Rīt 1. aprīlis – joku diena. Raunēnietis Jānis Bučs nenoliedz, ka joku dienā gan pats mēdz iedot kādu aprīli, gan saņemt no citiem. Taču viņam ir kāda jauka kolekcija, kura lielā mēra ir saistīta ar jokiem un smiekliem. Jānis Bučs kolekcionē Gunāra Bērziņa karikatūras.
“Bērziņa zīmējumus sāku krāt ap 1966.gadu. Man bija seši gadi. Šķiet, tolaik tās krāja arī kāds no vecākajiem brāļiem. Es noskatījos, šie zīmējumi iepatikās un interese par tiem ar gadiem vēl vairāk pieauga,” saka G. Bērziņa karikatūru kolekcionārs un atklāj, ka karikatūras griezis no dažādiem žurnāliem – “Dadzis”, “Veselība”, “Zvaigzne”, “Lauku Dzīve”. Daudzas karikatūras iegūtas arī no “Dadža kalendāra”.
“Jāatzīst, ka katru “Dadža” numuru gaidīju ar lielu nepacietību. Pat ja kādreiz tas nebija abonēts, regulāri gāju uz pastu un to par 20 kapeikām iegādājos,” atminas J.Bučs un stāsta, ka Bērziņa karikatūrās ir ne tikai viegls humors, bet arī vēršanās pret dažādām sabiedrības negācijām – skaudību, slimīgu ziņkāri, divkosību, skopumu, alkoholismu un daudz ko citu, kas īpaši tajā laikā bijis aktuāls.
“Personāži Bērziņa karikatūrās izskatās smieklīgi, bet nekad ļauni. Atainotās situācijas, protams, arī ir smieklīgas. Bieži zem karikatūrām parakstītais ir ar citu nozīmi, veidojot tā saucamo vārdu spēli.
Sadzīves ainās viņam ir kareivīgas sievas, bailīgi vīri, pļāpīgas večiņas, koķetes un donžuāni. Kaķis, protams, ir mākslinieka zīmēto dzīvnieku topa augšā. Protams, lielās politikas šajos zīmējumos nav. Vienīgi masu skatu karikatūrās var spriest par dažādiem tā laika sabiedriskajiem notikumiem,” G.Bērziņa karikatūrās atainoto vērtē to kolekcionārs un piebilst, ka zīmējumu aktualitāte nav zudusi arī šodien.
“Šajā mācību gadā darbā ar audzēkņiem valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma dienesta viesnīcā pret tādu netikumu kā alkoholisms esmu izmantojis arī dažas G.Bērziņa trāpīgās karikatūras,” jokodams saka J.Bučs un atklāj, ka viņa
kolekcijā patlaban ir apmēram 500 zīmējumu.
Uz jautājumu, kādas kolekcionāram pašam ir attiecības ar humoru, viņš atbild: “Humors ikdienā līdzās ir ne tikai šo karikatūru veidā, bet arī skatoties dažādus humora raidījumus televīzijā. Kādreiz ļoti patika Edgara Liepiņa un Gunāra Placēna piedalīšanās dažādos raidījumos, tad nāca raidījums “Imanta – Babīte”. Tagad Krievijas televīzijā ir raidījums “Gorodok” ar diviem meistarīgiem komiķiem. Tāpat labprāt lasu un citiem stāstu anekdotes,” saka J.Bučs un nenoliedz, ka arī viņam 1. aprīlis nepaiet secen. Tāpat gan pašu šajā dienā izjoko, gan citiem iedod april, april.
Komentāri