Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

“Humpalu” veikalos iepirksies arvien biežāk

Druva
00:00
20.02.2009
7
200902192336274617

Grūtajos laikos arvien vairāk ģimeņu iepērkas lietoto apģērbu veikalos, tā mēģinot izdzīvot un ieekonomēt naudu kam citam.

Veikalā “Lietotie apģērbi visai ģimenei” katru dienu apģērbus pārdod cita firma. Pārdevēja Linda Pandare stāsta, ka viņas uzņēmums šeit tirgojas vienu dienu nedēļā.

“Daudzi cēsnieki nāk uz šo veikalu. Kādreiz pat no rītiem var manīt rindas. Ir pastāvīgie klienti. Mēs tirgojamies vairākās Latvijas pilsētās – Cēsīs, Alūksnē, Madonā, Valmierā, Ērgļos un citviet. Vislabāk man patīk tirgoties Alūksnē. Tur ir vismazāk lietoto apģērbu veikalu un pircēju skaits ir lielāks. Valmierā, arī Cēsīs, ir ļoti daudz lietoto apģērbu veikalu,” smaidot saka pārdevēja un atklāj, ka pircēju skaits šogad nedaudz sarucis. Arī apģērbus cilvēki iegādājas par viszemākajām cenām.

“Meklē tieši tos apģērbus, kam ir atlaides. Esmu ievērojusi, ka sievietes vairāk iegādājas izejamās drēbes. Kaut ko šikāku – blūzes, topiņus. Ziemā daudz pērk arī džemperus un bikses,” stāsta lietoto apģērbu pārdevēja un dalās pārdomās, ka cilvēki vēl īsti nav sajutuši krīzes radītās sekas.

“Domāju, ka lietoto apģērbu veikaliem klientu skaits vēl tikai pieaugs, jo paredzams, ka cilvēkiem naudas būs vēl mazāk. Taču nav arī tā, ka lietoto apģērbu veikalos iepērkas tikai nabadzīgākais sabiedrības slānis. Arī Cēsu veikalos iegriežas dāmas, kurām naudas ikdienā noteikti netrūkst,” saka pārdevēja, piebilstot, ka diezgan bieži tieši lietoto apģērbu veikalos var atrast apģērbus ar kādu rozīnīti.

I. U. “Tauriņi” vadītāja Evita Klodža arī saka – pircēju skaits sarucis.

“Lietotos apģērbus tirgojam gan Cēsu rajonā, gan braucam izbraukumtirdzniecībā uz Latgali. Cilvēki meklē labus apģērbus par zemu cenu. Sievietes meklē izejamos svārkus vai blūzes. Bērniem nopērk labākas drēbes skolai . Darba bikses lielākoties neinteresē, jo tādas jau mājās ir. Bet skaidrs, ka patlaban cilvēki vairāk pērk maizi un desu, ne apģērbu,” domās dalās E. Klodža un atzīst, ka laukos nereti drēbes kādam tiek atdotas bez maksas.

“Ja redzu, ka atnākusi mamma, kurai makā pēdējie santīmi, un viņa meklē apģērbu bērniem, to dažkārt atdodu bez maksas. Ir cilvēki, kuriem pašlaik klājas ļoti grūti, ir gandarījums, ja var kādam palīdzēt,” saka lietoto apģērbu I. U. “Tauriņi” vadītāja.

Kaivēnietei Dacei Linkumai pagasta centrā ir veikals, kurā vietējie var iegādāties gan pārtiku, gan saimniecības preces, ziedus un daudz ko citu. Dace nolēmusi, ka turpmāk tirgos arī lietotos apģērbus.

„Vēl ir grūti spriest, kā man veiksies šajā jomā. Lietotie apģērbi veikalā nopērkami tikai pāris nedēļas, taču redzu, ka cilvēkus tas interesē,” saka veikala vadītāja un stāsta, ka līdz šim katru otrdienu pagasta centrā lietotas apģērbus pārdevuši iebraukušie tirgotāji.

„Laukos cilvēki pērk lietotas drēbes. Ne visi var atļauties braukt uz pilsētu iepirkties firmas veikalos. Tāpat jau laucinieki visbiežāk apģērbu pērk tirgū, kur tas maksā lētāk,” saka Dace, neslēpjot, ka veikalniekam laukos jātirgo viss iespējamais, lai izdzīvotu. „Druva” pārliecinājās, ka labas H&M džinsa bikses Kaives veikalā var nopirkt par diviem latiem, labus džemperus un siltas jakas pat par latu gabalā. Apģērbjas par piečuku

Lietoto apģērbu veikalā Cēsīs sastaptā jaunā māmiņa Arnita Janeviča nekautrējoties atzina, ka, šeit iepērkoties, viņa apģērbjas par pieciem latiem.

“Par piečuku var apģērbties mierīgi. Biksēm vidējā cena lētākajos humpalu veikalos ir Ls 2.50. Tirgū jaunas bikses maksā 15 līdz 20 latu. Atšķirība ir, vai ne? Labs džemperis lietoto apģērbu veikalā Ls 1.80, bet tirgū nepilnus desmit latus. T-kreklus var atrast, sākot no 50 santīmiem. Ja ir atlaides, kā šodien veikalā “Lietoti apģērbi visai ģimenei”, virsjaku var nopirkt pat par 50 santīmiem, bet džemperi par 30. Man ir mazs bērns, kuru arī ģērbju tikai šādos veikalos pirktā apģērbā. Bērniem jauni bodiji maksā pat sešus, septiņus latus. Lietoto apģērbu veikalos tos nopērku par desmit līdz piecdesmit santīmiem. Tā ka ieekonomēt var daudz. Turklāt lietoto apģērbu veikalā drēbes dažkārt ir vēl izturīgākas un kvalitatīvākas, nekā firmas veikalos pirktās. Arī apavus sev pērku tikai humpalās. Tos mazgāju veļas mašīnā, nav vēl izjukuši ne reizi,” saka cēsniece.

Aija Fjodorova ir divu bērnu mamma. Arī viņu “Druva” sastapa lietoto apģērbu veikalā.

“Drēbes lietoto apģērbu veikalos pērku ierasti sev un vīram. Bērniem apģērbu šādos veikalos nepērku. Tik daudz naudas jau mums ģimenē ir, lai apģērbtu savus bērnus. Uz humpalām nenāku tādēļ, ka trūktu naudas. Iemesls drīzāk ir tas, ka šajos veikalos dažkārt var atrast interesantus apģērbus. Turklāt nevarētu teikt, ka Cēsīs ir plašs labu apģērbu veikalu klāsts . Nepatīk nopirkt blūzīti, kādā uz darbu atnāk arī kolēģe. Taču, iepērkoties šajos veikalos, varu būt pārliecināta, ka nevienam tāda apģērba gabala nebūs. Turklāt noteikti tā ir arī naudas ekonomija. Kaut gan netrūkst pilsētā arī tādu lietoto apģērbu veikalu, kur cenas ir līdzvērtīgas teju vai firmas veikaliem,” saka Aija.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
6

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
16

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
28
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
249

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
60

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
36

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
35
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
17
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi