Svētdiena, 16. novembris
Vārda dienas: Banga, Glorija

Gauja tāpat kā senāk sākas Alaukstā

Sarmīte Feldmane
23:00
02.06.2017
205
Gaujas Sakums 1

Katrā novadā ir kas tāds, par ko īsti nav zināms, lai gan pastāv dažādi pieņēmumi un katram ir savi piekritēji. Tā ir arī ar Gauju. Kur tad īsti tā sākas. “Par Gaujas izteku dažādi vīri strīdējušies no laika gala, bet vairums tomēr sliekušies domāt, ka sākums Latvijas garākajai upei meklējams Alauksta austrumu galā, kur iztek Gaujiņa, kas vēlāk, tekot caur Lodes – Taurenes ezeru virteni, iegūst ūdeņus tālākam tecējumam. Tomēr ir gana oponentu, kuri uzskata, ka Gauja iztek no Elkas kalna, kas atrodas Amatas novadā. Iztekas strīdā nekādi jaunumi sen nebija manīti, līdz Latvijas Universitātes Ģe­o­grā­fijas fakultātes studenti Elkas kalna pļavas vidū neuzstādīja zīmi “Šeit sākas Gauja”, savu rīcību motivējot ar to, ka Gaujiņa it kā esot aizaugusi un vairs nekalpojot kā Gaujas izteka, tādēļ tagad par oficiālo upes sākumu uzskatāms Elkas kalns,” stāsta piebaldzēns Didzis Sedlenieks un uzreiz atgādina, ka piebaldzēniem šāds traktējums nav bijis pie­ņemams. Viņš skaidro, ka 1847.gadā tika izveidots Alauksta – Tauna – Ineša kanāls un Alauks­tā ūdens līmenis pazeminājies par pusotru metru. “Gaujiņa kļuva maza, un kādā brīdī kāds secināja, ka Gaujas izteka ir zudusi. Ja Gaujiņas nav, tad paliek Elkas kalns,” saka Didzis un piebilst, ka katras šaubas vislabāk pārbaudīt pa­šiem.

Vecpiebalgas Airētāju biedrība ierosināja atrast Gaujas īsto izteku no Alauksta ezera un pierādīt, ka Gaujiņa turpina tecēt. Grupa piebaldzēnu – Vivita un Mārcis Loč­meļi, Andris Stavro, Ilona Muižniece un Didzis Sedlenieks – šo ieceri īstenoja, atrada netraucēti tekošo Gaujiņu un tās sākumu Alauksta ezerā. “Divi censoņi iekrita Gaujiņā pašā iztekā un var apliecināt, ka tā ir pietiekami dziļa un tekoša upe, ne vēsts no aizaugšanas,” ar lepnumu stāsta Di­dzis Sedlenieks. Šajā vietā arī tika uzstādīta zīme “Šeit sākas Gau­ja”, ko labi var redzēt no krasta. “Šī vieta ir zināma katram piebaldzēnam. Mēs vēlreiz to atradām, un tas nebija ne grūti, ne sarežģīti. Stundas laikā no Alauks­ta pasta starp Brežģa kalnu un Cepļiem cauri mežam devāmies uz ezeru, atradām izteku,” stāsta Ilona Muižniece un nosmej, ka pārgājiens nebija grūts un par to liecina kaut vai tas, ka līdzi ticis nests baļķis, lāpstas, urbis, uzraksts un piknika grozs. “Upe ir tik skaista, dažviet metru plata, saulē vizuļo mazas krācītes,” bilst Ilona Muižniece.

