Lai uzņēmums būtu konkurētspējīgs tirgū, tam nepieciešams nepārtraukt attīstību. Lai attīstītos, nepieciešams investēt jaunās tehnoloģijās, iekārtās, ēkās. Lai ieguldītu, nepieciešami finanšu līdzekļi, bieži vien itin ievērojami. Ja pašam uzņēmējam nav brīvas naudas, jādodas uz banku pēc kredīta. Lai to saņemtu, nepieciešams nodrošinājums. Tieši šajā brīdī talkā var nākt Latvijas Garantiju aģentūra (LGA).
SIA “Latvijas Garantiju aģentūra” kā Ekonomikas ministrijas pārraudzības institūcija nodrošina mehānismu, kā mazie un vidējie komersanti var saņemt reālu finanšu atbalstu vai nodrošinājumu inovatīvu biznesa ideju realizācijai un garantiju nodrošinājumu kredīta vai līzinga gadījumos Latvijas komercbankās. Tas ļauj atrisināt nepietiekamā nodrošinājuma problēmu aizdevumu saņemšanai komercbankās. LGA izsniedz arī finansu līzinga garantijas mazām un vidējām komercsabiedrībām industriālā līzinga darījumos. LGA sadarbības partneri ir komercbankas un citas finanšu institūcijas, kas finansē mazo un vidējo uzņēmumu biznesa projektus, kā arī privātie riska kapitāla fondi un individuālie investori.
Lai veicinātu uzņēmējos izpratni un rosinātu prasmīgi apgūt valsts piedāvātos finanšu instrumentus uzņēmējdarbības attīstībai, LGA un riska kapitāla fonds “Zaļās Gaismas Investīcijas” aicināja Cēsu reģiona uzņēmējus un sadarbības partnerus uz lietišķu tikšanos “Nauda tavam biznesam”. LGA informēja uzņēmējus par atbalsta instrumentiem – līzinga un aizdevuma garantijām, kā piemēru minot SIA „Tīrības nams”, kas izmantojusi valsts atbalsta iespējas uzņēmuma straujākas attīstības veicināšanai. Jau rakstīts, ka uzņēmums jaunās ēkas būvniecībai saņēmis aizdevumu garantiju 250 000 latu apmērā.
“Latvijas Garantiju aģentūras” valdes priekšsēdētāja Lita Kalniņa “Druvai” pastāstīja, ka uzņēmēji arvien vairāk izmanto aģentūras pakalpojumus. 2007. gadā izsniegtas garantijas par kopējo apjomu 5,8 miljoni latu, kas uzņēmumiem sniedzis iespēju piesaistīt 12,4 miljonus latu kredītresursus.
“Tas, iespējams, saistīts ar to, ka bankas izvirzījušas stingrākas prasības uzņēmējiem, kuri grib ņemt kredītus, līdz ar to šāds riska noņemšanas instruments kā garantija tiek pieprasīts arvien vairāk. Banka, izvērtējusi iesniegto projektu un secinājusi, ka nodrošinājums pārāk mazs vai risks pārāk liels, informē uzņēmēju, ka projekts tiks apstiprināts, ja būs papildu garantija. Bankas ir informētas par mūsu piedāvājumu un pastāsta par to arī uzņēmējam. Kad projekts nonāk aģentūrā, mēs to nevērtējam pārāk dziļi, jo uzticamies bankai. Bankas ir tas siets, kas atsijā projektus. Nav nepieciešamības dublēt funkcijas, ir šis riska dalīšanas princips. Nedēļas laikā pēc dokumentu pieņemšanas dodam atbildi par projekta atbalstīšanu,” stāsta L. Kalniņa.
Aktīvākie uzņēmēji ir Rīgā un tās tuvumā, bet aģentūras vadītāja uzteic arī vidzemnieku aktivitāti. Riski tiek garantēti ar Eiropas naudu, kas ir LGA kapitālā, ja kāds projekts ir neveiksmīgs, aģentūra maksā bankai kompensāciju tā riska apmērā, kādu tā uzņēmusies saskaņā ar līgumu.
Aktīvu darbību LGA uzsāka 2005.gada augustā, kad kļuva pieejami struktūrfondu līdzekļi. Šobrīd saistību apjoms sasniedz desmit miljonus latu. Ja iepriekš maksimālais limits, ko varēja atbalstīt, bija 250 tūkstoši latu, šobrīd tas ir dubultots. L. Kalniņa gan informē, ka tas attiecas uz lieliem projektiem, jo iesācējiem ne banka dos tik lielu kredītu, ne aģentūra garantiju.
“Nākamajā periodā, kas sāksies 2008. gadā, finanšu instrumentiem būs atvēlēti jau 200 miljoni eiro. Tās nebūs tikai investīciju garantijas, bet dažādi finanšu instrumenti, tostarp eksporta garantijas, kas nepieciešamas uzņēmējiem, kuri strādā ar Krievijas un Āzijas tirgiem. Jauni fondi tiks veidoti arī riska kapitālam.
Kopumā esam atbalstījuši nedaudz vairāk kā 120 projektus. Tas nav daudz, ja salīdzinām ar citām valstīm. Bet šis ir jauns finanšu instruments, tikai šogad bankas un uzņēmēji tā pa īstam sapratuši, kas tas ir, tāpēc aktivitāte pieaug. Mēs esam veikuši skaidrojošo darbu, klāstot bankām, kāpēc šādas garantijas nepieciešamas, skaidrojot arī uzņēmējiem šīs priekšrocības. Nevaram atbalstīt lauksaimniecību, zivsaimniecību un transporta nozari, jo tām ir citi fondi.
Protams, bijuši arī nesekmīgi projekti, bet tie pārstrukturēti un turpinājuši darboties veiksmīgi, tāpēc kompensāciju izmaksu nav nācies veikt. Nākas secināt, ka, ņemot vērā straujās ražošanas izmaksas, daudzi uzņēmumi ir lielās grūtībās, par to saņemam signālus no bankām. Skaidrs, ka viss nebūs tik gludi un zaudējumi būs, bet tāpēc esam mēs, lai zināmos ekonomiskās krīzes apstākļos finanšu tirgū būtu sava veida buferis. Ja bankas vispār apturēs kreditēšanu, ekonomikas attīstība pilnībā apstāsies. Tāpēc dalām risku, lai attīstību nebremzētu,” skaidro L.Kalniņa.
Plašāka informācija par ”Latvijas Garantiju aģentūras” piedāvājumiem pieejama mājas lapā www.lga.lv.
Komentāri