Rajona pašvaldību vadītāji, rajona padomes darbinieki tikās ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāri Laimdotu Straujumu un viņas vietniekiem Artis Stucku, Baibu Bāni un
Arvīdu Pīlēģi, Saeimas deputātiem – Māri Krastiņu, valsts un pašvaldību komisijas priekšsēdētāju, un Staņislavu Šķesteri, komisijas locekli.
Ministrijas pārstāvji iepazīstināja ar izstrādātajiem rajonu padomju reorganizācijas principiem, nākamo novadu pašvaldību funkcijām.
“Katrā rajonā ir citas problēmas, citāda situācija, veidojot novadus. Ir jāapzina tās rajonu padomju funkcijas, kuras, nododot novadu pašvaldībām, sagādās problēmas. Ministrijas speciālisti tiksies ar visu rajonu pašvaldību vadītājiem, lai kopīgi diskutētu par uzstādījumiem, kā reorganizēt rajonu padomes,” sacīja Laimdota Straujuma. Viņa arī uzsvēra: “Nevis likvidēt, bet reorganizēt.”
Būtisks jautājums nākamajām novadu pašvaldībām, kā tiks sadalīta rajona padomju manta un funkcijas. Rajonu padomēm pašām jāizstrādā reorganizācijas plāns. “Bija priekšlikums ministrijai reorganizācijā nejaukties, toties daudzu pašvaldību vadītāji sacīja – uzrakstiet kritērijus, mēs saplēsīsimies. Ne jau ministrija lems, kam kuru zīmuli no rajona padomes atdot,” stāstīja Artis Stucka. Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders izteica pārliecību, ka kopīpašuma sadalīšana vienmēr ir sarežģīta. Kopīgās, labās lietas nedrīkst sagraut, jāpilnveido sistēma. “Patlaban rajona padome ir pagastu priekšsēdētāju saiets. Vietējās pašvaldības pašas par visu atbild, rajona padome ir starpposms,” uzsvēra Cēsu mērs.
Runājot par novadu funkcijām, vairākkārt ieskanējās jautājumi par otrā līmeņa pašvaldību nepieciešamību. Šo tēmu uzjundīja Saeimas deputāts Staņislavs Šķesters. “Kaut kas neštimmē, kad runājat
par rajonu padomju reorganizāciju un novadu pašvaldībām.
Ja runājam par reģionālo līmeni, apriņķu pašvaldības jau 2006.gadā ierakstītas likumā. Ministrijas skatās uz priekšu, bet neredz to, kas jau ir. Nesapratu, kādos līmeņos par pašvaldībām runājam – vietējām, reģiona. Vajag salikt pa plauktiņiem. Par otro līmeni ir jādiskutē. Kā bijušais pašvaldību vadītājs redzu, ka iebraucat auzās. Kāpēc veidot reformu, novadus, ja sākam dalīt mantu, saistības. Ja gribam līdzvērtīgas pašvaldības, nepieciešams līdzsvars. Tās ir reģiona pašvaldības,” domās dalījās Saeimas deputāts. Tiek svērts, ko nākotnē darīs plānošanas reģions, kādas būs tā funkcijas. Taču neviens nebija par to, ka rajona līmeņa pašvaldības tādas, kā tagad, būtu vajadzīgas.
Arī uz konkrētiem Straupes pagasta padomes priekšsēdētāja Imanta Kalniņa jautājumiem, piemēram, kas rīkos amatiermākslas kolektīvu skates, gatavojoties Dziesmu svētkiem, atbildes nebija.
Vēl tika runāts par pašvaldību finansēšanas sistēmu, valsts iestāžu gatavību strādāt, izveidojoties novadiem, un citiem būtiskiem jautājumiem.
Pēc tikšanās Cēsu domes izpilddirektors Jānis Rozenbergs atzina, ka saruna bijusi vērtīga. “Cēsu domes speciālisti patlaban iepazīst nākamā Cēsu novada pagastus. Laukos ir jābūt trim lietām – internetam, sabiedriskajam transportam un ceļiem. Ja tie ir, tad nav nomaļu,” viedokli pauda Jānis Rozenbergs. Savukārt Straupes pagasta padomes priekšsēdētājs Imants Kalniņš par tikšanos atzina, ka tā gan rosinājusi uz pārdomām, gan sniegusi atbildes, gan ieskicējusi nezināmo. “Ministrija cenšas viest skaidrību, kā būs. Novembris ir pārdomu
laiks, kā kopā dzīvosim. Kopīgo saglabāt grūti,” tā Imants Kalniņš
un piebilda: “Tā bija saruna par novadu veidošanu, kura dažam atvēsināja prātu, pamodināja dažu pusaizmigušo.”
Komentāri