Vēl nedaudz stundu, un tiks aizšķirta 2008.gada pēdējā lappuse.
Daba sagādājusi arī nedaudz baltuma, lai šīs dienas, kad domas nav tik gaišas, kā gribētos, tomēr nestu tik vajadzīgo svētku prieku. Sarmotie koki pirmdienas rītā bija kā jauka dāvana ikvienam.
Gadu mija ir brīdis, kad gribas būt kopā ar citiem, tāpēc popularitāti guvušas tautas pulcēšanās, lai ar šampanieti, salūtu un laba vēlējumiem sveiktu Jaunā gada atnākšanu. Arī šogad daudzviet rajonā notiks tradicionālās gadu mijas balles, būs arī citas aktivitātes.
Cēsīs Jaunā gada sagaidīšana ritēs tradicionālajā gaisotnē. Kā informēja Cēsu kultūras centra direktore Ija Groza, viss būs, kā katru gadu. Jau no plkst. 23 Vienības laukumā skanēs mūzika, tuvojoties pusnaktij, pazīstami cēsnieki teiks laba vēlējumus pilsētniekiem un viesiem, bet tieši gadu mijā būs tradicionālais labvēļu sarūpētais salūts.
“Jautrība laukumā turpināsies vēl pēc pusnakts. Zinot, ka gadu mijā tiek tukšots ne viens vien šampanietis, padomāts par papildu atkritumu konteineriem, tāpēc aicinām tukšās pudeles neatstāt zemē, bet samest konteineros. Lūgums šajā brīdī neizmantot savu pirotehniku, lai nekontrolēta šaušana neizraisītu nevajadzīgas problēmas. Ceru, ka šis notikums būs tikai pozitīvu emociju piepildīts,” norādīja I. Groza.
Tā kā ziema šogad sākusies vēlu, Žagarkalnā gadu mijā lieli pasākumi nav plānoti. Lielo salūtu un sniega šovu iecerēts rīkot februārī pasākumā “Fan Fest”. Tomēr gluži bešā gadu mija nepaliks. Tieši pusnaktī snoveri un slēpotāji, kuri gadu miju iecerējuši sagaidīt fiziskajās aktivitātēs, aicināti piedalīties lielajā “uguns upes” nobraucienā. Katrs varēs iegādāties nelielu, drošu, 50 sekundes degošu dzirksteļu strūklu, lai tieši pusnaktī, kad trasēs nodzisīs gaismas, visi kopā dotos lejup pa nogāzi, veidojot lielu uguns čūsku. “Žagarkalna” pārstāvji sola, ka būs arī kāds neliels, bet ugunīgs pārsteigums.
Arī pagastu iedzīvotāji pieraduši skatīt salūtu, ko naksnīgajās debesīs uzšauj paši, vai vērtē, kāda uguņošana izdevusies kaimiņiem. Līgatnes pilsētā un pagastā, kur ir daudz privātmāju, pat spriež, ka iedzīvotāji savstarpēji sacenšoties – skaistāk, augstāk, vairāk.
“Pašvaldība salūtam tērē līdzekļus divas reizes gadā – uz valsts svētkiem 18. novembrī un maija sākumā, kad pie mums notiek pūtēju orķestru saiets. Šogad esam gaisā uzšāvuši 600 latus. Nedomāju, ka tas ir daudz, jo iedzīvotāji tik ļoti par to priecājas, un cilvēkiem ir jādāvina labas sajūtas,” sacīja Līgatnes pilsētas domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins un piebilda, ka tradīciju aplaimot iedzīvotājus ar ugunspuķēm debesīs centīsies saglabāt arī nākamajā gadā.
“Līgatnieši paši netaupa naudu šim priekam. Daudziem, arī man mājas pagalmā vienmēr gadu mijā ir bijusi uguņošana. Cilvēki īsi pirms pusnakts iziet pagalmos, ielās un kopā sagaida atnākušo gadu. Arī tā ir laba tradīcija. Un laba tradīcija ir Jaunā gada pirmajās stundās aiziet uz balli. Tā būs arī šogad,” tā A. Šteins.
Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte stāstīja, ka pašvaldība nekad nav tērējusi līdzekļus svētku uguņošanai.
“Nav runa par taupīšanu. Novadam vienkārši nav izteikta centra. Kā lai mēs izlemjam – šausim Ģikšos vai Ieriķos? Man liekas, ka cilvēki arī paši prot sarūpēt jaukus svētkus, ja kādam ļoti patīk salūts, tad savas ģimenes un kaimiņu priekam to arī atļaujas,” tā E. Eglīte.
Svētku salūta tradīcija ilgus gadus ir Liepas pagastā, un tieši tāpēc no tās pašvaldība neatteiksies arī rītvakar.
“Ierasti šāvām salūtu par apmēram 1000 latiem, šogad būs par 700. Iedzīvotājiem tas bija apsolīts, un līdzekļi ir atlikti. Kādam priekam gadu mijā jābūt. Nākamajā gadā, iespējams, arī uguņošanas nebūs,” tā Liepas pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Rancāns. Salūts ir ne tikai vecā gada aizšaušana un jaunā sagaidīšana ar krāšņām zalvēm, bet cilvēku prātos gadu mija ir arī brīnumu laiks. Ne velti, raugoties ugunspuķu pilnajās debesīs, bieži izsakām vēlmes un ceram uz to piepildīšanos. Samīļojam savus mīļos un vēlam – labu veselību, laimi, veiksmi, izturību, pacietību, naudu, mīlestību. Visu, kas ienāk prātā un sirdī, kas arī vajadzīgs,
lai laimīgi nodzīvotu nākamās 365 dienas.
Komentāri