Pieminot valsts dibinātāja Kārļa Ulmaņa 130.dzimšanas dienu, pie piemiņas akmens Priekuļos birzītē otrdien bija sanākuši rajona agronomu biedrības, Zemnieku savienības biedri, priekulieši.
Krustcelēs pie pieminekļa sagūla rudens ziedi, dega sveces
valstsvīra piemiņai.
“Kā jaunākās paaudzes pārstāvis pirms šīs jubilejas domāju par mūžīgajām vērtībām, kuras mums atstājis Kārlis Ulmanis. Ar viņu iepazinos vecāsmātes stāstos un atmiņās, arī lauku mājas bēniņos, pāršķirstot žurnālus un grāmatas. Mums viņam arī nākamo paaudžu vārdā jāpasaka paldies par Latvijas valsti,” piemiņas brīdī sacīja Zemnieku savienības Cēsu nodaļas priekšsēdētājs Jānis Antons. Viņš atcerējās, kā bērnībā vecāmāte
daudz citējusi Kārli Ulmani. “Daži īpaši palikuši atmiņā: “Ja mēs visi it visu Latvijai dosim, tad nav spēka, kas mums pretī stātos. Katram mums sabiedrības labā bez savtīgiem mērķiem jāveltī zināms laiks darbam, tad ar valsti viss būs kārtībā.” Tas svarīgi arī šodien. Kārļa Ulmaņa atziņās ir daudz saimniecisku padomu, viņš bija par mūsdienīgu tautsaimniecību,” uzsvēra Jānis Antons. Rajona agronomu biedrības priekšsēdētāja Veldze Sproģe atgādināja, ka šodien jāpiemin Kārļa Ulmaņa nopelni valsts izveidošanā, viņš kā valsts vadītājs un saimnieks.
“Kārlis Ulmanis atzina, ka zeme un zemnieks ir visas valsts pamatā. Diemžēl šodien tā nav. Zeme paliks, bet zemniekam iet kā iet. Kārlis Ulmanis uzsvēra, ka nevajag skatīties tikai pagātnē, bet nākotnē. Tiesa, jo kāpēc šodien jaunu cilvēku nav laukos. Tāpēc, ka te aizvien ir milzīgs roku darbs. Dzīvojam modernizācijas laikmetā, nevaram balstīties tikai vecām tehnoloģijām, lai mūsdienīgi saimniekotu, jāizmanto progresīvas metodes. Ulmaņa laikā katra progresīva tehnoloģija simtprocentīgi tika no valsts atbalstīta, atmaksāta. Skumji, ka šajos laikos zemnieki nesaņem tādu atbalstu. Tagad priecājamies, ja saņemam 40 procentus, varbūt nedaudz vairāk,” domās dalījās Veldze Sproģe un piebilda: “Bet dzīvosim tālāk, lai mūsu Latvija atzeltu, lauksaimniecība attīstītos un mēs ne tikai ar sportu, dziesmām un kultūru varētu vīdēt pasaulē, bet arī ar lauksaimniecību.” Rajona padomes izpilddirektors Māris Niklass aicināja godināt cilvēku, kuru lepni varam saukt par valstsvīru.
“Mūsu valsts nevar lepoties ar dižgariem. Bet mums ir Ulmanis, Meierovics un Čakste. Katram bija sava loma valsts dibināšanā un stiprināšanā. Kārlis Ulmanis ir teicis: “Tas, ko cilvēks dara, top par daļu no viņa paša. Tavs mūža darbs ir tavs piemineklis, to tu nevari aizliegt.” Viņš ir uzcēlis pieminekli sev un Latvijai,” sacīja Māris Niklass.
Atceres brīdī visi tā dalībnieki, kuru vidū bija lielākoties vecākās paaudzes cilvēki, kopā ar Ullas Siksnes vadīto Priekuļu vīru ansambli izdziedāja pazīstamas dziesma, tās, kuras gadiem devušas spēku un ticību Latvijai.
“Žēl, ka šādā Latvijai nozīmīgā brīdī pie pieminekļa kopā ar vecāko paaudzi nav jaunās,” skumji atzina cēsnieks Jānis Sērmaukšs.
Būdams agronoms, Kārlis Ulmanis Priekuļos dzīvojis un strādājis pusgadu. 1989.gadā birzītē valstsvīram rajona agronomu biedrība uzstādīja pieminekli, kurā lasāmi viņa vārdi: “Mēs esam, mēs būsim un paliksim.” Ik gadu 4. septembrī te notiek piemiņas brīdis. Pie bijušās selekcijas stacijas ēkas Kārļa Ulmaņa 120. gadu jubilejā tika uzstādīts piemiņas akmens, kas atgādina, ka viņš te strādājis kā agronoms, ka viņš daudz devis lauksaimniecības attīstībai.
Komentāri