Svētdiena, 23. jūnijs
Vārda dienas: Līga

Gatavošanās, rosīšanās, gaidīšana

Druva
00:00
13.12.2006
8

, Gaujas NP informācijas speciāliste

Ko gada sirsnīgākajos un ģimeniskajos svētkos dara mūsu kaimiņzemēs? Vai latviešu tradīcijas ir tik vienreizīgi unikālas, kā to popularizē mūsu tūrisma ceļveži un reklāmas kampaņa “Welcome to my country”? Neesam taču vieni šajā pasaulē kā maza endēmiska kultūras saliņa. Līdzības kaimiņtautu tradīcijās nepārprotami liecina, ka jau ļoti sen notikusi informācijas apmaiņa arī bez interneta un plašsaziņas līdzekļiem.

Zviedrijā Ziemassvētku noskaņas sākas ar Svētās Lūcijas dienu 13.decembrī. Ceremonijā piedalās vecākā meita ģimenē. Viņas pienākums katru gadu šajā dienā no rīta modināt vecākus un pasniegt karstu kafiju ar safrāna maizītēm.

Ziemassvētki Igaunijā sākas ar svētā Tomasa dienu 21.decembrī, tātad astronomiskajos saulstāvjos. Trīs dienas norit sagatavošanas darbi. Top svētku ēdieni, alum pieliek ieraugu, rūpīgi iztīra visus istabas kaktus. Ziemassvētku vakarā 24.decembrī visam jābūt kārtībā. Istabas centrā pie griestiem tiek piekārts liels rombveida salmu puzuris, izgreznots ar izpūstām olu čaumalām, dzijas un auduma lentītēm, bet grīda izkaisīta ar salmiem no pirmā un pēdējā šī gada ražas labības kūļa.

Arī Somijā, Zviedrijā un citās valstīs senāk katrā ģimene prata gatavot tradicionālos salmu, skaliņu un skaidu rotājumus. Mūsdienās tādus var iegādāties Skandināvijas zemjuu amatnieku tirdziņos kā diezgan dārgus (roku darbs!) un ekskluzīvus suvenīrus.

Lietuvā pirms svētkiem visa ģimene gatavo salmu zvaigznītes, virtenes un puzurus. Tos izmanto gan eglītes, gan telpu dekorēšanai. Pēc svētkiem rotas noņem un rūpīgi glabā, lai izmantotu atkal nākošajā gadā. Senāk gan salmu rotājumi gatavoti katru gadu no jauna, jo svētkiem beidzoties, tos sadedzināja.

Poļiem Ziemassvētku laiks ir ģimenes pulcēšanās vienotības svētki. Viss iesākas ar pamatīgu mājas kopšanu, lai nekārtībā un istabas stūros neieviešas velns un citi ļaunie gari.

Krievijā Ziemassvētkus svin pēc Jūlija kalendāra 7.janvārī, trīspadsmit dienas pēc tā dēvētajiem Rietumu Ziemassvētkiem. Tradīcijai bija 75 gadu “pārrāvums” – pēc 1917.gada revolūcijas Ziemassvētki, tāpat kā citas reliģiskās ceremonijas, oficiāli tika aizliegti. Svinēšana visā krāšņumā atsākās tikai 1992.gadā. Kāpēc janvārī? Izrādās, pēc Jūlija Cēzara iedibinātās laika skaitīšanas, ik gadus no solārā cikla palika pāri 11 minūtes un 14 sekundes, kas 1580.gadā jau bija uzkrājušās kā 10 liekas dienas. Reformu veica pāvests Gregorijs, 1582.gadā atņemot oktobrim liekās dienas. Mums tagad tas liekas pašsaprotami, taču toreiz daudzas zemes jauno kārtību pieņēma ar kavēšanos. Krievijā tradīcijas turpinājās pēc vecā stila, akceptējot Gregora kalendāru tikai 1900.gadā. Tā nu mūsdienās Krievijā daudzi svin gan pareizticīgo Ziemassvētkus, gan kristīgos. Ortodoksālās baznīcas Ziemassvētku tradīcijas savijušās ar daudz senākajām, arī reģionos ir atšķirības, tāpēc visā plašajā Krievijā katrā ģimenē svin nedaudz atšķirīgi. Īstais svētku vakars sākas, kad debesīs uzlēkusi pirmā zvaigzne.

