Ceturtdiena, 2. janvāris
Vārda dienas: Indulis, Ivo, Iva, Ivis

Gadu desmiti atmiņas neizdzēš

Sarmīte Feldmane
00:00
24.10.2024
112
Salidojums1

Interesanti. Dažādu gadu absolventi skolā saglabāto albumu fotogrāfijās atrada gan sevi, gan savus mākslas darbus. FOTO: Sarmīte Feldmane

Bērzaines pamatskolā Cēsīs aizvadītajā sestdienā (12.10.) bija kā bišu spietā. Dažādu paaudžu bijušie audzēkņi, pedagogi, darbinieki satikās, lai kopā kavētos atmiņās par gadiem, kas pavadīti šajā sarkano ķieģeļu ēkā.

Gadu gaitā izglītības iestādei vairākkārt mainījies nosaukums, bet tas nav ietekmējis te iegūt pamatu dzīvei un labu izglītību. 1954.gadā dibinātā Cēsu sanatorijas Meža skola šogad atzīmē 70 darbības gadus, un salidojums bija reize, kad satikties.

“Te sāku strādāt 1954.gadā. Iekārtojām telpas. Pirmajā gadā skolai bija tikai trešais stāvs, pārējā ēkā vēl bija Skolotāju institūts. Ēdnīca mums bija kopīga,” atceras Vija Krancmane. Viņa Meža skolā bija gan audzināja, gan skolotāja, gan direktora vietniece. “Sākumā noteikumi bija ļoti stingri. Tā kā te mācījās bērni, kuriem bija nopietnas elpošanas problēmas, skola reizē bija arī kā iestāde, kur uzlabot veselību. Pirmajos gados arī mēs, pedagogi, valkājām baltus virsvalkus,” pastāsta V.Krancmane un piebilst, ka viss darba mūžs pavadīts Bērzainē un ir gandarīta, ka skolai tagad ir Bērzaines vārds. Modrīte Skras­tiņa skolā strādājusi  40 gadus. “Te bija kā ģimenē.    Reizēm mazajiem bērniem, uzrunājot skolotāju, paspruka: “Mam­ma.” Cits mēnesi netika mājās. Te mācījās bērni no visas Latvijas, pat no Ventspils, Daugavpils, Ludzas,” stāsta skolotāja un uzsver, ka strādājusi draudzīgā kolektīvā.   

Gundega Ventiņa pāršķirsta albumus. Ar tiem nokrauti vairāki galdi. Albumos skolas vēsture gadu desmitos. “Svinu 50 gadu jubileju, kopš esmu pabeigusi šo skolu. Gan jau atradīšu arī sava laika bildes,” viņa saka, uzsverot, ka ar skolu saistās siltas  un jaukas atmiņas. ”Biju tā kā aizvainota, ka piecus gadus biju skolā, prom no ģimenes. Tagad varu teikt, ka tas bija labākais vecāku lēmums, lai ļautu man augt, attīstīties, redzēt vairāk nekā tikai lauku dzīvi. Esmu skolotāja. To sirds siltumu, ko te sajutu, sapratni, ka    katrs bērns ir    vērtība, nevis izglītojamais, visu mūžu esmu centusies nodot saviem skolēniem,” pastāsta absolvente. Ar prieku G.Ventiņa atklāj, ka uz salidojumu no autoostas nākusi kājām, jo šo ceļu aizmirst nevar. “Iegāju baznīcā, pasēdēju. Atceros, kā skolotāja manu klasi atveda uz baznīcu un pats baznīckungs iznesa lielu grāmatu greznos vākos. Tas bija pārsteigums, aizliegtais auglis, sapratām, ka visiem to nerāda, par to jāklusē,” atmiņās kavējas G.Ventiņa.     

Gatis Adiņš ir skolas 1986.gada absolvents. “Vairs nav dārzniecības, gravā taciņas aizaugušas, bērni staigāt neiet. Taču skolas sajūta nevar pazust, te piecus gadus mācījos,” stāsta Gatis un uzsver, ka skola iedevusi    pamatu, tālāk bijis viegli mācīties, bet iemācītā disciplīna dzīvē ir nenovērtējama.     

2003.gada absolventi Vilnis Iekļavs, Vineta Līkuma, Lauris Lazda satikušies skolas pagalmā.    “Paši tīrījām tāfeli, telpas, no cūku kūts uz siltumnīcu nesām vircu, malku vedām, rakām kartupeļus un vēl daudz ko darījām. Uzskatu, ka mēs šodienas bērnus apzogam,” savu skolas laiku vērtē Vilnis, bet Vineta uzsver: “Te iemācījāmies disciplīnu un patstāvību. Tālāk vidusskolā bija ļoti viegli, jo bija labas zināšanas.” Atceroties skolas laiku palaidnības, viņi atklāj, kā reiz piektdienas rītā visa klase aizmukusi no stundām, skolotāja viņus noķērusi autoostā. “Kur gribējām mukt, neatceros, laikam jau ātrāk gribējās tikt mājās,” bilst Lauris.    Vilnis atceras, ka toreiz katram sevi cienošam puikam bija jāvar apiet apkārt skolai pa maliņu starp pag­rabstāvu un pirmo stāvu, jāspēj  noteikts attālums noiet uz rokām, ja nevarēja, citi neņēma bariņā. “Tas bija skaists laiks. Prieks satikties,” uzsver Vineta.

