Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Godinot tiesiskas Latvijas pamatlicējus

Monika Sproģe
23:00
25.09.2018
5
Senatori 2 1

Godinot vienu no neatkarīgās Latvijas valsts pirmajiem senatoriem, kurš vēlāk kļuva par Senāta apvienotās sapulces priekšsēdētāju, no Veselavas puses nākušo Kārli Ozoliņu, Augstākās tiesas pārstāvji piektdien Veselavā vietā, kur atradusies K. Ozoliņa dzimtas māja “Lejas Pintuļi”, iestādīja piemiņas ozolu. Ar šo pasākumu Augstākā tiesa turpina Latvijas Senāta simtgades svinības.

Priekuļu novada pašvaldības vadītāja Elīna Stapulone atzina, ka iestādītais ozols ir kā simbolisks apliecinājums tam spēkam, neatlaidībai, godprātībai, kādai bija jābūt, kļūstot par Latvijas Senāta jeb Augstākās tiesas instances senatoru, Senāta apvienotās sapulces priekšsēdētāju.

“Pateicoties Kārlim Ozoliņam, mēs varam runāt par tiesisku Latviju. Kopš tā laika pieņemti daudzi citi likumi, kas attiecas uz tiesu darbību, tanī pašā laikā valsts un tiesu sistēmas simtgades kontekstā esam uzsvēruši mūsu kolēģu veikumu pirms simts gadiem un to, ka tiesas un tiesiskuma stiprināšana mūsdienās ir tikpat aktuāla,” pauda Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bič­kovičs.

Tiesas priekšsēdētājs bilda, ka pirmo senatoru tiesu spriedumi nav aplūkojami kā muzeja eksponāti, bet gan izmantojami arī šodienas tiesas spriedumos: “Tā ir mūsu ikdiena, šķirstīt ne tikai “Jurista Vārda” jaunāko numuru, bet arī 20. un 30.gadu Senāta spriedumus, piemeklējot un mēģinot atrast šodienas situācijai analoģiskas problēmas, rodot risinājumu. Mēs neizgudrojam kaut ko no jauna, bet pilnveidojam un turpinām attīstīties uz tā pamata, tām saknēm, kuras tiesiskai Latvijai deva pirmie senatori. Daļai cilvēku simtgades svinības asociējas ar plakātiem, izbalējušām fotogrāfijām, sausām un skopām rindiņām vēstures grāmatā, bet, manuprāt, patiesā sūtība un jēga šiem simtgades jubilejas pasākumiem ir saprast, ka arī tiesiskas Latvijas dibinātāji bija reāli cilvēki ar saviem dzīvesstāstiem, savām kaislībām, trūkumiem, varēšanām un nevarēšanām, labiem un neizdevušamies darbiem. Pateicoties viņiem, mēs šodien jūtamies droši un stabili.”

Priekuļu novada domes priekšsēdētāja E.Stapulone pauda visdziļākās cieņas apliecinājumus klātesošiem tiesas sistēmas pārstāvjiem, kuri bija ieradušies, lai apliecinātu cieņu sava darba priekšgājējiem.

“Simtgades kontekstā rodas dažādas domas par to, kas tad ir simt gadi Latvijai. Uzskatu, ka tā ir tiesiskas valsts simtgade, un ir ļoti liels pagodinājums, ka tiesiskas Latvijas pamatlicēju pulkā ir arī mūsu novadnieks. Mums ir jāzina savas valsts un novada vēsture, ir nepieciešams parādīt mūsu varonīgos priekštečus. Ja šie senatori bija mūsu pirmozoli, tad tagad tiesu sistēmā strādājošie ir šo pirm­ozolu zīles. Mēs no viņiem varam daudz mācīties. No K. Ozoliņa varam mācīties būt neatlaidīgi, saglabāt gribasspēku, vilkt paralēles starp juku laikiem, kas bija pirms simt gadiem, un šodienu. Prast saglabāt savu viedokli, neskatoties uz ārējiem faktoriem un kādu vēlmi ietekmēt mūsu domas. Saprast, ka bez tiesiskuma nebūs valsts. Šīs dzīves gudrības ir jāapgūst un jānodod bērniem, nākamajām paaudzēm, jo bez drosmīgiem cilvēkiem valsts nav valsts,” pārdomās dalījās Priekuļu novada vadītāja.

Svinīgajā pasākumā ar aplausiem un cieņas apliecinājumiem tika godināta arī Priekuļu novada Bāriņtiesas priekšsēdētāja Inita Jansone. Viņa saņēma pateicības apliecinājumu par pašaizliedzīgu darbu, aizstāvot bērnu tiesības.

Tāpat pasākuma laikā tika demonstrēta filma “Senatori”. Filma ir stāsts par spēcīgiem juristiem un daudzpusīgām personībām, kas ar savām zināšanām un darbu veidoja Latvijas valsti un palika tai uzticīgi arī pēc neatkarības zaudēšanas, gan mirstot izsūtījumā, gan gadu desmitus trimdā strādājot Latvijas labā. Tas ir stāsts par Latvijas vēsturi, tieslietām un mīlestību. Senatori mīlēja savu valsti, savu darbu un savas ģimenes. “Ar šo filmu mēs vēlējāmies parādīt, ka tas nav tikai stāsts par vēsturi, bet arī par pēctecību un šodienu. Mēs cenšamies būt tikpat stabili, tikpat godīgi un viedi savā darbā šodien, kādi savā darbā bija pirmie šīs sistēmas radītāji,” uzsvēra Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

Latvijas Senāts bija kasācijas instance Latvijas tiesu sistēmā līdz 1940. gadam, senatoru amatu šajā laikā pildījuši 30 tiesneši, kuri likuši pamatus Latvijas tiesu sistēmai, K. Ozoliņš bija viens no pirmajiem sešiem. No 1919. gada līdz 1933. gadam viņš Senātā bija Civilās kasācijas departamenta priekšsēdētājs, no 1931. gada līdz 1933. gadam arī Senāta Apvienotās sapulces priekšsēdētājs.

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
6

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
124

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
80

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
119

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
25
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
17
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi