa vietnieks Atis Egliņš-Eglītis, novada pašvaldības policijas priekšnieks Guntars Norbuts, Priekuļu apvienības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja Evita Šīrante un pārvaldes vadītāja vietnieks saimnieciskos jautājumos Edmunds Grietēns. Paš­valdības pārstāvji informēja par paveikto jaunā, lielā novada veidošanā, par pārmaiņām, kas jau ieviestas un tām, kas iedzīvotājiem vēl gaidāmas.

Runājot par Jāņmuižas attīstību, J.Rozenbergs atklāja, ka Satik­smes ministrija izstrādā nākotnes projektu ceļam Rīga -Valmiera, kopā ar pašvaldību lemts, ka tajā iecerētais veloceliņš no Cēsīm uz Valmieru vedīs caur Jāņmuižu un Liepu. Savukārt “Latvijas valsts ceļi” jau izstrādā tehnisko projektu ceļa posma Dukuri – Vaidava infrastruktūras uzlabošanai, šogad notiks darbi pie jauna Rāmnieku tilta izveides.

Iedzīvotājus neapmierina Jāņ­muižas ielas, arī seguma kvalitāte pavisam nesen atjaunotajās ielās, piemēram, Gravas ielā. Kad brauc auto, akmeņi lido pa gaisu, veidojas putekļi. Pašvaldība skaidroja, ka katram segumam ir plusi un mīnusi, tomēr paveiktajam ir garantijas laiks, tas nozīmē, ka paš­valdība prasa būvniekam novērst problēmas. Jāņmuižnieki vēlas arī ielu apgaismojumu, patlaban tas ir tikai vienā vietā – pie veikala. Vēl ciematā būtu nepieciešama plašāka labiekārtota zaļā zona, jo trūkst vietu, kur pastaigāties, piemēram, māmiņām ar bērnu ratiņos.

Vēl viena Jāņmuižas iedzīvotāju problēma ir namiņš stadionā. Cilvēki vērtē, ka nelielā ēka, kurā savulaik glabāja inventāru, nav droša apkārtējiem, bet stadionu visu gadu izmanto daudzi jāņmuižnieki, īpaši bērni. Taču paš­valdība rīkoties nevar, jo ir tikai stadiona nomnieks, teritorija ir privātais īpašums.

Ciemata iedzīvotāji vēlas sakoptāku, labiekārtotāku vidi, taču ne jau viss ir pašvaldības ziņā. Sanākušie jāņmuižnieki bija neapmierināti ar tuvāku vai tālāku kaimiņu rīcību, proti, privātīpašniekiem, kas piederošās teritorijas nesakopj. Vietējie rūpējas par apkārtni, rīko talkas, bet daudzas nesakoptās vietas ir privātīpašumi, par tiem jāatbild saimniekiem. Ne viens vien stāstīja, ka tiek piegružots apkaimes mežs, tur atrodams gan ledusskapis, gan riepas un citi atkritumi. G.Norbuts aicināja par tādām nebūšanām ziņot pašvaldībai, pašvaldības policijai.

Kāds iedzīvotājs aktualizēja arī jautājumu par gaisa kvalitāti Jāņmuižā. Ciemats atrodas ieplakā, tāpēc īpaši svarīgi rūpēties par gaisa nepiesārņošanu. Runātājs rosināja domāt par ilgtermiņa risinājumiem, lai samazinātu dūmeņu skaitu. Jautājums par apkures sezonu un labākajiem apkures risinājums bija aktuāls daudziem.

Jāņmuižas iedzīvotājiem aktuāls ir arī jautājums par graustiem. Jānis Rozenbergs piekrita, ka tas aktuāli daudzviet novadā, arī Cēsīs. Diemžēl kamēr īpašnieks maksā pašvaldības uzlikto sodu, nav iespējams neko izdarīt. Tomēr Cēsu dome rosinājusi izmaiņas kultūras pieminekļu aizsardzības likumā, kas ļautu pašvaldībai pārņemt īpašumus, ja īpašnieki par tiem nerūpējas un tie kļūst bīstami apkārtējiem. Diemžēl pagaidām tas nav devis vēlamo rezultātu. Jāņmuižā, protams, vislielāko uztraukumu rada bijušās lauksaimniecības skolas ēku liktenis. Pašvaldības pārstāvji pastāstīja, ka jau šajā piektdienā notiks saruna ar bijušās skolas īpašniekiem par ekspluatācijā neesošo būvju apsaimniekošanas kārtību, būs arī sarunas ar citu novada nesakārtoto īpašumu saimniekiem. Savu­kārt Atis Egliņš-Eglītis piebilda, ka Jāņmuižas industriālo mantojumu iespējams attīstīt kā tūrisma nišu.

Jāņmuižas un Dukuru iedzīvotāji arī izteicās par Niniera ezara apsaimniekošanu. Vienmēr sasāpējis jautājums gan Dukuru, gan citiem Cēsu puses iedzīvotājiem ir nokļūšana pie Niniera ezera. Daudzi turp iet pa ceļu, protams, tam ir tikai braucamā daļa, kājām pārvietoties nav droši, tāpēc iedzīvotāji vēlētos, lai no Cēsu puses uz ezeru izveidotu taku gājējiem. Daudzus neapmierina ar tas, kā pie ezera tiek uzturēta sabiedriskā kārtība. Izskanēja rosinājums, ka sezonas laikā tur būtu nepieciešama policijas uzraudzība, lai netiktu izdemolēts tas, ko apkaimes iedzīvotāji par projekta līdzekļiem izveidojuši. Skumji noskatīties, ka laika gaitā daudz kas nopostīts, ne viens vien nemāk atpūsties, nenovērtē citu darbu un arī atstāj atkritumus tam neparedzētās vietās. Guntars Norbuts izteicās, ka pēc šīs sarunas policija šo vietu iekļaus apsekojumos, un atzina, ka policijas klātbūtne parasti palīdz – jauniešiem, kuri ālējas, drosme ātri noplok. Pašvaldība uzsvēra, ka Niniera apkārtnei nepieciešams apsaimniekošanas plāns, apvienības pārvaldes pārstāvji skaidroja, ka teritorijas labiekārtošanai iecerēts piesaistīt “Leader” projekta finansējumu, kā arī rosināts atjaunot sapostīto.

Vairāki sapulces dalībnieki pau­da neapmierinātību par informācijas pieejamību. No Priekuļu centra atbraukušie atzina, ka nereti laikus nevar uzzināt par pasākumiem, kas notiek apvienībā.

Pēc tikšanās ar iedzīvotājiem pašvaldībā šonedēļ apspriedīs iedzīvotāju identificētās problēmas un ierosinājumus, veidus, kā tos labāk risināt. Sarunu vakari ar paš­valdību jau notikuši Nītaurē, Kaivē, Jāņmuižā un vakar Vaivē, kā arī notiks vēl citviet, tai skaitā Jaunpiebalgā un Inešos.