Sestdiena, 8. novembris
Vārda dienas: Aleksandra, Agra

Graudu raža birst klētīs

Druva
08:15
16.09.2014
40
Graudi Mb Foto A Riekstins 600 X 422

Labības kulšanas laiks tuvojas beigām. Daļa zemnieku

jau svin apkūlības, taču netrūkst arī tādu, kuriem labību vēl nav izdevies novākt.

Apkūlības mūsu senčiem bija laiks, kad raža sagūla apcirkņos un varēja redzēt padarītā rezultātu. Tas redzams jau arī daudzās mūspuses saimniecībās.

Priekuļu pagasta zemnieku saimniecībā ”Kalna Kunči” labības kulšanas darbi jau pabeigti pirms vairāk nekā nedēļas. “Kulšanu pabeidzām laikus. Pašus pēdējos kūlām vasaras kviešus, tad vēl bija jāsteidz palīgā kaimiņam, kam tīrumā bija pa kādam hektāram labības,” atzīst “Kalna Kunču” saimnieks Juris Kurzemnieks.

Graudkopis stāsta, ka vidējā raža no hektāra esot trīs tonnas graudu. “Ja sanāk trīs tonnas kviešu vai auzu no hektāra, tad tas ir gana labi,” secina J.Kurzemnieks. Viņš teic, ka līdz ar labības nokulšanu darbi neapstājas, visdrīzāk jau šonedēļ sākšot domāt par ziemāju sēju. Tiesa, šogad tā saucamo zaļināšanas prasību dēļ gan rūpīgāk būšot jāpievērš uzmanība tam, kādu un cik lielās platībās sēt labību.

Labību nokūlis arī Uldis Sijāts no Raunas novada zemnieku saimniecības “Dravēļi”, un viņš jau iesācis ziemāju sēju. “Raža nav tik iepriecinoša, kā gribētos. Vidēji kādas četras tonnas no hektāra noteikti sanāca. Ziemas kvieši varētu būt no trim ar pusi līdz četrām tonnām – kā kurā laukā, rudzi – ap piecām tonnām. Esmu pietiekami daudz ieguldījis, lai raža būtu, tādēļ man katrs hektārs varbūt arī izmaksā dārgāk nekā citiem,” stāsta U.Sijāts un turpina: ”Ir labs laiks, tādēļ apstāties nedrīkst. Patlaban intensīvi sējam ziemājus. Rudzi un rapsis jau ir iesēti, šajās dienās sējam kviešus.”

Raksturojot graudaugu iepirkuma cenas, zemnieki lēš, ka, salīdzinot ar pērno gadu, šogad graudu cenas esot zemākas. Tiesa, piemēram, kooperatīvi maksā avansā, bet atkarībā no realizētā daudzuma cena var mainīties, tādēļ zemnieki var cerēt arī uz piemaksām.

Jāteic, ka ne visiem zemniekiem darbi sokas tik raiti, kā gribētos. Piemēram, Amatas novada Drabešu pagasta saimniecībā ”Lejas Poliešas”, kur pavisam audzē 60 hektārus labības, darbus aizkavējusi ķibele ar tehniku, salūzis kombains. Nu tas salabots, un, visticamāk, atlikušie 25 hektāri graudaugu lauku tuvākajā laikā arīdzan tiks pievarēti. “Ar to jau zemniekam ir jārēķinās, ka var gadīties arī kaut kas neplānots. Lielākā daļa darbu padarīta. Parasti nekur nesteidzos, bet tagad ir jākuļ ar steigu, citādi cūkas visu izbradās. Tās jau tā lielu postu nodarījušas kā labības laukos, tā kartupeļu tīrumā,” teic “Lejas Poliešu” saimnieks Viesturs Soste un dara zināmu, ka no hektāra šogad vidēji izdevies nokult divas ar pusi līdz trīs tonnas labības.

Viņš lielāko daļu labības nodod graudu pārstrādes uzņēmumam ”KG Latvija” Siguldas novadā, vien daļu atstāj sēklai un saimniecības vajadzībām. “Gribēju, lai graudu mitrums nepārsniedz 17 procentus, tāpēc arī gaidīju siltāku laiku. Ja aizved mitrus graudus, tad jāmaksā par kaltes pakalpojumiem. Ar graudiem, ko atstāju sev, problēmu nav. Savulaik klētij otrā pusē piebūvēju nelielu kalti. Saberu graudus kaltē, kad ir brīvāks laiks, tad pa lūku labība sabirst klētī. Tur var noglabāt vairākas tonnas graudu,” papildina V.Soste un teic, ka savām vajadzībām noteikti atstāšot kādas 30 tonnas labības.