Didzis atzīst, ka tagad kašķis ar Amatas novadu neizbēgams. Par Gaujas sākumu mūsdienās uzskata Ežupīti jeb Ārnīti, kas sākas Elkas kalna pakājē Skujenes pagastā, netālu no Māļiem. Pēc iztecēšanas cauri Zobola ezeram tā tiek saukta arī par Mierupīti. Nosusinātā Laidza ezera vietā Mierupīte satek ar Gaujiņu, šī vie­ta arī dažkārt tiek uzskatīta par Gaujas sākumu. No šīs vietas Gauja tek ar šādu nosaukumu. Tā­lāk Gaujas ceļš ved caur Lodes – Taurenes ezervirkni un uzņem tās ūdeņus, kā arī ūdeņus no pirmās lielākās pietekas Pīslas. “Pro­tams, vieta, kur patiesi iztek Gauja, ir mežonīga, tai piekļūt nav viegli, bet katrs var aiziet un pārliecināties, ka Gauja vēl aizvien sākas Alauksta ezerā, nevis Elkas kalnā, bet Ilona uzsver: “Kaimiņiem tas ir mārketings, bet mēs aizstāvam faktus un savu novadu.” Viņa atgādina par piebaldzēnu pārliecību, kuru pierakstījis Matīss Kaudzīte: “Ļaužu stāstos gan rakstīts stāv, ka Gauja izceļoties no tā sauktā Incēnu avota Incēnu kalnā. Tas ir viens no lielākiem Vecpiebalgas augstumiem, kādas trīs verstis no Alauks­ta rīta gala. Tūliņ lejpus minētā kalnu augstuma ir kāds mazs ezeriņš, saukts Sumaisa ezeriņš. No Incēnu avota tecēdama, Gauja tad tekot caur Sumaisa ezeriņu un tad caur purvu un, arī Alaukstam cauri tecēdama, aiztekot projām. Sumaisa ezeriņš tad esot pirmais Gaujas atvars.” Pie­balgas muzeju apvienības “Orisā­re” vadītāja Līva Grudule arī uzsver: “Incēnu avota, no kura ūdeni ņēma arī Kārlis Skalbe, vairs nav. Meliorācija savulaik ir izdarījusi korekcijas. Bet Gaujas sākums no Alauksta gan nav atcelts.”

Nākamā vēsturiskās patiesības atgādinātāju, Gaujas iztekas popularizētāju iecere – atjaunot norādi vietā, kur Gaujiņa šķērso Vec­piebalgas šoseju (P30). Norā­de šeit savulaik bijusi, bet pēc ceļa asfaltēšanas pagājušā gadsimta 70. gadu beigās pazuda. Gau­jas iztekā tiks uzstādīta arī otra no­rādes zīme, kas būs redzama no ezera.

Vecpiebalgas tūrisma informācijas punkta vadītājs Andris Koks atzīst, ka par to, kur sākas Gauja, strīdi bijuši vienmēr. “Kad kāds prasa, stāstu par Elkas kalnu. Tur iekārtota atpūtas vieta, ērti piekļūt. Tas tūristiem ir svarīgi. Var­būt no Alauksta ezera puses norāde, ka te sākas Gauja, varētu ieinteresēt un piesaistīt,” pārdomās dalās tūrisma speciālists.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
8

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
25

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
17

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Saksofonisti pieskandina dzelzceļa staciju

00:00
13.11.2025
130

Tos, kuri svētdien (09.11.) pusdienlaikā bija Cēsu dzelzceļa stacijā, sagaidīja skanīgs pārsteigums. Daudzi bija atnākuši, lai būtu klāt nebijušā notikumā. Te muzicēja 65 dažādu paaudžu saksofonisti no visas Vidzemes. Novembris ir saksofona radītāja Ādolfa Saksa dzimšanas mēnesis. Šogad viņam 211.jubileja.Pirms trim gadiem A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogi Jānis Jansons un Zintis Žvarts sarunā saprata, ka  […]

Uzņēmēju interesēs maina auto stāvēšanas režīmu

00:00
12.11.2025
439

Aizvadītajā ceturtdienā Cēsu centrā uzmanīgākie autobraucēji pamanīja ko nedaudz mainītustāvēšanas atļaujas zīmēs, un piektdien arī Cēsu novada pašvaldības mājaslapā parādījies paziņojums par jauno kārtību – pilsētas centrā noteiktos ielu posmos, kas vijas ap Vienības laukumu un Vidzemes koncertzāli, ir pagarināts kritiskais laiks, kad šoferiem jāpieskata sava auto stāvēšanas ilgums. Ja līdz šim Vaļņu, Raunas, Izstādes […]

T/c VALLETA Valmierā aicina uz ATLAIŽU BRĪVDIENĀM

13:28
11.11.2025
38

Atsvaidzināt rudens garderobi, iegādāties nepieciešamās lietas ziemai, sākt gādāt Ziemassvētku dāvanas, turklāt, iepērkoties ietaupīt un varbūt pat laimēt. Šādu iespēju 15. un 16. novembrī atkal piedāvās Latvijā lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas – VALLETA, aicinot reģiona iedzīvotājus apmeklēt ATLAIŽU BRĪVDIENAS. Divas dienas – sestdien un svētdien – rudens un ziemas kolekciju apavus būs iespējams iegādāties […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
23
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
21
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
29
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
18
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
19
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi