Svētdiena, 9. novembris
Vārda dienas: Teodors

Grāmatās meklē dzīvi

Druva
10:39
22.11.2013
85
Gramatas

Aizvien retāk latvieši tiek saukti par lasītāju tautu. Aizgājuši laiki, kad vai katrā dzīvoklī bija grāmatu pilni plaukti, teju katrs veidoja savu bibliotēku.

Tagad grāmatas dārgas, tās nav interjera sastāvdaļa. Bet grāmatas aizvien ir cieņā, tās ņem bibliotēkās, lasa. Lauku bibliotēku atbalsta biedrība apkopojusi datus par 2012.gadā izdotajām vislasītākajām grāmatām. No oriģinālprozas visvairāk lasītāju bijis Dainas Avotiņas romāniem – “Kad lauskis cērt” un “Vīramāte”, Ingunas Baueres vēsturiskajam romānam “Skolas Līze”, Annas Skaidrītes Gailītes romānam “Vienā dienā – visa dzīve”,

Māras Svīres romānam par varu un mīlestību “Audums kāzu kleitai”.

“Arī mūsu bibliotēkās lasītāju vidū tās ir populārākās grāmatas, dažas varbūt citā kārtībā,” saka Liepas pagasta bibliotēkas vadītāja Aija Struņķe un piebilst, ka liepēnieši īpaši pēdējā laikā visvairāk vēlas lasīt Ingunas Baueres, Veidenbauma prēmijas laureātes, grāmatas. Lai tiktu pie kādas no tām, jāgaida rindā pat vairāk nekā mēnesi. “Grāmatas izsniedzam uz divām nedēļām, bet parasti jau to nelasa tikai viens, bet vairāki ģimenē,” domās dalās bibliotekāre, uzsverot, ka liepēniešiem patīk grāmatas, kurās rakstīts par dzīvi, kurās sižets un notikumi nav samāksloti. Jo pieprasīti ir biogrāfiskie romāni, dzimtu sāgas, par notikumiem un cilvēkiem tepat Latvijā.

“Latviešu romāni ir cieņā,” uzsver Nītaures pagasta bibliotekāre Maira Prikule. Arī nītauriešu vidū iecienītākās ir Skaidrītes Gailītes, Ingunas Baueres sarakstītās grāmatas. Dažkārt pēc tikko iznākušiem izdevumiem bibliotēkā nākas pagaidīt rindā.

Kaives pagasta bibliotēkā no pērn izdotajām latviešu autoru grāmatām šogad lasītākā Daces Judinas “Dīvainais līgovakars”, Ingunas Baueres “Ede, Pumpura sieva”. “Tā kā lasītāji objektīvu iemeslu dēļ ir vecākā paaudze, viņi vēlas lasīt saprotamas grāmatas. Cieņā ir “Lata romāni”. Jauno autoru sarakstītais īpaši neinteresē,” stāsta Kaives pagasta bibliotēkas bibliotekāre Maija Burjote, bet Aija Struņķe novērojusi, ka ir lasītāji, kuri slavē jaunos rakstniekus, iesaka viņu grāmatas, bet pēc tam saņem neizpratni no tiem, kam rakstītais nav paticis. “Liela nozīme arī reklāmai. Ja par kādu grāmatu un rakstnieku tiek stāstīts televīzijā, tad uzreiz ir lielāka interese. Diemžēl reklāma ir reklāma, ne vienmēr lasītājs grāmatā atrod to, kas izslavēts. Šādas vilšanās ne vienam vien bijušas, “domās dalās Liepas bibliotēkas vadītāja.

Triju bibliotēku bibliotekāres ir vienisprātis, ka dzeju gan lasa maz. Dzejas rindas lasītāji meklē, lai ar tām kādu apsveiktu, nevis lai veldzētos domās, vārdu ritmā, filozofijā. “Dzejas grāmatas bibliotēkā ņem tikai skolēni, lai mācītos obligāto literatūru. Savu reizi kādam vajag apsveikuma pantiņu, tad pašķirsta dzejoļu krājumus,” lasītāju paradumus vērtē Maira Prikule un ar lepnumu piebilst, ka Nītaurē ir pašiem sava dzejniece Dzidra Medvedjeva, kuras dzejoļus gan savējie labprāt palasa.

“Dzejoļus tagad vērtē pēc tā, cik tie praktiski izmantojami,” saka Aija Struņķe, atzīstot, ka, arī meklējot apsveikuma pantiņus, cilvēki nešķirsta grāmatas, bet gan interneta mājaslapas.

Dzejoļu grāmatām pilnībā apputēt plauktos

neļauj vien skolēni, kuriem jāmācās latviešu literatūra.

