Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Gūst pašapziņu un apzina karjeras iespējas

Madara Ozoliņa
23:00
09.09.2018
39
Nometne Fotomarta 1

Atpūtas kompleksā “Mežrozes”, Liepas pagastā, jaunieši ar īpašām vajadzībām un redzes invaliditāti šonedēļ satiekas nometnē, kurā gūst zināšanas par iespējām iesaistīties darba tirgū.

Jaunieši, kuri redzi zaudējuši pavisam vai kuriem ir neliels redzes atlikums, vēlas strādāt, tādēļ meklē iespējas, kā sevi pilnveidot. Latvijas Neredzīgo biedrības (LNB) projektu vadītājas asistente Aija Sabale stāsta, ka nometnes mērķis ir jauniešiem, kuriem ir īpašas vajadzības vai redzes invaliditāte, iemācīt patstāvību: “Ir svarīgi, lai šie jaunieši paši mācētu par sevi parūpēties – pagatavot ēst, justies komfortabli jebkurā teritorijā, kā arī prastu droši komunicēt ar cilvēkiem. Nometnē jaunieši tiek motivēti domāt arī par karjeras iespējām. Viņi mācās savstarpēji komunicēt, par sevi pastāstīt citiem. Pie mums ciemos brauc sociālais uzņēmējs un karjeras konsultants. Jaunieši tiek iepazīstināti arī ar “Erasmus” apmaiņas programmu iespējām.”

A.Sabale norāda, ka šāda veida nometnēs jaunieši atraisās un kļūst atvērtāki: “Nometne ir iemesls jauniešiem iziet no mājas, satikties, apzināt iespējas un redzēt, kas notiek cituviet. Pie­mēram, nometnē piedalās puisis no Rēzeknes, kuram šī ir pirmā reize vienam ārpus mājas. Sākumā bija bailes un nedrošība, bet nu jau redzam, kā viņš iedzīvojas. Šo progresu novērot ir ļoti patīkami.”

Projektu vadītājas asistente stāsta, ka situācija, kas saistīta ar cilvēku, kuriem ir īpašas vajadzības vai redzes invaliditāte, integrēšanos darba tirgū, uzlabojas pamazām: “Tas notiek lēni. Diemžēl joprojām liela daļa darba devēju uzskata, ja cilvēkam ir redzes invaliditāte, tad viņam ir arī garīga rakstura traucējumi un viņš darba pienākumus nespēs veikt. Nereti cilvēks, kas daļēji zaudējis redzi, pienākumus var veikt nedaudz lēnāk, bet joprojām spēj visu izdarīt. Turklāt zinām, ka cilvēkiem, kuriem ir redzes traucējumi, spēcīgāk attīstās citas maņas. Daudzi jaunieši ļoti labi strādā pie datora, prot ātri rakstīt.”

Šim viedoklim piekrīt arī karjeras konsultante Gunta Pikša, kura nometnes laikā iedrošina jauniešus tiekties pretim saviem mērķiem: “Agrāk LNB strādāju kā brīvprātīgā karjeras konsultante. Tā man bija pavisam jauna pieredze, jo iepriekš nebiju strādājusi ar cilvēkiem, kuriem ir redzes invaliditāte. Mēs runājām par viņu stiprajām pusēm, izglītību un interesēm, lai noskaidrotu, kādā virzienā viņi varētu veidot karjeru jeb iesaistīties darba tirgū. Palīdzēju praktiskos jautājumos – ievietot internetā darba sludinājumus, uzrakstīt pieteikuma vēstules. Šonedēļ nometnē vadu nodarbību “Pats savu mērķu saimnieks”. Svarīgi, lai jaunieši apzinātos savus mērķus, saskatītu šķēršļus, kas varētu traucēt tos sasniegt, un rastu risinājumus, kā šos šķēršļus pārvarēt.”

G. Pikša ir pārliecināta, ka sabiedrība Latvijā vēl ir tikai ceļā uz to, lai darba devēji būtu gatavi pieņemt darbā cilvēkus ar redzes invaliditāti: “Par šo tēmu augst­skolā rakstīju maģistra darbu. Aprunājoties ar vairākiem darba devējiem, vairākkārt dzirdēju, ka viņi baidās pieņemt darbā cilvēkus ar redzes invaliditāti. Dau­dziem nav atbilstoša aprīkojuma, lai nodrošinātu nepieciešamos apstākļus, bet līdzekļus ieguldīt šo jautājumu risināšanā nevēlas.

Darba devējs jūtas atbildīgs par saviem darbiniekiem un nevēlas riskēt ne ar cilvēku veselību, ne savu uzņēmumu. Tāpat darba devēji nav pietiekami informēti par to, ko var izdarīt neredzīgi cilvēki. Manuprāt, jau skolās skolēniem jāstāsta un jāmāca, ka darba tirgū jāiesaista arī cilvēki ar īpašām vajadzībām. Galu galā tieši skolēni ir nākamie darba devēji. Lai šī integrācija notiktu veiksmīgāk un ātrāk, ir jāīsteno dažādas atbalsta programmas gan cilvēkiem ar redzes invaliditāti, gan darba devējiem, kuri nobijušies, jo nezina, kā runāt un izturēties, kad pretī stāv cilvēks, kurš neredz. Attīstība šajos jautājumos notiks daudz straujāk, tiklīdz tiks lauzta neērtā robeža.”

Nometnes dalībnieks 23 gadus vecais Edgars Fomičevs ir viens no tiem jauniešiem, kuram izdevies iekārtoties darbā. Edgaram ir pavisam neliels redzes atlikums, bet tas viņam neliedz pildīt pienākumus: “Es strādāju Latvijas Operetes fondā. Darba laiks ir piecas dienas nedēļā no pulksten deviņiem rītā līdz sešiem vakarā. Manos darba pienākumos ietilpst pārbaudīt un diagnosticēt datorus, konvertēt dažādus materiālus, dažkārt tulkot tekstus, un esmu izveidojis arī šī uzņēmuma mājaslapu.”

Edgars ir ieguvis bakalaura grādu Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē. Lai arī pašam izdevies atrast darbavietu, Edgars uzskata, ka cilvēkiem ar redzes invaliditāti ir sarežģīti Latvijā atrast darbu: “Tas ir apburtais loks, par kuru visi zinām – visi darba devēji vēlas pieņemt darbā jauniešus, kuriem ir darba pieredze, bet kur lai šie jaunieši pieredzi iegūst? Turklāt daudzi darba devēji neuzticas neredzīgam cilvēkam un nesaprot, kā jaunietis spēs paveikt pienākumus. Man nesen bija iespēja strādāt Anglijā, tur darba devēji labprāt pieņem darbā cilvēkus ar īpašām vajadzībām, jo tādējādi saņem nodokļu atlaides. Tā tam būtu jābūt arī Latvijā.”

Nometnē kopumā piedalās 24 jaunieši no visas Latvijas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
61

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
298

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
62

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
45

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
132

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
107

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
14
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi