Sestdiena, 13. aprīlis
Vārda dienas: Egils, Egīls, Nauris

Ērgļu klintis. Īsais tūrisma vēstures kurss

Druva
00:00
29.12.2006

Gaujas NP informācijas speciāliste

Šoreiz stāsts nesāksies ar Devona periodu un smilšakmens iežu likteni no tālajiem gadiem pirms prātam neaptveramajiem 300 miljoniem… Ērgļu klintis garu pastaigu cienītājiem bija zināmas jau sen. Tās pārdzīvojušas ne tikai karus, bet arī tautas un varas dotu nosaukumu maiņas – Pieškalnu jeb Pieškaļu iezis, Ērģeļu klintis un, visbeidzot, padomju kartogrāfiem labpaticies tās piedēvēt putnu karalim ērglim. Ja senāk uz tām varēja aiziet pa mazu taciņu, tad pēc dažiem gadiem tūristu straumes iestaigāja platus ceļus.

Pirmās atmiņas par Ērgļu klintīm man ir no aizvadītā gadsimta 60. gadu beigām. Tēvs ar dienesta motociklu pa šauru meža celiņu aizvizināja līdz kraujas malai, kā man likās, nobremzējot pašā pēdējā brīdī. Tā katru reizi, tuvojoties Ērgļu klintīm, jau savlaicīgi kliedzu, lai ātrāk bremzē. Tolaik augstākajā vietā, kur tagad uzbūvēta skatu platforma, bija diezgan klajš, auga retas priedītes, melnēja sen pamesta ugunskura vieta, pāris konservu bundžas un pa kādai brūngana stikla alus pudelei jeb „divpadsmit kapeikas”. Tūristu takas vēl nebija ierīkotas, klintis apmeklēja tikai reti kājāmgājēji un makšķernieki, pavasaros un rudeņos skolēnu grupas, bet vasarās no upes puses smilšakmens atsegumu vēroja ūdenstūristi.

Gar klinšu augšmalu stiepās ierakumi, kurus vēlāk izmantoja tūrisma taku veidošanai. Kad pēc gadiem strādāju par mežsardzi, iepazinos ar „Ramatu” saimnieku Jāni Bāliņu, kurš izstāstīja, kā tapušas smilšakmenī iekaltās tranšejas. II Pasaules kara laikā šeit izvietojusies vācu armija, nocērtot priežu mežu un tranšeju rakšanā iesaistot arī apkārtējo māju iedzīvotājus. Tās bijušas kilometriem tālu gar Gauju, arī pāri Ramatu klintīm. Pretinieka armija gaidīta parādāmies pretējā krastā. Diemžēl krievu armijas manevri bijuši strauji un neparedzami, pienākot no aizmugures. Vācieši steigā atkāpušies, pametot daļu tehnikas un munīcijas. Un tad, kamēr lielie onkuļi prom, pie darba ķērušies apkārtējo māju puikas, no Ērgļu klinšu augšas izkarojot savu kauju… Nabaga Gauja savos ūdeņos dienām nesusi zivis ar vēderiem uz augšu.

Bet nu atpakaļ uz 60. gadu beigām. Klints pakājē tolaik bija Gaujas saskalota šaura smilšu sēre, pa kuru gar monumentālo sienu varēja aiziet vismaz 100 metrus. Atceros, ka biežākie rotājumi bija sirdis ar bultām un iniciāļiem. Vairākās vietās vertikālo klinti izraibināja smilšakmenī iegrebti un jau krietni nodiluši pakāpieni, kur droši vien trenējās krastā piestājušie laivotāji. Daļa šo iedobumu saglabājušies līdz mūsdienām, taču tur, kur tagad ir kāpnes un noeja uz Gaujas krastu, grebšanas un slīpēšanas rezultātā irdenais iezis ir krietni mainījis savu izskatu.

Kaut gan 60. gadu beigās varas gaiteņos jau lēma par Gaujas Nacionālā parka izveidošanu un uzsāka ģenerālplāna izstrādi, neklausoties Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrijas speciālistu iebildumos, pie Ērgļu klintīm sākās tūristu bāzes būvniecība. To lobēja toreizējais Cēsu rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs. Izrādās, par ekoloģiju tomēr ticis domāts, jo, lai nepiesārņotu Gauju, zem un blakus autoceļam, kas ved no Ērgļu klintīm uz Cēsīm, tika ierakta tiem laikiem ļoti moderna kanalizācijas sistēma. Kā stāsta laikabiedri, par apmēram trim miljoniem rubļu bija tapusi unikāla inženierbūve, kas atkritumus sūknētu uz pilsētas pusi. Mežā līdz topošās tūrbāzes ēkas vietai tika izbūvēts ceļa posms, lietojot tolaik ļoti modernu metodi – grāvjus un nogāzes no izskalošanas un erozijas pasargāja ar akmeņiem nostiprināts ģeotekstils. Taustījām un brīnījāmies, jo nekas tāds pie mums vēl nebija redzēts. Nodibinot Gaujas Nacionālo parku, celtniecība tika pārtraukta, pusgatavo saimniecības ēku nojauca izpalīdzīgās „tautas rokas”, bet daļu aku grodu manīgi ļaudis izcēla 90. gados. Savukārt, mežaudžu plānos (meža kartēs) pat vēl pēc 2000.gada bijušās tūristu bāzes vietā bija ap 30 hektāru baltais plankums, kaut gan tur vēl arvien kuploja nenocirstais priežu mežs.

