Ceturtdiena, 20. jūnijs
Vārda dienas: Rasma, Rasa, Maira

Dzīve 18 gadu garumā

Druva
00:00
20.01.2009
3
200901192241033611

Aldis Legzdiņš barikāžu laikā kopsaimniecībā “Rozula” bija traktorists. Toreiz viņam bija 37 gadi. “Kultivēju laukus, presēju sienu. Katrs mazais stūrītis Rozulā bija apkopts, katru tīrumu zināju. Tagad lauki, kurus apstrādāju, aizauguši. Bērziņi divdesmit gados saauguši,” ar skumjām saka Aldis. Tad sākās zemes reforma, īpašnieki, mantinieki atguva zemi, saimniecībā darbs apsīka. “Drīz paliku bez darba. Palīdzēju māsai, mammai. Visus gadus iztieku ar gadījuma darbiem. Zemnieki nav tik bagāti, lai algotu traktoristu. Ja kādam vajag kādu traktoru paremontēt, palīdzu,” stāsta Aldis, kuram tā arī kopš paju sabiedrības sabrukšanas algota darba nav bijis. Viņam nav arī nekādu sociālo garantiju. “Varbūt, ja pirms gadiem būtu devies prom…,” klusi piebilst rozulietis un vien nosaka: “Vai tad citur laime mētājas?” Aizbraukt uz pilsētu nav ne gribējis, ne varējis, jo jārūpējas par mammu. Mājas, kurā viņš dzīvo, īpašnieks ir ārzemēs, ļauj dzīvot. “Kā ir, tā jādzīvo. Dārzs ir, tur daudz kas izaug,” domās dalās Aldis.

Arī Ervīns Pokkers “Rozulā” bija traktorists. Kad paju sabiedrība paputēja, pastrādājis pie zemnieka par kalpu. “Saimnieks zemniecībā perspektīvu neredzēja, saimniecību likvidēja. Sāku strādāt mežā. Tā 15 gadus,” par sevi stāsta Ervīns. Tagad jau četrus gadus strādā kokapstrādes cehā Straupē. “Man ir darbs, dzīvesbiedrei arī. Sievasmātei ir saimniecība. Domājot par nākotni, pagaidām uztraukuma nav. Kredītu nav, savs tīrumiņš ir, paēdis būšu. Bērni jāskolo, par to gan daudz jādomā. Augstskolas kļūst aizvien dārgākas,” domās dalās Ervīns.

Toreiz, barikāžu laikā, Jānis Plūme pirms gada bija atgriezies no dienesta Afganistānā. “Rozulā” strādāja par šoferi, traktoristu, kombainieri. “Toreiz dzīvi pavadīju traktorā. Arī ciemos braucām ar traktoru. Iesēdināju bērnus, sievu. Mašīnu jau nebija,” ar humoru atceras Jānis un piebilst: “Strādājām, padarījām to, kas jādara, un bijām brīvi. Mājās kā krājkasīte bija sava saimniecība.” Pēc kopsaimniecības izjukšanas viņš vairākus gadus strādājis pie zemnieka. “Gan toreiz, gan tagad – visu laiku bijis nežēlīgs darbs,” viņš atzīst. Tad sievasmāte atdeva par pajām saņemto kūti, lopus, tā Jānis sāka saimniekot. Kļuva par zemnieku. “Ar sievu cīnījāmies. Lēnā garā. Tagad kūtī divsimt buļļu un nenormāli kredīti. Deviņi darbinieki, māja neremontēta, viss ieguldīts attīstībā. Pasauli neesmu redzējis, tikai ar ģimeni uz pāris dienām vasarā kur aizbraucam. Par mani jau saka – traks. Viss ieķīlāts,” stāsta Jānis. Šajos gados viņš līdz mielēm iepazinis zemnieka ikdienu, vēlēšanos strādāt un arī nopelnīt. Stāstot par to, jaušams rūgtums. Gan par atbalstu zemniekiem citās zemēs, gan pārliekajām dažādu institūciju prasībām, gan neparedzamajiem šķēršļiem un nepārtrauktajām pārmaiņām, kuras nosaka valsts.

“Tagad kaut ko jaunu sākt būtu vājprāts. Rēķināties ne ar ko nevar. Ja piena cena par santīmu nokrīt, tūlīt zemniekam milzīgi zaudējumi. Visu laiku pietrūkst līdzekļu attīstībai. Runā jau, ka ES nauda ir atbalsts. Arī ar to rēķināties nevar,” pārliecināts Jānis. Viņš tā arī nav saņēmis cerētos un plānotos 20 tūkstošus latu. Celtniecība laika apstākļu dēļ aizkavējusies, termiņu nepagarināja. “Uzcēlu par savu naudu. Bet ar to nebiju rēķinājies. Ja būtu zinājis, ka tā, rīkotos citādāk,” stāsta Jānis un piebilst: “Jāstrādā, nekas cits jau neatliek.” Bet brīvos brīžos nogurumu un ikdienā sakrātos kreņķus viņš atstāj sporta zālē.

