Mīlas stāsts ar avantūrisku sākumu – tā Valmieras Drāmas teātris afišē trimdas rakstnieka Gunara Janovska romāna „Helmī” dramatizējumu ar nosaukumu „Gredzens uz tilta”.
Tiem, kas sekojuši līdzi režisora Vara Braslas jau paveiktajam G.Janovska darbu dramatizējumos, iespējams, šoreiz visvairāk pārsteigs tonis. Austrietes Helmī un latvieša Ojāra satikšanās Alpu pakājē
izstāstīta pozitīvā, humorīgā gaisotnē. „Es noticēju galveno varoņu –
Helmī, ko tēlo Anna Putniņa, un Ojāra, kuru iemieso Ģirts Rāviņš, iepazīšanās situācijai un abu personību pievilkšanās spēkam,” pēc izrādes noskatīšanās sacīja Līga Bērce, viena no daudzajiem cēsniekiem, kuri jau redzējuši izrādi. „Beidzot uz mūsu skatuves ir attēlots latviešu vīrietis – stiprs, ar humoru, savu domu un attieksmi. Viņš ir cilvēks, kurš dzīvo tagad, negaužoties par pagātni, kuru nevar izmainīt, jo no konteksta var saprast, ka Ojārs jau padsmit gadus no dzimtenes šķirts, dzīvo Anglijā, veido savu lauku saimniecību. Arī par nākotni Ojārs nešausminās, jo kurš gan mēs to zinām!”
Scenogrāfa Mārtiņa Kalsera un kostīmu mākslinieces Ievas Kundziņas darbu skatītāja vērtē tā: „Asprātīgi, bet bez pārlieka krāšņuma. Bija atstāta vieta skatītāju fantāzijai, jo, izrādās, nav vajadzīga īsta gulta, lai nospēlētu gultas skatu. Ja austrieši, ar kuriem Ojārs ceļojuma laikā iepazīstas, bija pārliecinoši atveidoti, tad man jautājumus uzdeva ainas sasaistošais tēls – krupjē. Šajā lomā iejutās Ilze Lieckalniņa. Varbūt viņas uzdevums bija ne tikai radīt atmosfēru, kā tas bija ar riteņa klaudzieniem, vilcienam braucot, bet arī likt aizdomāties, ka dzīve ir spēle? Ja tā, tad es piekrītu izrādē paustajam – dzīvosim ar azartu.”
Izrādes programmiņā teikts, ka teātris dramatizējis romāna „Helmī” pirmo daļu. Skatuves variants arī beidzas pietiekami atvērti, lai rastos jautājums – kas ar Helmī un Ojāru notika tālāk pēc viņu piedzīvojuma pie Helmī radiem. Intrigu raisa arī režisora Vara Braslas piezīme programmiņā, sakot, ja aizsaulē aizgājušajam rakstniekam nepatiks, kā teātrī attēloti romāna notikumi un viņš par to dos ziņu, tad režisors ir gatavs doties uz Rīgu, lai uz kapa noliktu puķi.
Romāns „Helmī” pirmo reizi klajā nācis 80. gados Amerikā – latviešu izdevniecībā „Grāmatu draugs”, bet otrreiz neatkarīgajā Latvijā izdotajos G. Janovska Kopotajos rakstos, izdevniecībā „Elpa”. Abi šie izdevumi pieejami Cēsu centrālajā bibliotēkā. Diezgan droši var teikt, ka izrādi redzējušos grāmata pārsteigs.
Komentāri