Otrdiena, 23. aprīlis
Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs, Jurgita

Dzīvot pārdomāti, bet neliegt prieku

Iveta Rozentāle
00:00
02.11.2023
7
Sen Budz

Ar Zitu Ščeglovu tiekamies Amatas pagasta pensionāru biedrībā “Dzīvesprieks” Ģikšos. Viņa labprāt iesaistās biedrības darbībā un piekrīt dalīties pieredzē, kā rīkojas, lai dzīvošana būtu maciņam iespējami draudzīgāka un vieglāka.

Audzē paši

Vispirms Zita Ščeglova uzsver, ka viņai ar vīru ir dārzs, audzē dārzeņus, ogas, ir arī augļu koki. “Mēs joprojām ēdam savus tomātus, ir burkāni, tagad arī āboli, šogad bija laba bumbieru raža, dažādas ogas, tāpēc ikdienas izdevumu ir mazāk, jo šie produkti veikalā nav jāpērk. Tas ir nenoliedzams atspaids,” pastāsta seniore. Viņa gan teic, ka kartupeļus paši tomēr neaudzējot, esot parēķinājuši, ka pašiem audzēt sanāktu dārgāk, nekā pirkt.

Svētku reizēs galdā ceļ pašu ceptus gardumus, plātsmaizei no saldētavas var izņemt rabarberus, dažādas ogas. Tāpat, ja gadās kāds vīruss, sevi spēcina ar dzērieniem no pašu ogām, un tie labi arī parastos ziemas vakaros. “Kāpēc man jāpērk citrons, ja varu ņemt savas upenes, jāņogas un cidonijas. Man liekas, tas, kas tepat ir audzis, ir vērtīgāks un labāks,” atzīst Zita.

Pirms pāris gadiem ģimenē izlemts, ka jāpērk jauns ledusskapis un saldētava, tad izvērtēts arī abu ierīču elektrības patēriņš, lai tas būtu ekonomisks. Par labu saldētavai lemts, jo vērtē, ka saldētās ogās vairāk nekā ievārījumā saglabājas veselībai noderīgais. Daļu ogu sablendē ar cukuru, liek saldētavā, kad atlaidina, ir ļoti iecienīts našķis mazbērniem pie pankūkām. Seniore vērtē, ka arī jāņogas pēc sasaldēšanas vairs nav tik skābas, tās labprāt tiek lietotas uzturā un ir patiesi veselīgs gardums.

Piena un gaļas produktus gan pērk. “Ikdienā esam divi, pienu daudz nevajag, vairāk pievienošanai kafijai. Arī gaļu daudz nelietojam, tāpēc labprāt nopērkam tirgū tādu, kas mums garšo un ir labas kvalitātes. Tur neskatāmies uz atlaidēm,bet citus produktus pērkot, tās tomēr ievērojam,” stāsta Zita.

Nepieciešamāko, ja kā pietrūkst, var nopirkt vietējā veikalā, bet, kad reizi nedēļa tiek braukts uz Cēsīm, lai vestu uz nodarbībām mazdēlu, ieplāno arī lielāka veikala apmeklējumu. Seniore teic: “Izdomājam, kas nepieciešams, sagatavojam sarakstu. Arī, kad mazbērni brauc ciemos, zinām, kas viņiem garšo, to arī nopērkam, palutinām. Bet degviela tiešām nav lēta, tāpēc domājam, cik bieži un kur braucam, ko varam vienā braucienā apvienot.”

Mājai saules paneļi

Kaut ģimenes mājas apsaimniekošana prasa vairāk rūpes nekā dzīvoklis lielā māja, Zita Ščeglova vērtē, ka sava māja senioriem ir ieguvums, jo paši var izvēlēties, kā mājokli apsildīt, cik bieži to darīt. “Mums ir kamīns, kas pieslēgts pie centrālās apkures, kurinām ar briketēm. Vēsākā laikā vakaros ieliekam nakts briketes un līdz rītam vēl ir silti. Un, ja aukstākā laikā nepieciešams, siltuma uzturēšanai no rīta uz oglītēm var pielikt briketes. Bet virtuvē ir arī malkas plīts, kur ziemā šo to vāru, jo šķiet garšīgāk nekā uz elektriskās plīts, kā arī ir silti un omulīgi,” pastāsta seniore.

