Dzimtas likteņstāsts grāmatā

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu.

Gan pats Arturs Krūmiņš, gan vēlāk viņa brāļa mazdēls Guntis Gailītis glabāja ģimenes un dzimtas arhīvu, ir bagātīgs vēstuļu, dokumentu un fotogrāfiju materiāls, ko pētīja un uz kā pamata rakstīja grāmatu žurnāliste un rakstniece Ilze Būmane. Autore “Druvai” pastāsta: “Materiāla bija tik daudz, ka sākumā bija grūti saprast, ko ar to visu darīt. Pētot sajutu Krūmiņu dzimtas spēku un cilvēcīgo kodolu. Viņu augstākais cilvēcības pulss jūtams nodaļā par ebreju – ārsta un viņa dēla – glābšanu, labi apzinoties, ka, ja par to kāds uzzinās, arī paša ģimene ies bojā.

Artura Krūmiņa vecāki bija strādīgi un garīgi bagāti, viņu galvenā vēlēšanās bija izglītot dēlus, kam ziedoja visu. Pats Arturs Krūmiņš bija ne tikai arhitekts, arī dzejnieks, kas arī liecina par lielu garīgo skatījumu uz pasauli. Tāpat spēcīgi jūtama arī viņa vēlēšanās apgūt kultūras un mākslas mantojumu. A.Krūmiņš pārvaldīja astoņas valodas, vienmēr iepazīstoties ar pirmavotu.”

Grāmatas autore atzīst, ka grūtāk rakstīt par personību, kas vairs nav mūsu vidū un nav arī laikabiedru, ir tikai rakstītie materiāli: “Tajā brīdī, kad izdodas iz­zināt, izpētīt un salikt to visu ko­pā, ir lielākais gandarījums. Gal­venais, ka darbs ir izdarīts un cilvēkiem tas interesē.” I.Būmane ir gandarīta, ka pirmie grāmatas atvēršanas svētki ir tieši Skrāģu krogā. Tur ir tik maģiska sajūta, ka šī ēka – guļbūve – gadu simtu gaitā, kad daudzi krogi    pussa­brukuši, ir saglabājusies: “Es teiktu, ka tā ir dzimtas aura, kas tam    palīdzējusi.”

Guntis Gailītis pastāsta, ka ideja par grāmatu bija jau sen, ņemot vērā Artura Krūmiņa nozīmīgo devumu Latvijas arhitektūrā, kā arī to, ka viņš ir pirmās latviešu nacionālās operas “Baņuta” libreta autors: “Žurnāliste Ilze Bū­mane ir ļoti rūpīga, viņa izdarījusi milzīgu darbu, veikusi milzīgu pētījumu, nav vienkārši lasīt vēstules vecajā drukā, senus dokumentus. Tie prasa atbilstošu attieksmi un precizitāti, tās nav fantāzijas, ko var ietvert romānā, viss balstīts un pamatots ar vēsturiskiem faktiem. Tā kā tas ir dokumentāls pētījums, izvēlējāmies grāmatu izdot apgādā “Zvaig­zne”, jo darbam ir zinātniska pievienotā vērtība.”

No pieejamā materiāla pavisam noteikti būtu iespējams izdot vēl arī otru grāmatu, vērtē G.Gailītis. Arturs Krūmiņš bijis ļoti daudzpusīgs – arhitekts, pedagogs ar uz­svaru uz izglītošanu mazajās lauku skolās, literāts. “Un šī grāmata ir labs rosinājums arī citiem vietējiem pētīt savas dzimtas. Ir būtiski runāt par novadniekiem, cilvēkiem, izcelt un atgādināt par viņu veikumu,” tā G.Gailītis.

Pasākumā spēcīgi un sirsnīgi izskanēja koru priekšnesumi un sadziedāšanās. Piedalījās kori
no Cēsīm, Taurenes, Dzērbenes, Ama­tas, kā arī Rīgas, Ērgļiem un Bauskas, operas elpu sniedza mūziķu uzstāšanās un operfilma “Ba­ņuta”.