Arī Līgatnes pagasta zemnieku saimniecības ”Avotiņi” īpašnieks, SIA ”Priekuļu rapsis” kalšu saimniecības līdzīpašnieks Jurijs Daģis atzīmē, ka darba daudz. Viņa saimniecībā vēl jānokuļ gandrīz 30 procenti labības. “Redzot, kas notiek kaltē, varu teikt, ka šogad labības novākšana ir īpaši iekavējusies. Gandrīz viss, kas ienāk kaltē, der tikai un vienīgi lopbarībai. Citugad šajā laikā darbi bija jau cauri. Zemnieki ved uz kalti arī kultūras, kurām jau sen būtu jābūt nokultām. Reizēm kalte ir maksimāli noslogota un visus graudus nevaram pieņemt. Nācies atteikt lauksaimniekiem, ar kuriem līdz šim nav bijis noslēgts līgums,” min J.Daģis un dara zināmu, ka zemnieki pamatā vēl steidzot kult miežus, kviešus un rapsi.

Viņš atzīmē, ka raža nav iepriecinoša.

Viņa saimniecībā no vasarājiem ievākums nepilnas trīs tonnas no hektāra, taču vēl lielāka problēma esot graudu kvalitāte – ne vienam vien zemniekam lietavas traucējušas laikus novākt ražu, tāpēc daudzviet graudi jau sadīguši vārpās.

Tuvākajā laikā mūspusē varētu sākties arī griķu kulšana. Kā zina stāstīt zemnieki, nedēļa pēc pirmajām salnām esot tas labākais laiks griķu kulšanai.

Ilze Fedotova

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Piedāvā nobaudīt rudens garšas

00:00
08.11.2025
33

Deviņi Cēsu novada restorāni visu šo nedēļu aicina rudens garšu piedzīvojumā. Novada rudens Restorānu nedēļa 2025 veltīta patiesām garšām, vietējiem stāstiem un sadarbībām, kas iedvesmo. Restorāna “Kest” šefpavārs Māris Jansons “Druvai” atzīt, ka šī nedēļa uz restorānu atved nedaudz atšķirīgus klientus, tos, kas ikdienā nav bieži restorānu apmeklētāji. “Redzams, ka cilvēki ir sajūsmā par šo […]

Kapsētā atklājas likteņi un vēsture

00:00
07.11.2025
117

Latvijā drēgns, vakaros tumsa iezogas aizvien agrāk. Ir veļu laiks, kad klusināti atmiņās atceramies tuvos, pazīstamos, zināmos, kuri mums atstājuši savas dzīves devumu. Cik daudz vai maz zinām par iepriekšējām cēsnieku paaudzēm, kādi stāsti dzirdēti par Mūžības dārziem Cēsīs, kas lasāms, pašķirstot vecas avīzes un žurnālus, atbildes meklēt rosināja Cēsu Centrālās bibliotēkas darbinieku rīkotais “Literāro […]

Ar atkarībām cīņu uzsākušie kopīga piedzīvojuma gaidās

00:00
06.11.2025
112

Drēgnajā aizvadītās sestdienas rītā Cēsīs, Vienības laukumā, it pozitīvā gaisotnē vārdus pārmija neliela ļaužu kompānija. Tie bija projekta “Dzīvo ar sparu, ne ar ieradumu” dalībnieki, kuri gatavojās savam pirmajam kopīgajam pārgājienam, šoreiz – Cēsīs. Lai gan plānotais dalībnieku skaits ar dažādām atkarībām nomāktajiem bijis vairāk par desmit,    šoreiz bija atnākuši tikai daži, toties ļoti […]

Dārziņa mūzika nebeidz skanēt

00:00
05.11.2025
101

Divas dienas pirms komponista, novadnieka Emīla Dārziņa 150.jubilejas, sestdien, 1.novembrī,    Cēsīs izskanēja viņam veltīts muzikāls sveiciens. To kopā ar pieciem vīru koriem, trim jauktajiem koriem, akadēmisko orķestri    “B-Sharp” un solisti Paulu Mihai­lovu sarūpēja koncerta “Dzies­ma, kas neatstāj” mākslinieciskā vadītāja Marika Slotina-Brante. “Pirms desmit gadiem komponista jubilejā saaicināju korus no Vidzemes un Rīgas, koncertā […]

Elīna Purmale-Baumane: Kad beidzam mācīties, sākam atpalikt – kāpēc pieaugušajiem jāmācās?

