Cēsnieki atzīst, ka skaudri uz savas ādas izbauda preču un pakalpojumu cenu kāpumu.
Šajās dienās publiskots The Nielsen Company pētījums par to, kā līdzekļus taupa iedzīvotāji pasaulē un arī Latvijā. Tendences ir līdzīgas. Vairāk nekā puse aptaujāto mūsu valsts iedzīvotāju atzinusi, ka arvien vairāk sev liedz izklaides ārpus mājas un vērtē, vai šajā rudenī nevar iztikt bez jauna apģērba iegādes. Par gandrīz trešdaļu mājsaimniecības cenšas samazināt gāzes un elektrības patēriņu un aizvien vairāk skatās, cik dārgi produkti nonāk pusdienu galdā. Pētījuma dati rāda, ka aizvien vairāk iedzīvotāju iegādājas lētāku pārtiku.
Un to apstiprināja arī “Druvas” uzklausītie iedzīvotāji un veikalu darbinieki, atzīstot, ka arvien pacietīgāk pircēji pēta preču atlaižu katalogus un cenu zīmes.
“Ir ļoti jātaupa, jo grūti iztikt. Es ļoti priecājos, ka arī augļus, piena produktus var nopirkt ar atlaidi. To izmantoju,” sacīja cēsniece Ņina Pocehina.
Vairāki cēsnieki atzina, ka ir pienācis laiks, kad vienīgais, uz ko iespējams ietaupīt, ir pārtikas produkti, jo rēķini ir jāapmaksā, bez elektrības, siltuma dzīvokļos nevar iztikt. Ja kāda prece pirkta līzingā, tad laikā, kad apmaksāta puse tās cenas, nebūtu jēgas no sadzīvē nepieciešamām lietām atteikties. Cēsnieki neslēpj – saņem algas, pensijas, bet nauda izkūst, ja neizvērtē katru tēriņu, tad mēneša beigās vairs paliekot santīmi vien kartupeļiem un maizītei bez aizdara.
“Cenšos ietaupīt uz ēdamo. Pērku nocenotās pārtikas preces, kuru realizācijas termiņš beidzas konkrētajā dienā, bet tām nav nekādas vainas. Skatos, kādi produkti veikala plauktos ir ar atlaidi. Dzīvojam, ko citu lai dara. Kad ļoti vajag kādu vērtīgāku mantu, tad nopērkam,” sacīja cēsniece Sarmīte Martinova.
Runājot ar veikalu vadītājiem, “Druva” saņēma iepriekš raksturotās situācijas apstiprinājumu. Preces, kas ir ar atlaidi, no plauktiem pazūd visātrāk. “Druva” pavēroja, ka veikala “Maxima” klienti vakarrīt rūpīgi pētīja veikala avīzīti, kurā norādīts, kas šajā nedēļā nopērkams lētāk. Jāatzīst, ka ir preces, kuras var nopirkt pat par trešdaļu lētāk, un iedzīvotāji, protams, to izmanto.
To, ka ejošas ir nedēļas un mēneša akciju preces, sacīja arī veikala “Top” Valmieras ielā vadītāja Elita Kļaviņa un atzina, ja kādreiz vairāk skatījušies uz produkta kvalitāti, tad tagad vēlas nopirkt lētāku mantu. Tāpat mazāk pirkumu grozos iegulst našķi un kārumi bērniem.
“Ģimenēs pirktspēja ir samazinājusies. Mēs cenšamies pēc iespējas vairāk piedāvāt akcijas preces. Ja kādreiz akciju likām dārgākiem produktiem, tad tagad tā ir ikdienā lietojamiem – gaļas izstrādājumiem, pienam, maizītei,” skaidroja Elita Kļaviņa.
Veikala “Elvi” Cēsīs vadītāja Jana Ozoliņa ieskicēja citu tendenci, kas vērojama mūsu sabiedrībā sarežģītos ekonomiskos apstākļos. Ir manāma sabiedrības noslāņošanās. Ir trūcīgāki iedzīvotāji, kas pērk preces atlaižu laikā un apmeklē pat citu nosaukumu veikalus. Ir veikali, kas saglabā savu klientūru, bet šiem pircējiem ne agrāk, ne tagad santīmi nav jāskaita.
“Caurmērā mūsu pircēji ir tādi, kas nāk un pērk vajadzīgo. Ja veikalā ir plašāka atlaižu kampaņa, tad uzreiz ir jūtams, ka nāk vairāk pensionāru, atbrauc cilvēki no laukiem, kas par cenu pazemināšanos ir dzirdējuši, un nopērk konkrēto produktu pat vairumā, bet tie ir atsevišķi gadījumi. Jāatzīst, ka mūsu caurmēra klienti ir turīgāki,” pieredzē dalījās Jana Ozoliņa un neslēpa, ka veicas arī ar pašu ražoto kulinārijas un konditorejas preču realizāciju. Vadītāja neslēpa, ka kāpj ražošanas, izejvielu izmaksas, tāpēc likumsakarīgi aug produkta pārdošanas cena. Un tāpēc vērojama vēl kāda iezīme – neizpirktās kūkas un bulciņas, kuras nākas nocenot, jo tām ir īss realizācijas termiņš, vairs diemžēl nevarot atļauties iegādāties lielākā daļa to cilvēku, kuriem ik uz soļa jātaupa. Arī nocenotais našķis kļuvis par dārgu. Veikala vadītājai pajautāju – vai cilvēciski nav žēl, ka iedzīvotājiem jādzīvo šādā ekonomiskā situācijā?
“Ir žēl. Bet inflācija aug un visam cenas ceļas. Mūsu veikalu tīkls to diemžēl nevar iespaidot, jo preces arī iepērkam par citām cenām, ir citas vienošanās ar piegādātāju nekā lielveikaliem,” tā Jana Ozoliņa.
Raksta sākumā minētajā pētījumā arī izzināts, ka Latvijas iedzīvotāji ir pesimisti, jo trīs no četriem aptaujas dalībniekiem atzinuši, ka tuvākā gada laikā valsts un iedzīvotāji neizkārpīsies no ekonomiskās krīzes, bet paši pētnieki atzinuši, ka finanšu trūkums ģimenēs mainīs to dzīvesstilu un kultūras paradumus.
Komentāri