Iedzīvotāji uzklausa ielu pārbūves ieceres

Cēsīs, Lapsu un Ata Krovalda ielas kvartālā, kas izsenis uzskatīts par rūpniecisku un kur joprojām darbojas lielāki un mazāki uzņēmumi, plānotas vērienīgas ielu pārbūves.

Paredzēts atjaunot un uzlabot piecu ielu posmus. Cēsu novada dome līdzekļus šai iecerei plāno piesaistīt no Eiropas Sa­vienības kohēzijai paredzētā finansējuma, īstenojot projektu “Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam”.

Uz sarunu par projektētāju iecerēm pašvaldība aicināja apkaimes iedzīvotājus un citus interesentus. Pašvaldības Projektu ieviešanas un uzraudzības nodaļas projektu vadītāja Iveta Herbsta iepazīstināja ar paredzētajām pārmaiņām un labiekārtojumiem, ko tās radīs šajā apkaimē. Lapsu ielas pārbūve plānota posmā no Jāņa Poruka ielas līdz Piebalgas ielai. Lai uzlabotu satiksmes drošību un nodrošinātu veiksmīgu transporta plūsmu, Lapsu un Piebalgas ielas krustojumā tiks veidots rotācijas aplis. Iedzīvotāji interesējās, cik braukšanas joslu tajā būs. Cēsnieks Jevgēņijs, kura darba ikdiena saistīta ar automašīnas vadīšanu, vērtēja, ka vajadzētu divas joslas, lai aktīvajās satiksmes stundās Piebalgas ielā, braucot no Cēsu centra puses, transportlīdzekļi nenostrēgtu. I.Herbsta paskaidroja, ka te var izveidot tikai vienas joslas apli, jo nav pieejama lielāka zemes platība. Un projektēšanas uzņēmuma SIA “Ceļu komforts” pārstāvis Edgars Leitis pauda, ka atbilstoši satiksmes intensitātei vienas joslas aplis šajā vieta nodrošina pietiekami labu transporta kustību.

Uzklausīt speciālistu stāstījumu un skaidrojumus, uzdot jautājumus bija ieradušies cēsnieki, kuri dzīvo pārbūvējamo ielu tuvumā vai kuru ikdiena ar tām cieši saistīta. Iedzīvotāji vēlējās precizēt, vai projektos plānoti arī risinājumi satiksmes mierināšanai, norādīja vietas, kur vajadzētu ātruma ierobežojumus, gājēju pārejas. I.Herbsta atgādināja, ka finansējums, ko pašvaldība iecerējusi piesaistīt, ir paredzēts uzņēmējdarbības attīstībai, tāpēc ir noteiktas prasības gan brauktuves platumam, gan braukšanai atļautā ātruma ierobežojumiem. Runājot par gājēju pāreju, I.Herbsta paskaidroja, ka to iezīmēšanu nosaka transportlīdzekļu un gājēju kustības intensitāte, ne visur uz asfalta nepieciešamas pazīstamās baltās svītras.

Par to, ka autovadītāji pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu, runāja arī saistībā ar Kaļķu ielas un Vaives ielas pārbūvi posmā no Kaļķu līdz Lapsu ielai. Liesma Pudule, kuras ģimenes īpašumā ir ēka pie Vaives un Kaļķu ielas savienojuma, dzelz­ceļa tuvumā, pastāstīja, ka grantēto brauktuvi pavisam drīz pēc greiderēšanas sabojā mašīnas, kuru vadītāji šīs ielas izmanto kā sava veida braukšanas prasmes pārbaudīšanu. At­ļautais ātrums tiek pārsniegts, iela atkal ir bedru bedrēs, turklāt apkaime klāta baltiem putekļiem. L.Pudule arī interesējās, vai Kaļ­ķu ielas malā gar dzelzceļa sliedēm plānotajā autostāvlaukumā būs publiskā tualete. Viņa teica, ka apkaimi gar Ruckas parku un dzelzceļu cilvēki, acīmredzot dzelzceļa pasažieri, nereti izmanto, lai nokārtotu dabiskās vajadzības. Kad šajā vietā būs stāvlaukums, kur transportlīdzekļus novietos atbraucēji, situācija vēl saasināsies. I.Herbsta atzina, ka šajā pārbūvē tualetes nav paredzētas, tas būtu jautājums, kas jārisina citādi.

Raisījās arī saruna par gājēju drošību, šķērsojot dzelzceļu. L.Pudule atgādināja, ka bērni un jaunieši, kas mācās skolās Leona Paegles ielā, nāk un iet uz mācību iestādēm pa Kaļķu, Vaives ielas posmiem, šķērso sliedes. Kad Kaļķu un Vaives iela, arī Apšu ielas gājēju posms gar “Mego”veikalu būs labiekārtots, gājēju un velosipēdistu te būs vēl vairāk un vairāk būs arī to, kas ies pāri dzelz­ceļam, lai nokļūtu vienā vai otrā sliežu pusē. Pašvaldības pārstāvji atzina, ka pārēju sliežu šķērsošanai šajā posmā ierīkot gan nebūs iespējams, tas ir “Latvijas Dzelz­ceļa” ziņā, kurš rīkojas atbilstoši vilcienu satiksmes drošības prasībām.

Saistībā ar Apšu un Ata Kronvalda ielas rekonstrukciju radās jautājums par automazgātavu, kas atrodas Apšu ielā. Paš­valdības pārstāve paskaidroja, ka būvniekam darbu laikā būs nosacījums nodrošināt tai piekļuvi.

Ielu posmu pārbūve vietā, ko cēsnieki sauc par Catas un Arza kvartālu, būs ieguvums dažādos veidos. Būs sakārtotas ne tikai brauktuves un atjaunotas vai izveidotas ietves, bet arī ierīkoti veloceliņi, apstādījumi, izbūvēs visas apakšzemes komunikācijas, kas uzlabos pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Sarunā ar iedzīvotājiem piedalījās arī Cēsu novada pašvaldības izpilddirektore Baiba Eglīte un Projektu ieviešanas un uzraudzības nodaļas vadītājs Ģirts Kin­dzulis.