Cēsīs šonedēļ gaidāms īpašs notikums. Pēc divu gadu pārtraukuma atkal skanēs Cēsu sv. Jāņa baznīcas lielās ērģeles. Sestdien, 24. novembrī, plkst. 17 iecerēts restaurēto ērģeļu atklāšanas koncerts.
Zīmīgi, ka tieši pirms simts gadiem, 1907. gada novembrī, uz Cēsīm atveda ievērojamās vācu firmas Walckor & Co būvētās ērģeles. Tās pēc pāris mēnešiem bija uzstādītas, un atklāšana notika 1908. gadā. Cēsu muzeja krājumā glabājas tā laika ērģelnieka Voldemāra Bērsona atmiņas par to, kā vāca līdzekļus un notika pasūtīšana Vācijā.
Tagad iecerēts, ka nākošajā vasarā notiks ērģeļu simtgadei veltīts festivāls, kura laikā baznīcā būs izstāde – apliecinājums mūzikas dzīvei baznīcā.
Restaurāciju veikusi restauratoru grupa pieredzējušā meistara Alvja Melbārža vadībā. Šis bija Latvijas mērogā ļoti apjomīgs darbs, jo ērģeles ir lielas. Restaurācijai bija nepieciešami ievērojami finanšu līdzekļi. Restaurāciju atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, Cēsu pilsētas dome, rajona padome. Bijuši arī individuāli ziedotāji.
“Vislielākais paldies koncertu publikai, kas divu gadu laikā ar saviem ziedojumiem atbalstīja ērģeļu restaurāciju. Atklāšanas koncertā katram apmeklētājam paredzēta īpaša piemiņas dāvana.
Cēsis var dēvēt arī par ērģeļu kultūras pilsētu. Pilsētā ir ne tikai vairāki instrumenti, bet arī trīs profesionāli izglītotas ērģelnieces -Lelde Krastiņa, Olita Neimande, Sandra Tamane. Viņas būs tās, kas sestdien ieskandinās instrumentu. Koncertā piedalīsies arī ansamblis “Hanzas mūziķi” – Elita Ezermale (flauta), Maija Ozola (vijole), Anna Spalviņa (vijole), Ilze Petrovska (čells), kā arī flautiste Velta Šikova, kura A.Kalniņa mūzikas vidusskolā ir arī mācījusies ērģeļspēli.
“Šie divi gadi manā mūžā bija īpaši,” atklāja Lelde Krastiņa, sv. Jāņa baznīcas ērģelniece un mūzikas dzīves koordinatore. “Uzsākot ērģeļu restaurāciju, kā projekta autore apzinājos, cik tas būs darbietilpīgs un finansiāli apjomīgs. Mērķis bija skaidrs – pabeigt restaurāciju 2007. gada nogalē, bet tobrīd tas šķita
diezgan nereāli. Tagad, kad darbs ir gandrīz galā, ar gandarījumu un pateicību var pieminēt visus, kas atbalstījuši šo projektu – restauratorus, finansētājus, draudzes locekļus, sevišķi draudzes padomi, mācītāju Didzi Kreicbergu, draudzes priekšnieku Raimondu Kiršfeldu, Aini Ozoliņu, Ingu Strazdiņu un daudzus citus. Ērģeles vienmēr esmu uztvērusi kā dzīvu organismu. Tagad man ir pārliecība un drošības sajūta, ka tās atkal skanēs simts gadus. Pabeigto darbu uzskatu kā īpašu dāvanu, jo puse no ērģeļu mūža ir arī manējā.”
Komentāri