Cēsu kultūras darbinieki pārliecinājās – lai Dziesmusvētkos dziedātu Mežaparka estrādē, ir tikai
jāgrib. Un jāizmanto mūsdienu tehnoloģijas.
“Dziesmusvētki ir kas krietni vairāk par vienu nedēļu piecos gados. Svētkus radām katru dienu, kad dziedam. Turklāt dziesmu un tās attīstību turpinām ne tikai koru mēģinājumos un koncertos, bet ikdienā, iespējams, arī vienatnē. Esmu priecīgs, ka visu paaudžu latvieši joprojām dzied un vēlas mācīties dziedāt. Dziedātprasmes apguvē klāt nākušas arī tehnoloģijas. Apņēmīgi mācoties, var ne tikai uzlabot muzikalitāti, bet gūt prieku un gandarījumu,” pārdomās dalījās Dziesmusvētku virsdiriģents Ints Teterovskis. Viņš kopā ar “Swedbank” komandu aicināja uz reģionālo balss spēles “DzieDot” pirmizrādi.
“Lai arī pēc simts gadiem mēs būtu dziedātājtauta, jādzied šodien, tad dziedās arī mūsu bērni. Dziedāšanai jākļūst par ikdienu – dziedam himnu, dziedam pie Jāņu ugunskura, jubilejās, braucot mašīnā. Un mēs to varam,” saka “Swedbank” korporatīvo attiecību vadītāja Adriāna Kauliņa un uzsver, ka banka vienmēr atbalstījusi tehnoloģiju attīstību un ir radīta arī balss spēle “DzieDot”.
Latvieši savu identitāti saista ar dziedāšanu. SKDS veiktā aptauja liecina, ka dzied deviņi no desmit Latvijas iedzīvotājiem, turklāt vairāk nekā puse iedzīvotāju – 55,5 procenti – labprāt iemācītos dziedāt labāk. Aptauja arī rāda, ka 70 procentiem iedzīvotāju ir svarīgi, lai mīlestība uz dziesmu tiktu pārmantota arī nākamajās paaudzēs. Savukārt tie, kuri auguši ģimenēs ar dziedāšanas tradīcijām, daudz lielākā mērā, paši izauguši, arī dzied. Aptauja arī atklāj, ka 60 procenti iedzīvotāju uzskata – dziedāšanas tradīcija Latvijā ir apdraudēta, jo esam mazākā mērā dziedātāju tauta nekā pirms pusgadsimta.
“Balss spēle ir digitāls rīks, lai mācītos dziedāt. To var ielādēt viedtālrunī un dziedāt, kad gribas. Tā var gūt pārliecību, ka varu dziedāt un nākamreiz, kad kādam jubilāram būs jādzied “Sveiks, lai dzīvo!”, negribēsies nolīst otrajā rindā. Var mācīties dziedāt septiņas tautasdziesmas. Divas no tām – “Tumša nakte, zaļa zāle” un “Pūt, vējiņi!” – četrbalsīgi. Iedziedot arī tiks noteikts, kas esi – alts, tenors, bass vai soprāns. Dziesma tiks pielāgota tieši dziedātājam, un katrs varēs apgūt tieši savai balsij pielāgotas tautasdziesmu partijas, mācoties vārdus, melodijas. Un tad sākas spēle – dziedātājs ar balsi vada putniņu, lai tas neuzskrien šķēršļiem. Patiešām, ar katru reizi dziesma skan aizvien labāk,” pastāstīja Adriāna un piebilst, ka ar spēles palīdzību ikviens nedziedātājs var kļūt par dziedātāju. Viņa atgādina, ka kopkorī būs vairāk nekā 18 tūkstoši dziedātāju, bet latvieši pasaulē ir divi miljoni.
Balss spēles prezentācijā katrs varēja to izmēģināt. Ikviens atzina, ka bijis interesanti un aizraujoši. “Māku dziedāt, bet biju ļoti uztraukusies. Ideja un iespēja ļoti laba,” atzina Cēsu Kultūras centra vadītāja Laura Barinska, bet I.Teterovskis paskaidroja, ka latvieši tautasdziesmas dzied daudzbalsīgi ne tikai tāpēc, ka tas skan brīnišķīgi. “Latvieši dzied daudzbalsīgi, jo tā ir vieglāk – katrs cilvēks ar savu unikālo balss augstumu var piemeklēt piemērotāko dziesmas partiju, nevis mocīties, mēģinot nodziedāt otrās oktāvas sol,” pastāstīja diriģents.
Spēle pirmo reizi vēsturē ļauj ikvienam virtuāli nonākt uz lielās Mežaparka skatuves XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Sadziedāšanās naktī. Ar to ikviens var nokļūt uz Dziesmusvētku nakts sadziedāšanās skatuves. Virtuālais koris būs uz ekrāna un pievienosies kopkorim, dziedot “Tumša nakte, zaļa zāle” . Savukārt pazīstamajiem “Pūt, vējiņi!” top videoklips, tajā katrs sevi var nofilmēt savā vidē. “Klips dziesmai “Pūt, vējiņi!” būs sirsnīgs šī brīža video nospiedums, kur katrs dalībnieks dziesmas izpildīšanai būs izvēlējies sev tīkamu vietu. Skatītājam būs iespēja ielūkoties gan dažādu paaudžu pārstāvju sejās, gan viņus raksturojošā apkārtnē, kamēr visas dziedātāju balsis apvienosies vienā,” par videoklipa ideju stāstījusi māksliniece Katrīna Neiburga un paudusi prieku, ka mūsdienu tehnoloģiju attīstība radusi iespēju sadziedāties cilvēkiem, kuri reālajā dzīvē, iespējams, nekad nav tikušies un netiksies.
Balss spēles “DzieDot” komanda jau pabijusi Jelgavā pie regbijistiem, dosies uz Grebņevu pie muitniekiem, uz Liepāju pie zvejniekiem . “Būsim pabijuši visos reģionos pie nedziedātājiem vai tiem, kuri nekāpj uz Mežaparka skatuves. Kultūras darbiniekiem visbiežāk jārūpējas par citiem, līdz skatuvei viņi netiek, tāpēc tikāmies Cēsīs,” pastāsta A.Kauliņa.
Par tikšanos Cēsīs virsdiriģents Ints Teterovskis bija ļoti gandarīts un atzina: “Prieks, ka ir interese, ja pamēģinās, tad arī dziedās. Balss spēle arī parādīs, cik lielas rezerves ir koriem.”
Komentāri