Anita Nolberga “Rozulā” bija agronome. “Kad izveidoja “Rozulu”, jutāmies stipri un brīvi no lielās saimniecības “Stalbe”. Daudzi teica: “Ko tad jaunie aptrakuši. Bijām divdesmit, trīsdesmitgadnieki. Puiši tikko atgriezušies no armijas, visi gribēja strādāt. Mērķi bija lieli. Latvijas valsts atgūta, un viss šķita rožains,” atceras Anita un uzsver, ka visiem bija darbs, ja neko citu nemācēja, strādāja ar dakšām. Visiem iztika bija.

“Kamēr strādāju paju sabiedrībā, redzēju, ka visi iet zemniekos, profesija man bija, arī es metos saimniekošanā. Mazā lopkopība mājā kā papildu ienākumi bija visu laiku,” stāsta zemnieku saimniecības “Ūdri” īpašniece Anita un piebilst, ka līdz lielai saimniecībai uzreiz netikusi. Viņai piedāvāja darbu pašvaldībā, tad vidusskolā par saimnieciskās daļas vadītāju. Kad radās problēmas ar skolēnu ēdināšanu skolā, zemnieku saimniecība “Ūdri” sāka apkalpot Stalbes vidusskolu un Raiskuma pamatskolu. “Man tie trakie biznesi, kur vajag visu perfektu – piena ražošana un sabiedriskā ēdināšana,” smejot atzīst Anita un turpina: ” Pārtikas un veterinārā dienesta prasību dēļ pārtraucu strādāt sabiedriskajā ēdināšanā. Nespēju izskraidīt līdzi prasībām. Arī kūtī lopu bija aizvien vairāk.” Tagad saimniecībā ir 20 slaucamas govis un jaunlopi.

“Kūti nomāju, jābūvē jauna. Projekts jau ir, bet vasarā laimīgā kārtā izglābos no lieliem kredīta žņaugiem,” ar prieku stāsta Anita. Jūlija beigās banka brīdinājusi, ka procentu likme celsies, Anita parēķinājusi, ka, kaut piens maksātu

20 santīmus, no bankas ņemto atmaksāt nespēs. “Labi, ka tā. Ap pusmiljonu izmaksātu projekts un būvniecība, tā būtu kūts simts lopiem – slaucamām govīm un jaunlopiem. Bija doma par ES naudu, bet, ja parēķina, tas, ko saņem no ES, viss tiek būvniekiem. Viņi uzreiz grib lielāku peļņu, ” stāsta Anita un uzsver, ja varēs, kūti cels bez ES atbalsta. Iznāks lētāk. “Iesākts ir, jāturpina strādāt,” piebilst Anita.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Jāatgādina, lai neatkārtotos

00:00
20.06.2024
32

14.jūnijs šogad bija lietains. Saule slēpās aiz asaru pielietiem mākoņiem, kad daudzviet Latvijā pieminēja 1941.gada represijās svešumā izvestos. Jaunraunā komunistiskā terora upuru piemiņas vietā priekulieši atcerējās uz Sibīriju aizvestos jaunrauniešus, tos, kuri neatgriezās. “Lasot atmiņas par to nakti, kad pārtrūka daudzu Latvijas iedzīvotāju dzīve, nevar palikt vienaldzīgs. Un nekur nepazūd jautājumi – par ko, kāpēc. Šodien […]

Aizvadītajā diennaktī vairākas sadursmes

14:33
19.06.2024
31

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 94 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 12 ceļu satiksmes negadījumi, kur vienā gadījumā viena cietusi persona. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 93 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 34 par ātruma pārsniegšanu, kā arī divos gadījumos […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē septiņi izsaukumi

14:30
19.06.2024
23

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 18. jūnija plkst. 6.30 līdz 19. jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma septiņus izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu, četrus uz glābšanas darbiem un viens izsaukums bija maldinājums. Vakar īsi pēc pusdienām ugunsdzēsēji saņēma izsaukumu uz Smiltenes novada Smiltenes pagastu, kur pēc ceļu satiksmes negadījuma bija […]

Satiksimies pie Sīmanīša!

00:00
19.06.2024
80

Vairāki simti cēsnieku un tālumnieku piepildīja Cēsu Maija parku. Viņi pazina Haraldu Sīmani, viņiem patīk viņa dziesmas. Kāds ar viņu dzīvojis kaimiņos, cits kopā mācījies, vēl cits muzicējis vai ciemojies pie viņa kādas baznīcas tornī, varbūt, garām skrienot, tikai sasveicinājies. Ha­ralds Sīmanis ir cēsnieks. Te veidojusies viņa personība, piedzīvota mīlestība, atrasts savs ceļš dzīvē un […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
41

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

CSNG ar cietušajiem

14:12
17.06.2024
43

Aizvadītajās dienās Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 282 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 35 ceļu satiksmes negadījumi, kur sešos gadījumos kopumā cietušas sešas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemts 291 administratīvā pārkāpuma lēmums, tajā skaitā 197 par ātruma pārsniegšanu, kā arī divos […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
15
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
21
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
30
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
22
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
36
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi