Aizvadītajā gadā Latvijā palielinājušies graudaugu sējumi, taču raža iegūta mazāka. Sēj vairāk, vāc mazāk
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka graudaugu kopējā sējumu platība, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, pieaugusi par 42,9 tūkstošiem hektāru jeb 9 procentiem. Taču nelabvēlīgie laika apstākļi visā veģetācijas periodā ietekmējuši graudaugu ražību, pērn kopumā novākts par 155,6 tūkst. t jeb par 12 procentiem mazāk nekā iepriekšējā gadā. Pavisam 2006. gadā iekults 1,2 milj. t graudu. Graudaugu vidējā ražība ievērojami samazinājusies. Pērn ražība bijusi 2,26 t/ha, 2005.gadā – 2,8 t/ha. Rudzu ražība palielinājusies
CSP informācija vēsta, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ziemāju graudaugu kopraža sarukusi par 16,2 tūkst. t jeb 3 procentiem, kaut gan 2006.gadā ar ziemāju kultūrām apsētas ievērojami lielākas platības – par 23,4 tūkst.ha jeb par 13 procentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Palielinājušās visu ziemāju kultūru sējumu platības, izņemot tritikāli.
Aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, iesēts par 20,3 tūkst.ha jeb par 15 procentiem vairāk ziemas kviešu. To īpatsvars kopējā graudaugu sējumu platībā pieaudzis līdz 30 procentiem, bet graudu kopievākumā līdz pat 40 procentiem. Tai pašā laikā vidējā ziemas kviešu ražība samazinājusies no 3,77 t/ha 2005.gadā līdz 3,03 t/ha 2006.gadā. Kopraža sarukusi par 36,4 tūkst.t jeb par 7 procentiem.
Rudzu sējplatības 2006.gadā pieaugušas par 3,5 tūkst.ha jeb par 9 procentiem, salīdzinot ar 2005.gadu. Pieaugusi arī kopraža – par 29,6 tūkst. t jeb par 34 procentiem, palielinoties rudzu vidējai ražībai no 2,22 t/ha 2005.gadā līdz 2,73 t/ha 2006.gadā. Tomēr jāatzīmē, ka 2005. gadā rudziem vidējā ražība bija ievērojami zemāka nekā pārējiem ziemāju graudaugiem.
Ar tritikāli apsētās platības samazinājušās par 2 tūkst.ha jeb 15 procentiem, bet, krītoties vidējai ražībai no 2,39 t/ha 2005.gadā līdz 1,96 t/ha 2006.gadā, tritikāles kopievākums samazinājies par 30 procentiem. Vasarāji nav padevušies
Vasarāju graudaugu kultūru kopējā sējumu platība 2006.gadā pieaugusi par 19,5 tūkst. ha jeb par 7 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, taču īpaši nelabvēlīgi sausums ietekmējis vasarāju ražu. Graudu kopievākums samazinājies par 139,4 tūkst. tonnu jeb par 20 procentiem. Lai gan sējumu platības pieaugušas visām vasarāju kultūrām, kopraža ievērojami samazinājusies. Vasaras kviešu sējplatības 2006.gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, pieaugušas par 7,4 tūkst. ha jeb par 13 procentiem, bet kopraža samazinājusies par 41,8 tūkst.t jeb par 23 procentiem. Palielinājušās arī miežu uz auzu sējumu platības. Ar miežiem apsēts par 3,9 tūkst.ha jeb par 3 procentiem vairāk, bet kopraža kritusies par 59 tūkst.t jeb par 17 procentiem. Savukārt auzu sējumi palielinājušies par 4,9 tūkst.ha jeb par 8 procentiem, bet kopievākums sarucis par 30,4 tūkst.tonnu jeb par 25 procentiem.
Vārpaugu mistru platības pieaugušas par 1,2 tūkst.ha jeb par 32 procentiem, bet kopraža samazinājusies par 0,6 tūkst.tonnu jeb par 8 procentiem.