Ar Eiropas modi istabās ienāk zaļā viešņa. Koši izpušķotā eglīte pamazām kļuvusi par vienu no svarīgākajiem Ziemassvētku rotājumiem. Igaunijā eglītes ienešana telpās tiek uzskatīta par vācu tradīciju. Sākotnēji tā rotājusi tikai skolas un muižas, bet 20.gadsimtā zaļo kociņu savās istabās pieņēmuši arī zemnieki. Par Ziemassvētku eglītes ierašanos Somijā zināms precīzi – tas noticis 1829.gadā, kad ar to savu pieņemamo telpu rotājis barons Klinckovstroms. Pilsētnieku un zemnieku mājās par tradicionālo rotājumu eglīte kļuvusi ap 1870.gadu.

Lietuviešiem eglītes rotājumi ir sārti āboli, dzelteni krāsotas skaidas. Svecītes dedzina tikai pirmajā vakarā, jo egle izkalst un sausie zari var aizdegties. Eglīti istabā glabā līdz Zvaigznes dienai.

Lai gan Pēteris I Ziemassvētku eglītes tradīciju uz Krieviju atveda jau tālajā 1700.gadā, tomēr tā pa īstam ieviesās un nostiprinājās tikai padomju laikā, kļūstot par Jaungada eglīti.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Svētīgus Jāņus!

00:00
23.06.2024
24

Es sasēju lielu sieru,Jāņu dienas gaidīdama;Jāņu dienu izdalījuPa maziemi gabaliem. Nākat šurpu, Jāņa bērni,Nākat lieli, nākat mazi;Lieliem došu alu dzerti,Maziem siera gabaliņu. Nelīst lietus, nelīst lietus,Šodien lietus nevajaga,Salīs manas Jāņu zāles,Salīs paši Jāņu bērni. Brauc, Jānīti, nu uz Rīgu,Nu mēs tevi pavadām;Nāc atkal citu gadu,Tad mēs tevi gaidīsim.

Saules un ēnas saspēle dzīves norisēs un svētkos

00:00
22.06.2024
40

Mārsnēnos Priekuļu apvienības svētkos “MārsnĒNAS – GaismĒNAS” zumēja kā bišu stropā – dienā centrā uzstājās mākslinieciskie kolektīvi, notika radošās darbnīcas, apvienības pagastu amatierteātru izrādes. Svētkus šogad rotāja moto: “Ja ir ēna, tad kaut kur ir arī Saule.” Saule ir arī Priekuļu apvienības logo zīme, tā simbolizē gaismu un siltumu, bet ēna veldzē un atvēsina, un […]

Pieejamība kā iespēja

00:00
21.06.2024
47

Pietrūkst kopīga redzējuma, kā jāveido dabas takas un dabas objekti, lai tie būtu pieejami ikvienam – ne tikai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet arī māmiņām ar bērniem ratiņos vai vecāka gadagājuma ļaudīm,kuriem pastaigai nepieciešams līdzenāks ceļš un vairāk soliņu, kur piesēst, lai pastaigas laikā atpūstos. Tā, izpētot vides pieejamību kultūras mantojuma objektu, dabas taku, ēdināšanas […]

Jāatgādina, lai neatkārtotos

00:00
20.06.2024
55

14.jūnijs šogad bija lietains. Saule slēpās aiz asaru pielietiem mākoņiem, kad daudzviet Latvijā pieminēja 1941.gada represijās svešumā izvestos. Jaunraunā komunistiskā terora upuru piemiņas vietā priekulieši atcerējās uz Sibīriju aizvestos jaunrauniešus, tos, kuri neatgriezās. “Lasot atmiņas par to nakti, kad pārtrūka daudzu Latvijas iedzīvotāju dzīve, nevar palikt vienaldzīgs. Un nekur nepazūd jautājumi – par ko, kāpēc. Šodien […]

Aizvadītajā diennaktī vairākas sadursmes

14:33
19.06.2024
66

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 94 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 12 ceļu satiksmes negadījumi, kur vienā gadījumā viena cietusi persona. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 93 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 34 par ātruma pārsniegšanu, kā arī divos gadījumos […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē septiņi izsaukumi

14:30
19.06.2024
34

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 18. jūnija plkst. 6.30 līdz 19. jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma septiņus izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu, četrus uz glābšanas darbiem un viens izsaukums bija maldinājums. Vakar īsi pēc pusdienām ugunsdzēsēji saņēma izsaukumu uz Smiltenes novada Smiltenes pagastu, kur pēc ceļu satiksmes negadījuma bija […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
18
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
22
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
33
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
25
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
40
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi