Sestdiena, 19. aprīlis
Vārda dienas: Vēsma, Fanija

“Humpalu” veikalos iepirksies arvien biežāk

Druva
00:00
20.02.2009
14
200902192336274617

Grūtajos laikos arvien vairāk ģimeņu iepērkas lietoto apģērbu veikalos, tā mēģinot izdzīvot un ieekonomēt naudu kam citam.

Veikalā “Lietotie apģērbi visai ģimenei” katru dienu apģērbus pārdod cita firma. Pārdevēja Linda Pandare stāsta, ka viņas uzņēmums šeit tirgojas vienu dienu nedēļā.

“Daudzi cēsnieki nāk uz šo veikalu. Kādreiz pat no rītiem var manīt rindas. Ir pastāvīgie klienti. Mēs tirgojamies vairākās Latvijas pilsētās – Cēsīs, Alūksnē, Madonā, Valmierā, Ērgļos un citviet. Vislabāk man patīk tirgoties Alūksnē. Tur ir vismazāk lietoto apģērbu veikalu un pircēju skaits ir lielāks. Valmierā, arī Cēsīs, ir ļoti daudz lietoto apģērbu veikalu,” smaidot saka pārdevēja un atklāj, ka pircēju skaits šogad nedaudz sarucis. Arī apģērbus cilvēki iegādājas par viszemākajām cenām.

“Meklē tieši tos apģērbus, kam ir atlaides. Esmu ievērojusi, ka sievietes vairāk iegādājas izejamās drēbes. Kaut ko šikāku – blūzes, topiņus. Ziemā daudz pērk arī džemperus un bikses,” stāsta lietoto apģērbu pārdevēja un dalās pārdomās, ka cilvēki vēl īsti nav sajutuši krīzes radītās sekas.

“Domāju, ka lietoto apģērbu veikaliem klientu skaits vēl tikai pieaugs, jo paredzams, ka cilvēkiem naudas būs vēl mazāk. Taču nav arī tā, ka lietoto apģērbu veikalos iepērkas tikai nabadzīgākais sabiedrības slānis. Arī Cēsu veikalos iegriežas dāmas, kurām naudas ikdienā noteikti netrūkst,” saka pārdevēja, piebilstot, ka diezgan bieži tieši lietoto apģērbu veikalos var atrast apģērbus ar kādu rozīnīti.

I. U. “Tauriņi” vadītāja Evita Klodža arī saka – pircēju skaits sarucis.

“Lietotos apģērbus tirgojam gan Cēsu rajonā, gan braucam izbraukumtirdzniecībā uz Latgali. Cilvēki meklē labus apģērbus par zemu cenu. Sievietes meklē izejamos svārkus vai blūzes. Bērniem nopērk labākas drēbes skolai . Darba bikses lielākoties neinteresē, jo tādas jau mājās ir. Bet skaidrs, ka patlaban cilvēki vairāk pērk maizi un desu, ne apģērbu,” domās dalās E. Klodža un atzīst, ka laukos nereti drēbes kādam tiek atdotas bez maksas.

“Ja redzu, ka atnākusi mamma, kurai makā pēdējie santīmi, un viņa meklē apģērbu bērniem, to dažkārt atdodu bez maksas. Ir cilvēki, kuriem pašlaik klājas ļoti grūti, ir gandarījums, ja var kādam palīdzēt,” saka lietoto apģērbu I. U. “Tauriņi” vadītāja.

Kaivēnietei Dacei Linkumai pagasta centrā ir veikals, kurā vietējie var iegādāties gan pārtiku, gan saimniecības preces, ziedus un daudz ko citu. Dace nolēmusi, ka turpmāk tirgos arī lietotos apģērbus.

„Vēl ir grūti spriest, kā man veiksies šajā jomā. Lietotie apģērbi veikalā nopērkami tikai pāris nedēļas, taču redzu, ka cilvēkus tas interesē,” saka veikala vadītāja un stāsta, ka līdz šim katru otrdienu pagasta centrā lietotas apģērbus pārdevuši iebraukušie tirgotāji.