Griķu sējumu platības pieaugušas par 3,6 tūkst.ha, bet kopraža kritusies par 3 tūkst.t jeb par 30 procentiem. Vasarāju kultūru vidējā ražība bija tikai 1,82 t/ ha. Tā ir zemākā pēdējo piecu gadu laikā.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājies iznīkušo vai nenovākto graudaugu sējumu īpatsvars. 2006.gadā iznīka vai palika nenovākti 19,5 tūkst.ha graudaugu sējumu jeb gandrīz 4 procenti no iesētajām platībām (2005.gadā atbilstoši 5,4 tūkst. ha jeb procents). Pieaugusi graudu cena
Apkopotie dati par graudu iepirkumu labības pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās liecina, ka 2006.gadā iepirkts par 64,9 tūkst. t jeb par 12 procentiem mazāk graudu nekā iepriekšējā gadā. Kviešu iepirkuma apjoms samazinājies par 64,6 tūkst. t, tai skaitā pārtikas kviešu – par 30,8 tūkst.t. Nelabvēlīgie laika apstākļi nav ietekmējuši graudu kvalitāti. Pārtikas kviešu īpatsvars visu iepirkto kviešu kopapjomā 2006. gadā pieaudzis līdz 60 procentiem (2005.gadā – 41 procents). 2006. gadā iepirkts par 26 tūkst. t vairāk rudzu nekā iepriekšējā gadā. Pārtikas rudzu īpatsvars iepirkto rudzu kopapjomā pieaudzis līdz 80 procentiem (2005.gadā – 20 procenti).
Ievērojami pieaugušas graudu vidējās iepirkuma cenas – no Ls 59,80 par t 2005.gadā līdz Ls 73,33 par t 2006.gadā. Tai skaitā pārtikas kviešu – no Ls 70,34 līdz Ls 81,50 par t, pārtikas rudzu – no Ls 60,90 līdz Ls 68,21 par t graudu.
2006.gadā turpināja samazināties pākšaugu platības – par 37 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Samazinājusies kopraža par 2,1 tūkst. tonnu jeb par 59 procentiem. Vairāk rapša un zālāju
Ievērojami palielinājušās gan ziemas, gan vasaras rapša sējplatības – attiecīgi par 4 tūkst. ha jeb 18 procentiem un par 7,8 tūkst.ha jeb 16 procentiem. Nelabvēlīgie laika apstākļi ietekmējuši arī rapša ražu – vidējā ražība samazinājusies no 2,84 t/ha 2005.gadā līdz 2,1 t/ha 2006.gadā ziemas rapsim un atbilstoši no 1,67 t/ha līdz 1,14 t/ha vasaras rapsim. Rapša kopraža kritusies par 25,1 tūkst.t jeb par 17 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Kartupeļu platības palikušas iepriekšējā gada līmenī. Bet, samazinoties vidējai ražībai no 14,59 t/ha līdz 12,22 t/ha 2006.gadā, novākts par 107,3 tūkst.t jeb par 16 procentiem mazāk kartupeļu nekā iepriekšējā gadā.
Cukurbiešu sējumu platības samazinājušās par 0,8 tūkst.ha jeb par 6 procentiem. Vidējā ražība kritusies par 1,1 t/ha, arī kopraža sarukusi par 46 tūkst. t jeb par 9 procentiem.
Atklātā lauka dārzeņu platības pieaugušas par 0,5 tūkst.ha, bet vidējā ražība samazinājusies no 12,31 t/ha 2005.gadā līdz 11,56 t/ha 2006.gadā. Visu veidu dārzeņu, ieskaitot siltumnīcās izaudzēto, kopraža pieaugusi par 2,2 tūkst.t jeb par procentu. Šo pieaugumu ietekmēja dārzeņu kopražas pieaugums segtajās platībās par 43 procentiem. Salīdzinājumā ar 2005.gadu, ievērojami palielinājusies ilggadīgo zālāju izmantošana lopbarības gatavošanai. Platības siena ieguvei pieaugušas par 45 tūkst. ha jeb par 23 procentiem, zaļbarības un skābbarības ieguvei – par 13,1 tūkst. ha jeb par 21 procentu. Pēc centrālās statistikas pārvaldes lauksaimniecības statistikas daļas datiem informāciju sagatavojusi Andra Gaņģe
Komentāri