Pirmdiena, 22. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Gadu desmiti atmiņas neizdzēš

Sarmīte Feldmane
00:00
24.10.2024
264
Salidojums1

Interesanti. Dažādu gadu absolventi skolā saglabāto albumu fotogrāfijās atrada gan sevi, gan savus mākslas darbus. FOTO: Sarmīte Feldmane

Bērzaines pamatskolā Cēsīs aizvadītajā sestdienā (12.10.) bija kā bišu spietā. Dažādu paaudžu bijušie audzēkņi, pedagogi, darbinieki satikās, lai kopā kavētos atmiņās par gadiem, kas pavadīti šajā sarkano ķieģeļu ēkā.

Gadu gaitā izglītības iestādei vairākkārt mainījies nosaukums, bet tas nav ietekmējis te iegūt pamatu dzīvei un labu izglītību. 1954.gadā dibinātā Cēsu sanatorijas Meža skola šogad atzīmē 70 darbības gadus, un salidojums bija reize, kad satikties.

“Te sāku strādāt 1954.gadā. Iekārtojām telpas. Pirmajā gadā skolai bija tikai trešais stāvs, pārējā ēkā vēl bija Skolotāju institūts. Ēdnīca mums bija kopīga,” atceras Vija Krancmane. Viņa Meža skolā bija gan audzināja, gan skolotāja, gan direktora vietniece. “Sākumā noteikumi bija ļoti stingri. Tā kā te mācījās bērni, kuriem bija nopietnas elpošanas problēmas, skola reizē bija arī kā iestāde, kur uzlabot veselību. Pirmajos gados arī mēs, pedagogi, valkājām baltus virsvalkus,” pastāsta V.Krancmane un piebilst, ka viss darba mūžs pavadīts Bērzainē un ir gandarīta, ka skolai tagad ir Bērzaines vārds. Modrīte Skras­tiņa skolā strādājusi  40 gadus. “Te bija kā ģimenē.    Reizēm mazajiem bērniem, uzrunājot skolotāju, paspruka: “Mam­ma.” Cits mēnesi netika mājās. Te mācījās bērni no visas Latvijas, pat no Ventspils, Daugavpils, Ludzas,” stāsta skolotāja un uzsver, ka strādājusi draudzīgā kolektīvā.   

Gundega Ventiņa pāršķirsta albumus. Ar tiem nokrauti vairāki galdi. Albumos skolas vēsture gadu desmitos. “Svinu 50 gadu jubileju, kopš esmu pabeigusi šo skolu. Gan jau atradīšu arī sava laika bildes,” viņa saka, uzsverot, ka ar skolu saistās siltas  un jaukas atmiņas. ”Biju tā kā aizvainota, ka piecus gadus biju skolā, prom no ģimenes. Tagad varu teikt, ka tas bija labākais vecāku lēmums, lai ļautu man augt, attīstīties, redzēt vairāk nekā tikai lauku dzīvi. Esmu skolotāja. To sirds siltumu, ko te sajutu, sapratni, ka    katrs bērns ir    vērtība, nevis izglītojamais, visu mūžu esmu centusies nodot saviem skolēniem,” pastāsta absolvente. Ar prieku G.Ventiņa atklāj, ka uz salidojumu no autoostas nākusi kājām, jo šo ceļu aizmirst nevar. “Iegāju baznīcā, pasēdēju. Atceros, kā skolotāja manu klasi atveda uz baznīcu un pats baznīckungs iznesa lielu grāmatu greznos vākos. Tas bija pārsteigums, aizliegtais auglis, sapratām, ka visiem to nerāda, par to jāklusē,” atmiņās kavējas G.Ventiņa.     

Gatis Adiņš ir skolas 1986.gada absolvents. “Vairs nav dārzniecības, gravā taciņas aizaugušas, bērni staigāt neiet. Taču skolas sajūta nevar pazust, te piecus gadus mācījos,” stāsta Gatis un uzsver, ka skola iedevusi    pamatu, tālāk bijis viegli mācīties, bet iemācītā disciplīna dzīvē ir nenovērtējama.     

2003.gada absolventi Vilnis Iekļavs, Vineta Līkuma, Lauris Lazda satikušies skolas pagalmā.    “Paši tīrījām tāfeli, telpas, no cūku kūts uz siltumnīcu nesām vircu, malku vedām, rakām kartupeļus un vēl daudz ko darījām. Uzskatu, ka mēs šodienas bērnus apzogam,” savu skolas laiku vērtē Vilnis, bet Vineta uzsver: “Te iemācījāmies disciplīnu un patstāvību. Tālāk vidusskolā bija ļoti viegli, jo bija labas zināšanas.” Atceroties skolas laiku palaidnības, viņi atklāj, kā reiz piektdienas rītā visa klase aizmukusi no stundām, skolotāja viņus noķērusi autoostā. “Kur gribējām mukt, neatceros, laikam jau ātrāk gribējās tikt mājās,” bilst Lauris.    Vilnis atceras, ka toreiz katram sevi cienošam puikam bija jāvar apiet apkārt skolai pa maliņu starp pag­rabstāvu un pirmo stāvu, jāspēj  noteikts attālums noiet uz rokām, ja nevarēja, citi neņēma bariņā. “Tas bija skaists laiks. Prieks satikties,” uzsver Vineta.

Visu priekam gan absolventi, gan tagadējie audzēkņi    bija sagatavojuši koncertu “No sirds uz sirdi”. To vadīja absolvents Emīls Lukjanskis. Jānis Logins bija sarakstījis skolai veltītu dziesmu. 1987.gada absolvents Andris Bikovskis  bija sarūpējis dāvanu visiem salidojuma dalībniekiem – 13 tortes. Katru, kurš todien pabija Bērzaines pamatskolā, turp aizveda vēlēšanās atkal pabūt bērnības skolā, satikt tos, ar kuriem kopā daudz piedzīvots.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gripas un arī citu sezonas vīrusu infekciju uzrāviens

00:00
22.12.2025
4

Šķiet, ka gripas vilnis pie mums atceļojis nedaudz agrāk, kā ierasts, un dažos bērnudārzos grupiņās tikai pāris bērnu, taču visas novada izglītības iestādes strādā, saslimstība nav tika liela, lai būtu jāievieš kādi īpaši nosacījumi. Cēsu klīnikas sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Ozoliņa “Druvai” apliecināja, ka veselības aprūpes iestādē, protams, gripas vilni sajūtot visātrāk – saslimušie ir […]

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
37

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
60

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
60

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
417

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
138

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi