Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona Cēsu daļa pagājušajā gadā dzēsusi 198 ugunsgrēkus. “Tas ir otrs zemākais rādītājs pēdējos piecos gados,” stāsta Cēsu daļas komandieris Kaspars Dravants. “Esmu pārliecināts, ka traģiskās nelaimes notiek mazāk, jo arvien vairāk mājokļos tiek uzstādīti dūmu detektori, kas par uguns nelaimi brīdina uzreiz. Rodoties piedūmojumam, cilvēki paspēj izkļūt no piedūmotajām telpām un izsaukt glābējus. Pērn fiksēti vairāki šādi gadījumi.”
Ne visiem izdodas izglābties
Taču krietni vairāk ir mājokļu, kuros nav uzstādīti dūmu detektori, tas noved pie traģiskām sekām. VUGD novērojumi liecina, ka tikai katrā ceturtajā mājoklī, kurā aizvadītajā gadā izcēlās ugunsgrēks, bija uzstādīts dūmu detektors, vēl bēdīgāka ir statistika par ugunsgrēkiem, kuros gāja bojā cilvēki – septiņos no astoņiem mājokļiem, kuros notika traģiski ugunsgrēki, nebija uzstādīts dūmu detektors.
“Diemžēl traģiski ugunsgrēki bija arī mūsu pusē. Priekuļu novadā kādā piecu stāvu mājas dzīvoklī dega mēbeles un sadzīves mantas 30m2 platībā, bija izveidojies spēcīgs sadūmojums. Ugunsdzēsēji glābēji no degošā dzīvokļa iznesa cilvēku, kuram mediķi konstatēja nāvi. Dzīvoklī, kurā notika ugunsnelaime, dūmu detektors nebija uzstādīts.
Pērn janvārī tika saņemts izsaukums uz Vecpiebalgas novadu. Ierodoties notikuma vietā, tika konstatēts, ka deg mūra ēkā izbūvēta istaba 60m2 platībā un izveidojies stiprs piedūmojums. Ugunsdzēsēji glābēji no piedūmotās ēkas iznesa cilvēku, kuram arī mediķi konstatēja nāvi. Ēkā atradās ugunsdzēsības aparāts, taču dūmu detektora gan nebija. Tādēļ aicinām ikvienu dūmu detektoru uzstādīt ne tikai dzīvojamajās ēkās, bet arī vietās, kur bieži uzturamies, jo pieredze skaidri parāda, ka tas var glābt dzīvību,” uzsver K. Dravants.
Aizvadītajā gadā trīs uguns upuri bija VUGD Cēsu daļas pārziņas teritorijā: Vecpiebalgas, Priekuļu un Pārgaujas novadā. Kopumā Vidzemē ugunsgrēkos gāja bojā astoņi cilvēki, cieta 24 cilvēki, bet izglābti 17 .
Kūla joprojām deg
Pirmie kūlas ugunsgrēki šogad jau reģistrēti, katru pavasari ugunsdzēsēji glābēji gaida ar bažām, jo izbraukumu skaits būtiski palielinās. K. Dravants norāda, ka pērn situācija bija labāka nekā 2019.gadā, kad reģistrēti 110 vecās zāles degšanas gadījumi, pagājušajā gadā tādi bija 62: “Kūlas ugunsgrēku skaits, degšanas platības un aktivitāte atkarīga no laikapstākļiem un cilvēku apziņas. Ja ir mitrs un silts pavasaris, ātri izaug jaunā zāle, kūlas ugunsgrēku sezona nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši nav lietus, pērnā zāle kļūst aizvien sausāka, kūlas ugunsgrēku skaits un degušās platības palielinās. Kūlas ugunsgrēkus izraisa ne vien ļaunprātīgi dedzinātāji, bet arī nevīžīgi autobraucēji, kuri izmet pa logu nenodzēstus cigarešu izsmēķus, kas aizdedzina sauso zāli. Pieļauju, ka sava artava kūlas ugunsgrēku samazinājumam pērn ir arī “Covid-19” izplatīšanās ierobežošanai ieviestajiem pasākumiem – skolēni mācījās mājās, daļa pieaugušo strādāja attālināti, samazinājās satiksmes intensitāte un pārvietošanās pa ceļiem. Gribu uzsvērt arī pašvaldību ieguldīto darbu, lai teritorijas sakārtotu, runātu un skaidrotu īpašniekiem, cik būtiski rūpēties par savu īpašumu.”
Cēsu daļas ugunsdzēsēji glābēji pērn deviņas reizes steidza palīgā Valsts mežu dienestam meža ugunsgrēku likvidēšanā.
Komentāri