Vienlaikus ar grandiozajiem tūristu bāzes plāniem, pēc arhitekta P.Nulles projekta sākās dabas parka „Ērgļu klintis” veidošana. Iniciatīva un finansējums nāca no Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrijas, jo reiz, vadājot pa stāvajām takām miesās visai padruknus ierēdņus, kāds bija ierosinājis, ka beidzot te ir jāierīko kāpnītes. No 1969. līdz 1973.gadam mežsarga K.Slaidiņa vadībā tapa interesanti pastaigu maršruti, tika izbūvēti gari kāpņu posmi. Ministrija finansēja gan ceļu izbūvi, gan autostāvvietu. Ainavu veidošanas un taku ierīkošanas talkās piedalījās gan mežinieki, gan Cēsu skolēnu grupas. Gadu gaitā saglabājās tikai tie celiņi, pa kuriem varēja nokļūt līdz Ērgļu klintīm un neliels posms gar tām. Steidzīgie tūristi ilgi neuzkavējās. Pamazām aizauga garie pastaigu maršruti – uz vecajām klintīm, gar Gaujas senkrastu, uz ūdenstūristu apmetni.

Kad 1990.-91.gada ziemā kļuvu par Gaujas apgaitas mežsardzi, Ērgļu klintis uz turpmākajiem 10 gadiem nonāca manā „pārziņā”. Apgūstot jaunos darba pienākumus mežā, nepamanīju, ka pavasaris un tūrisma sezona jau klāt. Izrādās, man bija jāķeras arī pie tiem pienākumiem, ko pirms tam bija veicis labiekārtošanas darbu speciālists. Diemžēl mantojumā nesaņēmu ne darbarīkus, ne naglas, ne stabus un informācijas zīmes. Nedēļas laikā mani solījās pārbaudīt komisija, tāpēc atliku mežsardzes pienākumus malā un no rītiem ar slotu vai lāpstu pār plecu braši soļoju vairāk nekā astoņus kilometrus uz „fronti”. Manā „kontā” ir pāris ierakti stabi ar informatīvajām zīmēm, pāris salaboti pakāpieni. Cītīgi lasīju atkritumus, atraku aizbirušās celiņu malas, autostāvvietā slaucīju pie asfalta pielipušās lapas un skujas. Vēlāk noskaidroju, ka mans priekšgājējs vis nebija tā pūlējies. Stāvvietu slaucīja no Cēsīm pasūtīta ielu tīrāmā mašīna.

Cik nu viena cilvēka spēkos ir izdarīt? Protams, nopietnā komisija konstatēja faktu, ka mežsardze neko prātīgu nav paveikusi. Un tieši tas mani izglāba no turpmākajiem amatniecības darbiem, ļaujot visu enerģiju veltīt tikai mežam. Tomēr pie Ērgļu klintīm atgriezos ne vienu reizi vien. Turpmākajos desmit gados tur sastapu daudzus interesantus cilvēkus – studentus glezniecības praksē ar molbertiem, sajūsminātus trimdas tautiešus, sapierus un bruņotus vīrus, kas mežu izmantoja taktiskajām mācībām, nofotografēju un aizbaidīju klinšu bojātājus. Ar nevērīgi rokās turētu dastmēru un zīmogāmuru pietika, lai dabas piesārņotāji un iežu skrāpētāji šo mežsarga „bruņojumu” uzskatītu par bīstamu un atkāptos. Ērgļu klintīs nācās sastapties arī ar ekstrēmistiem, kas trenējās, lecot no klints, ar kājām ietriecoties un kritienu nobremzējot slīpajā nesen nobirušo smilšu kaudzē. Lejā viņus kāds gaidīja gumijas laivā un aizvizināja līdz krastam. Vīri melnajā uzkāpa pa kāpnītēm, notina kājas ar platām gumijām un lēca atkal…

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzeji paraksta līgumu mērķtiecīgai sadarbībai

00:00
13.04.2024
5

Starp Cēsu Vēstures un mākslas muzeju un Talsu novada muzeju parakstīts ilgtermiņa līgums, nostiprinot sadarbību arī juridiski. Šāda veida pārnovadu muzeju ilgtermiņa sadarbības juridiskā forma Latvijā līdz šim nav īstenota. Līgums paredz ne tikai kopīgu pasākumu īstenošanu, bet arī izstāžu un zināšanu apmaiņu. Muzeji jau iepriekš veiksmīgi īstenojuši kopīgus projektus. Cēsu muzeja direktore Ināra Bula “Druvai” […]