Visu priekam gan absolventi, gan tagadējie audzēkņi    bija sagatavojuši koncertu “No sirds uz sirdi”. To vadīja absolvents Emīls Lukjanskis. Jānis Logins bija sarakstījis skolai veltītu dziesmu. 1987.gada absolvents Andris Bikovskis  bija sarūpējis dāvanu visiem salidojuma dalībniekiem – 13 tortes. Katru, kurš todien pabija Bērzaines pamatskolā, turp aizveda vēlēšanās atkal pabūt bērnības skolā, satikt tos, ar kuriem kopā daudz piedzīvots.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Svētdien ugunsgrēkā Cēsīs gāja bojā cilvēks

11:00
02.01.2025
15

Aizvadītajās diennaktīs, laika posmā no šī gada 28. decembra plkst. 6.30 līdz 2. janvāra plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 50 izsaukumu – desmit uz ugunsgrēku dzēšanu, 38 uz glābšanas darbiem, bet vēl divi izsaukumi bija maldinājumi. Sestdienas pēcpusdienā tika saņemts izsaukums uz Cēsu novada Jaunpiebalgu, kur atklātā teritorijā dega nepieskatīts grils […]

Jaunais lifts atvieglos ikdienu pansionātā

00:00
02.01.2025
47

Ar sarkanās lentes pārgriešanu tika atklāts jaunais, ietilpīgais lifts Cēsu pilsētas pansionātā. Pansionātā ir divi lifti – mazais pasažieru un lielais. Lielais darbojās kopš seniem laikiem, pansionāta direktore Inga Gunta Paegle atzīst, kā jau padomju lifts, kalpoja arvien sliktāk: “Būtībā tas biežāk nedarbojās nekā darbojās. Bet lielais lifts ir ļoti nepieciešams mūsu ikdienas darbā, ar […]

Māksla vieno paaudzes. Bērni rada gleznas senioriem

00:00
01.01.2025
25
2

Atklāta “Zvannieku” kopienas bērnu gleznu izstāde “No paaudzes – paaudzei”. Darbi aplūkojami Cēsu muzeja Apmeklētāju centrā. Māksliniece, filozofe un mecenāte Aļona Savjuka “Dru­vai” pastāstīja, ka pirms vairākiem gadiem talantīgs pāris Dzintra Geka-Vaska un Pēteris Vasks viņu rosināja sarīkot meistarklasi bērniem “Zvanniekos” un iepazīstināja ar Juri un Sandru Cālīšiem: “Biju jau vairākus gadus Latvijā vadījusi labdarības […]

Atbalstīt un mācīties palīdzēt citiem

00:00
30.12.2024
86
1

Kaut vējš bija satrakojies un gatavs apgāzt visu, kas gadījās ceļā, Vecpiebalgas rūķu Dāvandiena bija pārpilna smaidiem un smiekliem. “Kad ir svētki un ballīte, vienmēr labs garastāvoklis,” sacīja biedrības galvenais rūķis Linda Tunte un atklāja, šogad rūķi sanākuši kopā un jau sprieduši, ka atpūtīsies, bet atbalstītāji, uzticamie ziedotāji deva ziņu, ka ir gatavi iesaistīties. “Tāpēc […]

Amatierteātris vienmēr attīstībā

00:00
29.12.2024
57
1

Lai arī Ingas Krišānes ikdiena rit Siguldā, viņa bieži mēro ceļu uz Mori, lai vadītu pagasta amatierteātra “Oga” mēģinājumus un režisētu iestudējumus. “Kā režisore teātrī darbojos jau trīs gadus, bet Mores amatierteātrim ir daudz, daudz senāka vēsture. Un, kaut aktuālajā iestudējumā “Smel­dze” darbojas četri aktieri, kopumā “Ogā” ir ap desmit aktiermākslas entuziastiem. ” Visi teātra […]

Tautas balss

Novērtē zemessargu spēku

09:45
31.12.2024
8
Seniore L. raksta:

“Gribu īpašu paldies teikt zemessargiem, kas visu gadu atbildīgi piedalījās dažādās mācībās, nežēlojot brīvo laiku. Ir tik svarīgi redzēt, ka ir cilvēki, kas apņēmības pilni mācīties, trenēties, lai aizstāvētu savu zemi, tuviniekus un visus citus – bērnus, seniorus. Vēlu, lai ikvienam zemessargam nākamais gads ir bagāts panākumiem, lai ir veselība un dzīvesprieks,” sacīja seniore L.

Gribētu vairāk krāšņuma

09:45
30.12.2024
23
Cēsniece raksta:

“Gribējās jau gan pilsētu svētkos spožāku. Vai nevarēja, piemēram, Pils parkā izveidot kādas gaismas takas, kur pastaigāties, papriecāties un gūt svētku noskaņu. Ne jau katram sev mājās iespējams sagādāt krāšņumu, dažs dzīvo ļoti pieticīgi. Bet Ziemassvētkos gribas kādas īpašas sajūtas. Televīzijā rāda koši izrotātas pilsētas, gribētos, lai kas līdzīgs būtu arī Cēsīs,” atzina cēsniece, kam […]

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
31
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
28
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
27
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Sludinājumi