14:32
04.11.2025
29

Mūsdienās darba tirgus mainās tik strauji, ka reiz iegūtā izglītība vairs nav ilgtspējīgs pamats stabilitātei un karjeras izaugsmei, tāpēc mācīšanās pieaugušā vecumā, turklāt visa mūža garumā, ir kļuvusi par nepieciešamību, nevis izvēli. Lai gan valsts mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka vismaz 60 % pieaugušo regulāri iesaistās izglītībā, šobrīd to dara aptuveni 34 %. […]

Pašvaldība gatavojas ziemas ceļu uzturēšanai

00:00
04.11.2025
79

Cēsu novada pašvaldība kopumā gatava gaidāmajai ziemai un savā pārziņā esošo ceļu uzturēšanu nodrošinās. Tā var spriest no apvienību pārvalžu vadītāju teiktā “Druvai”. Jau novada Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes vadītājs Kristaps Ēdolfs pilnībā pārliecināts apliecināja, ka pašvaldības ceļu uzturēšana ziemas sezonai ir nodrošināta un līgumi ar pakalpojumu sniedzējiem par darbiem Cēsīs un Vaives pagastā ir […]

Tautas balss

Kaķis izglābj kaķi

08:18
08.11.2025
22
Seniore raksta:

“Dalīšos neparastā piedzīvojumā. Dēla ģimene dzīvo Cēsīs, daudzdzīvokļu mājā. Viņiem ir kaķene. No rīta izlaiž pastaigā, vakarā, kad nāk mājās no darba, kaķene ir klāt. Bet vienu vakaru minkas nav. Sauc, meklē, bet tā nerādās. Tāpat nākamajā dienā. Kad klāt brīvdienas, dodas kaķi apkaimē meklēt, bet sasaukt neizdodas. Mājās pie ārdurvīm pretī ņaudot nāk kaimiņa […]

Gājēju pāreja var būt bīstama

08:15
08.11.2025
19
Cēsniece G. raksta:

“Cēsīs, Valmieras ielā, gājēju pāreja netālu no “Maxima” un iepretī stadionam ir apgaismota, taču autovadītājam ļoti grūti saprast, vai aiz gaismu atstarojošiem stabiņiem uz pārejas jau stāv cilvēks, kurš tūlīt šķērsos ielu. Šajā vietā, manuprāt, vajadzēt kaut ko mainīt, pieaicināt satiksmes drošības ekspertu, lai izvērtē situāciju. Agrāk, kad vēl nebija aizliegts kreisais pagrieziens, iebraucot lielveikala […]

Vai izdosies labas attiecības

08:15
07.11.2025
12
Lasītājs K. raksta:

“Lasu, ka Latvija un Indija stiprinās sadarbību drošības un ilgtspējīgas attīstības jomā. Man tas izklausās dīvaini. Indija taču bija tā, kas pirka Krievijas naftu un “baroja” agresorvalsti. Ja pareizi atceros, vairāk nekā 30 procenti jēlnaftas, ko pārstrādāja Indija, pērn bija iepirkta Krievijā. Tagad, kad ASV noteikusi sankcijas Krievijas lielajiem naftas uzņēmumiem, Indija pārtrauc pirkt šo […]

Dzērvenes var saglabāt medū

08:19
04.11.2025
23
Lasītāja raksta:

“Nupat dzirdēju radio raidījumā, ka dzērvenes, aplietas ar medu, labi neglabājas. Taču tā gluži nav. Medū var saglabāt gan lielogu dzērvenes, gan purvā lasītās, par to esmu pārliecinājusies. Taču jāizvēlas cietas ogas, tās, kas vēl nav kļuvušas mīkstas. Un tad ogu pietiek līdz jaunajai ražai,” pastāstīja lasītāja, kas dzīvo Piebalgas pusē.

Laikam bez pabalsta neiztikt

08:19
03.11.2025
23
Līgatniete raksta:

“Radio pārraidē dzirdu, ka, lai varētu iztikt, cilvēkam mēnesī vajadzētu saņemt ap diviem tūkstošiem eiro. Bet mana pensija 490 eiro, kaut mūžā 32 gadus esmu cītīgi strādājusi. Kā lai izdzīvoju? Man ir 85 gadi, piepelnīties nevaru. Jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem, vajadzīgas zāles,” sacīja līgatniete un piebilda, ka nekad nevienam nav neko lūgusi, bet laikam vajadzēs […]

Sludinājumi