Nākotnes redzējums par bioloģisko pārtiku

08:26
12.04.2024
30

Kā veicināt bioloģiskās pārtikas patēriņu Vidzemes bioreģionā? Ko celsim galdā 2030.gadā ģimenēs, restorānos un lielveikalos, mācību iestādēs, pansionātos un slimnīcās, bija galvenais jautājums, ko risināja pirmajā koprades darbnīcā. Vidzemes plānošanas reģiona un Cēsu novada pašvaldības organizētās trīs darbnīcas ir praktisks turpinājums pērn parakstītajam memorandam par atbalstu bioreģiona izveidei Gaujas Na­cionālā parka teritorijā. Koprades darbnīcā tikās […]

Ne tikai par bedrēm ielās, naudu kultūrai un atbalstu tūrismam

00:00
11.04.2024
49

Finansējums amatiermākslai, pašvaldības atbalsts tūrisma attīstībai, sabiedriskais transports, ielu un ceļu sliktais stāvoklis – tā ir daļa jautājumu, par ko Līgatnes pilsētas un pagasta iedzīvotāji gandrīz četras stundas diskutēja ar Cēsu novada domes vadību un Līgatnes apvienības pārvaldes pārstāvjiem. Novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam un viņa vietniecei Inesei Suijai-Markovai nācās uzklausīt pārmetumus par tūrisma organizāciju […]

Valmierā tiekas remigranti uzņēmēji

09:22
10.04.2024
37

5.aprīlī, Valmieras integrētajā bibliotēkā pulcējās remigranti no Valmieras, Cēsu un Limbažu novada – gan jau esošie, gan topošie uzņēmēji, lai dalītos savos pieredzes stāstos un uzzinātu vairāk par grantu konkursu uzņēmējdarbības atbalstam remigrantiem. Remigranti atklāti runāja par saviem dzīves pavērsieniem, izaicinājumiem, kas bija jāpārvar, atgriežoties dzimtenē, un sapņiem, ko viņi vēlas piepildīt ar savu biznesu. […]

Nemanāma, bet tik noderīga

08:21
10.04.2024
40

Cēsīs, Torņa ielā ,ir viena no publiski pieejamām bezmaksas tualetēm. Tā darbojas ne tikai vasarā, bet arī ziemā no septiņiem rītā līdz vienpa­dsmitiem vakarā. Tikai bēda tāda, ka ne katrs pilsētas, Pils parka vai vecpilsētas apmeklētājs zina, ka šāda tualete ir, turklāt bez maksas. Tam varētu palīdzēt pamanāmas un skaidras norādes, lai ikviens, kuram tāda […]

Putni ar dziesmām atnesuši arī putnu gripu

00:00
10.04.2024
209

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) konstatējis šopavasar pirmo    putnu saslimšanas gadījumu ar augsti patogēno putnu gripu. “Mazsalacā atrasta inficēta pīle. Tas, ka viena atrasta, nedod nekādu garantiju, ka nav vairāk un nav inficēti vēl citi ūdensputni,” stāsta PVD Ziemeļvid­zemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis un piebilst, ka pārvaldes inspektori vērtēs situāciju Veselavas pagastā, dīķī Bērzkrogā, […]

Tautas balss

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
10
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
35
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Ielāps uz ielāpa. Tā ir Birzes iela

08:19
09.04.2024
36
9
Druva raksta:

“Atkal Cēsīs remontē Birzes ielas asfaltēto daļu. Segums jau tagad sastāv tikai no ielāpiem, iznāk, ka ar lāpīšanu labo lāpīto. Vai neatmaksātos beidzot šo daļu kārtīgi atjaunot, lai mašīnām nebūtu jābrauc kā slalomistam pa pampakiem? Birzes iela ir ļoti labs ceļš, kā apbraukt centru. Atslogot satiksmi Vienības laukumā, domāju, pašvaldība taču ir ieinteresēta,” pauda autovadītājs […]

Laipns šoferis

08:19
09.04.2024
33
Druva raksta:

“Ļoti vēlējos izteikt pateicību ilggadējam “CATA” autobusa šoferim Zigmāram Balodim,viņš vienmēr ir jauks, laipns un punktuāls. Ar pasažieriem sasveicinās un ir smaidīgs, uzlabojot garastāvokli ikvienam braucējam. Daudzi šoferi no viņa varētu mācīties. Jau ilgi braucu no Jāņmuižas uz Cēsīm un vienmēr priecājos par šo autobusa vadītāju,” sacīja jāņmuižniece.

Emocijas pašiem un skatītājiem

08:18
09.04.2024
25
Druva raksta:

“Skatītāju vārdā paldies deju grupas “Viva” vadītājai Ingai Cipei un dejotājām par izcili emocionālo 25 gadu jubilejas koncertu,” ar prieku par pasākumu sacīja cēsniece Maija Ozoliņa.

Sludinājumi