Mūsu rajonā slimo ar vīrusiem, kas izraisa iesnas, kakla sāpes, klepu, mazākajiem bērniņiem acu iekaisumu, bet ne ambulatorajās veselības aprūpes iestādēs, ne rajona slimnīcā gripas diagnoze nevienam pacientam nav uzstādīta.
To apliecina arī valsts “Sabiedrības veselības aģentūras” (SVA) speciālisti, sakot, ka gripas slimo skaits pieaug galvaspilsētā, epidēmijas slieksnis sasniegts Alūksnē un Bauskā, bet Vidzemē gripa vēl klusē.
“Vidzemē ir ziņas par pāris gripas gadījumiem. Cēsīs gripu neesam fiksējuši. Ar akūtajām resperatorajām saslimšanām vairāk slimo bērni, pusaudži, arī pieaugušie. Vienīgais aicinājums ir slimiem neiet uz skolu vai darbu. Diemžēl pieaugušie ne visi ņem to vērā. Un ne visiem ir iespējams kavēt darbu, ja strādā pie privātā darba devēja,” praktiski notiekošo vērtēja SVA Valmieras filiāles infekciju slimību epidemioloģijas daļas vadītāja Aina Muskava un neprognozēja, kad un vai gripa varētu skart mūspuses cilvēkus, atgādinot, ka pērnā gada ziemā epidēmijas slieksnis Vidzemē netika pārkāpts, jo ļoti daudzi iedzīvotāji bija vakcinējušies. Šogad vakcinēto skaits neesot tik augsts, tomēr iedzīvotāji var sevi pasargāt, arī neapmeklējot publiskus pasākumus, mazāk izmantojot sabiedrisko transportu, lietojot vitamīnus, ēdot vairāk augļus, dārzeņus, bišu produktus.
Cēsu Centra aptiekas vadītāja Dace Mačuka “Druvai” stāstīja, ka grūti izvērtēt, vai tieši pēdējās nedēļās cilvēki vairāk iegādājas medikamentus, kas ārstētu saaukstēšanos, bet tiekot pirkti gan karstie dzērieni apsaldēšanās simptomu mazināšanai, gan klepus mikstūras bērniem.
“Pie apaukstēšanās jau parasti cilvēki vispirms nāk aptiekā un aprunājas, kā sev palīdzēt. Daudzi atceras, kas palīdzējis citās reizēs, un prasa tieši tos bez recepšu medikamentus. Ārsta palīdzību parasti meklē nākamajā dienā,” tā Dace Mačuka un piebilda, ka daudzi pircēji aptiekā ienāk, arī domājot, kādas zāles palīdzētu profilaktiski, lai izvairītos no saslimšanas.
Bērnudārzos grupiņas un skolās klases neesot tukšas, bet mazo slimnieku tomēr kļūstot vairāk. Medicīnas māsa Ārija Jukāma, kura strādā Akmens ligzdā un pilsētas 1. pirmsskolas izglītības iestādē, stāstīja, ka bērniem neesot gripas, bet vairāki mājās ārstē klepu, iesnas, tiek galā ar paaugstinātu temperatūru. Medmāsa priecājas, ka, sadarbojoties ar firmu, kas nodrošina ēdināšanu iestādēs, izdevies sarūpēt pavairāk ķiploku, lai daiviņas varētu savērt virtenēs un izkārt telpās, kurās bērni rotaļājas, dodas diendusā.
“Man jau gribētos, lai ēdienreizēs ir vēl vairāk dabisko vitamīnu, bet tas ir līdzekļu jautājums. Ir reizes, kad bērni brokastīs apēd pa mandarīnam, pusdienās parasti piedāvā dārzeņu salātus, bet ierasti viena
veida. Ne visiem bērniem diemžēl garšo burkāni vai bietes. Man gribētos arī, lai bērnudārzā varētu dzert zāļu tējas, kas ir ļoti veselīgas,” skaidroja Ārija Jukāma un mazliet kreņķējās, ka ne visiem vecākiem bērnu, kurš saaukstējies, ir iespēja atstāt mājās.
“Gadās, ka bērnam ir iedotas zālītes, viņš ir bērnudārzā, bet jūtas saguris. Žēl slimā bērniņa un veselo, kas var saslimt. Vecāki jau ir saprotoši, uzklausa, bet ne visi var atļauties paņemt zilo lapu,” uzsvēra medmāsa. Varbūt lauku bērniem neslimot palīdz svaigais gaiss, sazinoties ar Stalbes bērnudārzu, uzzinājām, ka lielas slimošanas pagastā neesot.
“Dzirdēts, ka pieaugušie cieš no vēdera vīrusa. Negribētos, lai bērniem tas piemetas. Pašlaik nav daudz slimotāju. Katru rītu bērni
dzer Eiropas pienu un uzēd pa karotītei medus. Zemnieku saimniecība “Anuļi” mums to ziedo, lai mazie justos labi,” sacīja Stalbes pirmsskolas izglītības iestādes “Rūķītis” vadītāja Ingrīda Balode.
Pieaugušie arī sirgstot ar vīrusu infekcijām, un vienīgais mediķu ieteikums ir ārstējoties kaut vai uz dažām dienām atteikties no darba slodzes, atpūsties, lietot ārsta ieteiktos medikamentus un daudz šķidruma.
Komentāri