Kā liecina Lauku bibliotēku atbalsta biedrības apkopotie dati, no dzejoļu krājumiem vislielāko lasītāju interesi izpelnījušies Andra Akmentiņa “Zemeņu blūzs”, Mārtiņa Freimaņa “Cilvēks parastais un viņa dienasgrāmata” un Maijas Laukmanes “Nošalko gaiss”.

Bērnus lasīt mudina Bērnu žūrija. Visvairāk lasītās – Valda Rūmnieka garstāsts “Atnācēji” un Māra Runguļa garstāsts “Aste, ko luncināt”,

kā arī Jura Zvirgzdiņa “Mufa: stāsts par Āfrikas balto degunradzēnu”. “Toties jauniešiem patīk grāmatas par vampīriem, nevis kā iepriekšējai paaudzei – par varoņiem,” bilst Aija Struņķe.

Katru gadu bibliotēku plauktos iegulst jaunas grāmatas. Liepas bibliotēkā jaunāko grāmatu plaukts vienmēr esot tukšs, par tām vislielākā interese. Grāmatu iegādei Liepas bibliotēkai gadā tiek tērēti 500 lati, Nītaures bibliotēkai – trīs tūkstoši latu. Kaives bibliotēkā pērn iegādātas 134 jaunas grāmatas.

“Grāmatu mums netrūkst, būtu vien lasītāji. Ar katru gadu tie iet mazumā,” saka Maija Burjote. To apstiprina arī kolēģes. “Vidējā un vecākā paaudze grāmatas lasa. Bez lasīšanas vienkārši nevar, lasīšana dod gandarījumu,” saka Aija Struņķe un piebilst, latvieši vienmēr daudz lasījuši arī tulkoto literatūru. Kāpēc cilvēki lasa arī mūsdienās, kad tik daudz citu dažādu iespēju, katram sava atbilde. Varbūt tā ir laika apstādināšana vai laika nosišana, varbūt iespēja pabūt tur, kur dzīvē nav lemts, varbūt izdzīvot vēlreiz to, kas pārdzīvots.

Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tirgojis nelegāli ievestas cigaretes

00:00
09.11.2025
27

Cēsu tirgū nesen pieķerts vīrietis, kas tirgoja Latvijā nelikumīgi ievestas cigaretes, “Druvai” pavēstīja Valsts policija (VP). Tiesa, kriminālprocess par nelikumīgu tabakas izstrādājumu realizāciju sākts jau septembrī, pēcāk ievākta informācija, situ­ācija novērota, bet 21.oktobrī izdevies pieķert šo vīrieti darbībā, paskaidroja VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Vidzemes reģiona pārvaldes jautājumos Zane Vaskāne.Aizturētais dzimis 1961.gadā, tātad ir […]

Piedāvā nobaudīt rudens garšas

00:00
08.11.2025
70

Deviņi Cēsu novada restorāni visu šo nedēļu aicina rudens garšu piedzīvojumā. Novada rudens Restorānu nedēļa 2025 veltīta patiesām garšām, vietējiem stāstiem un sadarbībām, kas iedvesmo. Restorāna “Kest” šefpavārs Māris Jansons “Druvai” atzīt, ka šī nedēļa uz restorānu atved nedaudz atšķirīgus klientus, tos, kas ikdienā nav bieži restorānu apmeklētāji. “Redzams, ka cilvēki ir sajūsmā par šo […]

Kapsētā atklājas likteņi un vēsture

00:00
07.11.2025
136

Latvijā drēgns, vakaros tumsa iezogas aizvien agrāk. Ir veļu laiks, kad klusināti atmiņās atceramies tuvos, pazīstamos, zināmos, kuri mums atstājuši savas dzīves devumu. Cik daudz vai maz zinām par iepriekšējām cēsnieku paaudzēm, kādi stāsti dzirdēti par Mūžības dārziem Cēsīs, kas lasāms, pašķirstot vecas avīzes un žurnālus, atbildes meklēt rosināja Cēsu Centrālās bibliotēkas darbinieku rīkotais “Literāro […]

Ar atkarībām cīņu uzsākušie kopīga piedzīvojuma gaidās

00:00
06.11.2025
118

Drēgnajā aizvadītās sestdienas rītā Cēsīs, Vienības laukumā, it pozitīvā gaisotnē vārdus pārmija neliela ļaužu kompānija. Tie bija projekta “Dzīvo ar sparu, ne ar ieradumu” dalībnieki, kuri gatavojās savam pirmajam kopīgajam pārgājienam, šoreiz – Cēsīs. Lai gan plānotais dalībnieku skaits ar dažādām atkarībām nomāktajiem bijis vairāk par desmit,    šoreiz bija atnākuši tikai daži, toties ļoti […]