„Laukos cilvēki pērk lietotas drēbes. Ne visi var atļauties braukt uz pilsētu iepirkties firmas veikalos. Tāpat jau laucinieki visbiežāk apģērbu pērk tirgū, kur tas maksā lētāk,” saka Dace, neslēpjot, ka veikalniekam laukos jātirgo viss iespējamais, lai izdzīvotu. „Druva” pārliecinājās, ka labas H&M džinsa bikses Kaives veikalā var nopirkt par diviem latiem, labus džemperus un siltas jakas pat par latu gabalā. Apģērbjas par piečuku

Lietoto apģērbu veikalā Cēsīs sastaptā jaunā māmiņa Arnita Janeviča nekautrējoties atzina, ka, šeit iepērkoties, viņa apģērbjas par pieciem latiem.

“Par piečuku var apģērbties mierīgi. Biksēm vidējā cena lētākajos humpalu veikalos ir Ls 2.50. Tirgū jaunas bikses maksā 15 līdz 20 latu. Atšķirība ir, vai ne? Labs džemperis lietoto apģērbu veikalā Ls 1.80, bet tirgū nepilnus desmit latus. T-kreklus var atrast, sākot no 50 santīmiem. Ja ir atlaides, kā šodien veikalā “Lietoti apģērbi visai ģimenei”, virsjaku var nopirkt pat par 50 santīmiem, bet džemperi par 30. Man ir mazs bērns, kuru arī ģērbju tikai šādos veikalos pirktā apģērbā. Bērniem jauni bodiji maksā pat sešus, septiņus latus. Lietoto apģērbu veikalos tos nopērku par desmit līdz piecdesmit santīmiem. Tā ka ieekonomēt var daudz. Turklāt lietoto apģērbu veikalā drēbes dažkārt ir vēl izturīgākas un kvalitatīvākas, nekā firmas veikalos pirktās. Arī apavus sev pērku tikai humpalās. Tos mazgāju veļas mašīnā, nav vēl izjukuši ne reizi,” saka cēsniece.

Aija Fjodorova ir divu bērnu mamma. Arī viņu “Druva” sastapa lietoto apģērbu veikalā.

“Drēbes lietoto apģērbu veikalos pērku ierasti sev un vīram. Bērniem apģērbu šādos veikalos nepērku. Tik daudz naudas jau mums ģimenē ir, lai apģērbtu savus bērnus. Uz humpalām nenāku tādēļ, ka trūktu naudas. Iemesls drīzāk ir tas, ka šajos veikalos dažkārt var atrast interesantus apģērbus. Turklāt nevarētu teikt, ka Cēsīs ir plašs labu apģērbu veikalu klāsts . Nepatīk nopirkt blūzīti, kādā uz darbu atnāk arī kolēģe. Taču, iepērkoties šajos veikalos, varu būt pārliecināta, ka nevienam tāda apģērba gabala nebūs. Turklāt noteikti tā ir arī naudas ekonomija. Kaut gan netrūkst pilsētā arī tādu lietoto apģērbu veikalu, kur cenas ir līdzvērtīgas teju vai firmas veikaliem,” saka Aija.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Improvizēti pasniedz “Zelta āķis” balvas

00:00
19.04.2025
17

Teātra diena “Nenopietni par nopietno” Mārsnēnos aizritēja ar humora pieskaņu, iespēju skatītājiem iesaistīties arī mēģinājuma procesā un improvizētas balvas “Zelta āķis”  pasniegšanu. Pasākuma pirmajā daļā “Atvērsim priekškaru!” ikvienu aicināja ieskatīties mēģinājuma norisēs. “Tādējādi radīja nelielu priekšstatu par mēģinājumu procesu, arī skatītājiem ļaujot iejusties kādās lomās,” teic Mārsnēnu amatierteātra režisore Ingrīda Zilgalve. Otrajā daļā “Pacietības mērs” […]

Ar lina sajūtu agrāk un šodien

00:00
18.04.2025
19

Lins, vai tas būtu lina dvielis, galdsega vai galdceliņš, laiku laikos ir bijis katrā latvju mājā, arī Piebalgā. Tādēļ Jaunpiebalgas Kultūras centrā, kas reizē ir Cēsu novada metodiskais centrs tautas lietišķās mākslas studijām, aizvadīts seminārs “Baltie lina audumi Vidzemē agrāk un šodien”. Cēsu novada un kaimiņu novadu tautas lietišķās mākslas kolektīvi ieklausījās etnogrāfes Aijas Jansones […]