Privātmājai ir uzlikti arī saules paneļi. Saimniece neslēpj, ka uz tiem pierunājusi meita, visu arī organizējusi. Atbraucis meistars, kurš noskaidroja, kādas ierīces mājsaimniecībā lieto, kā māju apdzīvo, lai izrēķinātu, cik saules paneļu vajadzētu. Tobrīd bija iespēja tos pirkt uz nomaksu ar divu gadu termiņu, un tieši šomēnes arī pienācis pēdējais maksājums. Saules paneļi ir apdrošināti, jo nav pasargāti ne no zibens, ne krusas. “Jāteic,    elektrība tiešām uzkrājas, sevišķi vasarā, par strāvu mums nekas nav jāmaksā. Atkarībā no tā, cik elektrības paneļi saražo, tik tērējam. Tā ūdens boileri, ko varam kurināt gan ar briketēm, gan sildīt ar elektrību,    saulainā laikā sildām tikai ar elektrību. Vērtējam paneļus kā ieguvumu,” teic Zita, un piebilst: “Turklāt tiem ir arī ilgs garantijas laiks.”

Lieki netērējas

Kaut elektrību varētu lietot bez bēdu, saimniecībā seko, lai lieki to netērētu, lādētāji pēc telefonu uzlādes tiek izņemti no kontaktiem, par to atgādina arī mazbērniem viņu ciemošanās reizēs. Tas tiek darīts arī drošības apsvērumu dēļ, jo speciālisti neiesaka lādētājus bez vajadzības atstāt kontaktos. Arī elektriskajā tējkannā, kura patērē daudz elektrības, lej tikai tik daudz ūdens, cik diviem cilvēkiem kafijai vai tējai nepieciešams. Televizors uz nakti tiek atslēgts no strāvas. Un arī dienā, ja to neviens neskatās, tas fonā neskan. Ģimenē gan esot divi televizori, lai tad, ja sievai un vīram ir vēlēšanās skatīties atšķirīgus raidījumus, par to nav lieku strīdu.

Tāpat seniore vērtē, ka arī puķes, kas izaug dārzā, palīdz ietaupīt kādus eiro, tās var dāvināt svētkos, nav jāpērk veikalā. Arī meita, kamēr dzīvoja Ģikšos, pirms pirmā septembra mammai apjautājās, kādas puķes zied, ko bērni varēja nest uz skolu skolotājām.

Sieva ar vīru nereti izmanto iespēju arī braukt ar sabiedrisko transportu, jo ar mašīnu tālākā ceļā vairs negribot doties. Pie meitas uz Cēsīm var aizbraukt ar auto, bet pie dēla uz Mārupi gan braucot ar sabiedrisko, dēls sagaidot autoostā un pēc tam uz autobusu arī aizvedot. Arī, kad Zita izlēmusi svinēt dzimšanas dienu Rīgā, visur ļoti labi izbraukts ar sabiedrisko– gan uz muzejiem, gan atpūtas centru “Lido”. “Tas tikai prasa lielāku plānošanu, lai saprastu, kā visur iespējams nokļūt, bet sanāk krietni lētāk nekā ar auto. Turklāt galvaspilsētā nereti ir grūtības atrast, kur novietot mašīnu,” vērtē seniore.