Dārziņa mūzika nebeidz skanēt

00:00
05.11.2025
102

Divas dienas pirms komponista, novadnieka Emīla Dārziņa 150.jubilejas, sestdien, 1.novembrī,    Cēsīs izskanēja viņam veltīts muzikāls sveiciens. To kopā ar pieciem vīru koriem, trim jauktajiem koriem, akadēmisko orķestri    “B-Sharp” un solisti Paulu Mihai­lovu sarūpēja koncerta “Dzies­ma, kas neatstāj” mākslinieciskā vadītāja Marika Slotina-Brante. “Pirms desmit gadiem komponista jubilejā saaicināju korus no Vidzemes un Rīgas, koncertā […]

Elīna Purmale-Baumane: Kad beidzam mācīties, sākam atpalikt – kāpēc pieaugušajiem jāmācās?

14:32
04.11.2025
32

Mūsdienās darba tirgus mainās tik strauji, ka reiz iegūtā izglītība vairs nav ilgtspējīgs pamats stabilitātei un karjeras izaugsmei, tāpēc mācīšanās pieaugušā vecumā, turklāt visa mūža garumā, ir kļuvusi par nepieciešamību, nevis izvēli. Lai gan valsts mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka vismaz 60 % pieaugušo regulāri iesaistās izglītībā, šobrīd to dara aptuveni 34 %. […]

Tautas balss

Kas aizstāvēs stirnu?

08:19
09.11.2025
8
Lasītāja raksta:

“Aizvien nerimst satraukums par Bauskas novadā nošautajiem suņiem. Protams, jāizpēta, vai situācija tiešām bija tāda, ka dzīvnieki jālikvidē. Tomēr jocīgi, ka neviens nerunā par saplosīto stirnu, kas bija redzama fotogrāfijās. Vai šo dzīvnieku aizsardzība nerūp nevienam?” pārdomās dalījās lasītāja.

Nav jāpārmet, bet jāpalīdz

08:16
09.11.2025
11
Iedzīvotāja raksta:

“Izlasīju “Druvā” par sirmgalvi, kura Taurenē baro ap trīsdesmit kaķu. Uzskatu, ka nedrīkst kundzei to pārmest un teikt, ka tagad viņai pašai ar visiem dzīvniekiem jātiek galā. Saprotams taču, ja pie tevis atnāk bezpalīdzīgs dzīvnieks, tu viņu pabarosi. Es arī esmu sastapusies ar līdzīgām situācijām. Ik pa laikam man pieklīdis kāds kaķis, domājams, no kaimiņu […]

Kaķis izglābj kaķi

08:18
08.11.2025
30
Seniore raksta:

“Dalīšos neparastā piedzīvojumā. Dēla ģimene dzīvo Cēsīs, daudzdzīvokļu mājā. Viņiem ir kaķene. No rīta izlaiž pastaigā, vakarā, kad nāk mājās no darba, kaķene ir klāt. Bet vienu vakaru minkas nav. Sauc, meklē, bet tā nerādās. Tāpat nākamajā dienā. Kad klāt brīvdienas, dodas kaķi apkaimē meklēt, bet sasaukt neizdodas. Mājās pie ārdurvīm pretī ņaudot nāk kaimiņa […]

Gājēju pāreja var būt bīstama

08:15
08.11.2025
32
Cēsniece G. raksta:

“Cēsīs, Valmieras ielā, gājēju pāreja netālu no “Maxima” un iepretī stadionam ir apgaismota, taču autovadītājam ļoti grūti saprast, vai aiz gaismu atstarojošiem stabiņiem uz pārejas jau stāv cilvēks, kurš tūlīt šķērsos ielu. Šajā vietā, manuprāt, vajadzēt kaut ko mainīt, pieaicināt satiksmes drošības ekspertu, lai izvērtē situāciju. Agrāk, kad vēl nebija aizliegts kreisais pagrieziens, iebraucot lielveikala […]

Vai izdosies labas attiecības

08:15
07.11.2025
15
Lasītājs K. raksta:

“Lasu, ka Latvija un Indija stiprinās sadarbību drošības un ilgtspējīgas attīstības jomā. Man tas izklausās dīvaini. Indija taču bija tā, kas pirka Krievijas naftu un “baroja” agresorvalsti. Ja pareizi atceros, vairāk nekā 30 procenti jēlnaftas, ko pārstrādāja Indija, pērn bija iepirkta Krievijā. Tagad, kad ASV noteikusi sankcijas Krievijas lielajiem naftas uzņēmumiem, Indija pārtrauc pirkt šo […]

Sludinājumi