Likumpārkāpēju izdoma un policistu profesionālisms

00:00
17.04.2025
46

Esam jau informējuši “Druvas” lasītājus par Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes darba rādītājiem pagājušajā gadā. Kopumā vērojama noziedzības samazināšanās, un, kā uzsvēra Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko, dzīvojam drošākajā Latvijas novadā. Taču ir noziedzības tendences, kas rada iedzīvotāju pamatotu satraukumu, jo tieši vai netieši skar daudzus. Šoreiz par policijas darba aktuālajiem virzieniem -narkotiku izplatības […]

Zemkopības ministrs Armands Krauze apmeklē PKS “Straupe”

21:41
16.04.2025
64

Šodien zemkopības ministrs Armands Krauze apmeklēja piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību “Straupe”, lai personīgi iepazītos ar uzņēmuma darbu un apliecinātu tā ražoto produktu drošību un atbilstību pārtikas drošības standartiem. Tikšanās laikā tika pārrunāta situācija, kad, ievērojot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) norādījumus, uz laiku tika apturēta manuālās fasēšanas līnija. Ministrs tika iepazīstināts ar uzņēmuma veiktajiem pārtikas drošības […]

Deg ēka Cēsu centrā, bet Vecpiebalgā ugunsgrēkā cieš cilvēks

00:00
16.04.2025
152

Cēsu vecpilsētas iedzīvotājus naktī uz piektdienu, 11.aprīli, satrauca ugunsdzēsības mašīnu sirēnas, bet tos, kas dzīvo Rīgas ielā tuvāk Līvu laukumam, šausmināja liesmas. Plkst. 2.56 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) bija saņēmis izsaukumu uz Rīgas ielu 41. Tur ar atklātu liesmu dega divstāvu neapdzīvota ķieģeļu ēka 300 m2 platībā. Māja piebūvēta trīsstāvu dzīvojamai ēkai, pirms […]

Auto un moto sporta pārstāvji un entuziasti apvienosies nebijušā pasākumā - “Rauna Rūc!”

15:05
15.04.2025
61

Vairāk nekā 20 raunēnieši – auto, moto sportisti un entuziasti, kuri ar savu tehnisko aizraušanos zināmi arī pasaulē, šajās Lieldienās, 20. aprīlī, apvienosies īpašā pasākumā “Rauna Rūc!”. Pasākums vienos gan lielus, gan mazus kam tuva motoru rūķoņa, bet galvenokārt, tie būs kā kopā sanākšanas svētki pašiem motoru sportu pārstāvošajiem raunēniešiem. “Rauna Rūc!” organizatori aicina ikvienu […]

Tautas balss

Vazā aiz deguna

15:10
16.04.2025
16
K. raksta:

“Pēc pēdējo dienu Krie­vijas uzbrukumiem Ukrainai nepārprotami redzams, ka ASV prezidents, solot apturēt karu, izvirzījis sev pārāk augstu mērķi. Putins vazā Trampu aiz deguna, ASV kļūst smieklīgas Krievijas un visas pasaules acīs. Te nu tiks parādīts, kurš ir tas stiprais, Krievijas diktators neatkāpsies,” sacīja K. un piebilda, ka tāpēc Eiropai jākļūst divtik stiprai.

Atkal deg pērnā zāle

15:09
16.04.2025
17
17
Lasītāja raksta:

“Atkal jau dedzina kūlu! Kā nav lietus, tā kāds pamanās pielaist uguni pērnajai zālei. Tas nav izturami. Vai tiešām nav iespējams ierobežot šos nejēgas? Sadeg dažādas dzīvas būtnes – kukainīši, vardes un citas. Un var izcelties liels ugunsgrēks. Daudz nevajag, lai vējš dzirksteles aiznestu uz tālāku vietu, piemēram, šķūni, māju,” sašutusi pastāstīja lasītāja, bet nevēlējās […]

Vienmēr zied puķes

15:09
15.04.2025
14
Anna raksta:

“Priecājos par Cēsu skaistajiem puķpodiem. “Kliģenu” saimniecība prot uzpost pilsētu un noturēt to skaistu līdz ziemas salam. Puķes regulāri aprauga, apkopj, ziedi vienmēr grezni. Cik labi, ka par pilsētvidi rūpējas vietējais uzņēmums,” viedoklī dalījās Anna.

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
19
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
20
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.