Vecākais dēls dzīvo Skotijā, arī pie viņa braukts ciemos. Jā, tālākiem ceļojumiem vai lielākiem pirkumiem naudiņa jāiekrāj, bet arī to piedomājot esot iespējams izdarīt. “Viss jau atkarīgs no katra prasībām. Mēs esam divi, mums vēl ir dārzs. Domāju, dzīvojam ļoti normāli, nav gluži tā, ka par katru centu jādomā. Ja braucam ekskursijā, naudiņu sametam, nav problēmu,” vērtē Zita Ščeglova. Viņa tik secina, ka mēdz pietrūkt laika kādām iecerēm, jo neesot vairs tik daudz enerģijas, kā bija četrdesmit, piecdesmit gadu vecumā. Bet citādāk par dzīvi nesūdzoties.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Satiekas darba devēji un ņēmēji

00:00
23.04.2024
6

Darba meklētājus Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) akcijā “Sezonas darbi” aicināja tikties ar darba devējiem. NVA Cēsu filiālē interesentus sagaidīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), akciju sabiedrības “Cēsu alus” un SIA “Green Line Services” pārstāvji. Divu stundu pasākumā darba devēji stāstīja ne tikai par sezonas, bet arī pastāvīga darba piedāvājumiem. Darba meklētāju netrūka. “Cēsu alus” […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē 16 izsaukumi

15:43
22.04.2024
11

Aizvadītajās trīs diennaktīs, laika posmā no šī gada 19. aprīļa plkst. 6.30 līdz 22. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 16 izsaukumus – trīs izsaukumus uz ugunsgrēku dzēšanu un 13 izsaukumus uz glābšanas darbiem. Sestdien plkst. 18.04 saņemts izsaukums uz Madonas novada Cesvaines pagastu, kur divstāvu dzīvojamās mājas otrajā stāvā pie […]

Fiziskās aktivitātes - svarīgākais ieradums labas veselības uzturēšanai

15:27
22.04.2024
22

Uz jautājumu “Kurš no ieradumiem, jūsuprāt, ir vissvarīgākais veselībai?” “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā 17% respondentu atbildējuši, ka tās ir regulāras fiziskās aktivitātes, savukārt 16% kā svarīgākās norādījuši regulāras veselības pārbaudes. Interesanti, ka fiziskās aktivitātes par svarīgāko ieradumu vīrieši atzinuši divas reizes biežāk nekā sievietes. Visvairāk – 25% – ar fiziskajām aktivitātēm […]

Āraiši ir īpaši, un tādiem tiem jābūt

00:00
22.04.2024
41

Āraisieši vienmēr uzsvēruši piederību īpašajai vietai Āraišiem. Jau desmit gadus aktīvākie iedzīvotāji apvienojušies Āraišu biedrībā, lai kopā risinātu ikdienas problēmas, stiprinātu identitāti un atpazīstamību, veicinātu kopienas un apkārtnes iedzīvotāju līdziesaisti, radošumu un interešu daudzveidību, paplašinātu tūrisma piedāvājumu.    Biedrības rosināti, āraisieši sanāca kopā, lai apspriestu aktuālo. Eva Koljera pastāstīja par aptaujas, kurā viedokli pau­da āraisieši, […]

Rokdarbos atmodina pavasari

00:00
21.04.2024
50
1

Dzērbenes pilī kā ik pavasari pagasta un kaimiņu rokdarbnieki un amatnieki rāda rudenī un ziemāpaveikto. Izstādes pamatu veido Dzērbenes tautas nama studijas “Dzērbe” dalībnieku darbi. “Gada laikā studijas vadītāja Inga Blauberga    iedrošinājusi, aizrāvusi pagasta sievas. Aizvien tiek apgūts kas jauns, pētītas    latviskās un Dzērbenes meistaru tradīcijas,” saka tautas nama un Dzērbenes amatu mājas […]

Grāmatas Braila rakstā, audio, palielinātā drukā un vieglajā valodā

00:00
20.04.2024
65

Cēsu pilsētas Valdemāra bibliotēkā, kas daudziem labāk zināma ar iepriekšējo nosaukumu Neredzīgo bibliotēka, grāmatas lasa ne tikai vājredzīgi un neredzīgi cilvēki, bet arī tie, kuriem citu iemeslu dēļ grūti lasīt parasto druku. Tas var būt gultas režīms pēc traumas, operācijas, pēc insulta, infarkta vai ir grūtības fiziski noturēt grāmatu rokās. Dienā bibliotēku vidēji ap­meklē 10 […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
33
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi