Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs neatbalsta kooperatīvus, kuri savāc pienu un izved to uz Lietuvu.
Piektdien, 5. martā “Zemnieku saeimas” kongresā zemkopības ministrs uzsvēra, ka nedrīkst izvest neapstrādātu pienu no valsts. Pienam Latvijā varētu pievienot vērtību, un jau par vērtīgāka produkta izvešanu saņemt valsts atbalstu.
“Es atbalstu tādus kooperatīvus, kādi tie ir vecajās Eiropas valstīs,” sacīja Dūklavs.
Zemniekus kongresā uzrunāja arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL), kurš aicināja nozares dalībniekus vienoties par stratēģiju.
Premjers atzina, ka patlaban valstī nav īsti laba īstermiņa risinājuma nozares attīstībai.
Dombrovskis aicināja lauksaimniekus aktīvi izteikt priekšlikumus Kopējai lauksaimniecības politikai un valsts nodokļu politikai.
“Būtiskākais jautājums, kas mums nākamajā plānošanas periodā jāpanāk, ir Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumu izlīdzināšana,” sacīja premjers.
Viņš arī solīja zemniekiem iespējami ātri rast risinājumu zemnieku saimniecību pārreģistrācijai no iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) uz uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) maksātājiem.
Kā ziņots, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicinājusi Dombrovski (JL) un Finanšu ministrijas (FM) pārstāvjus rast risinājumu kļūdām, kas pieļautas, veicot izmaiņas nodokļu politikā, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja LOSP sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Garkalne.
LOSP norāda, ka 2010.gadā IIN likme saimnieciskās darbības veicējiem tika paaugstināta no 15% uz 26%. Ar nodokli neapliekamā summa tika samazināta no 4000 latu uz 2000 latu. Valsts un ES atbalsts lauksaimniecībai no 2010.gada 1.janvāra tiek iekļauts IIN aprēķinā. Daļa likuma pantu uzrakstīti tādā redakcijā, kas interpretējama dažādi, un reģionālās Valsts ieņēmumu dienestu pārvaldes tos tulko saimnieciskās darbības veicējiem par sliktu.
“Tagad ir apdraudēta daudzu vidējo ģimenes saimniecību pastāvēšana, kas ir investējušas un cerējušas uz attīstību,” norāda Garkalne, piebilstot, ka padome cer uz aktīvu turpmāko sadarbību šo jautājumu risināšanā, ieviešanā un izmaiņu veikšanā. “Pašlaik nav saprotami ES un valsts finansiālā atbalsta mērķi lauksaimniecībai, jo liela daļa atbalsta nemaz nesasniegs lauksaimnieku paredzēto mērķu īstenošanu,” norāda Garkalne.
LOSP norāda, ka līdz šim ir cīnījusies par subsīdiju neiekļaušanu nodokļa aprēķinā, tomēr ir veikti grozījumi nodokļu likumdošanā, kas netika saskaņoti ar lauksaimnieku organizēto pilsonisko sabiedrību, lai gan tie ietekmē tieši lauksaimniekus.
Nevienlīdzīgs ir arī fakts, ka UIN maksātājiem ir tiesības ieņēmumos iekļaut ES līdzfinansējumu pakāpeniski objekta atlikušajā lietošanas periodā, taču IIN maksātājiem ES līdzfinansējums ir izslēgts no neapliekamiem ieņēmumiem, un norma, kas dotu iespēju proporcionāli iekļaut ieņēmumos ES līdzfinansējumu, izpildoties kaut vienam no objektīvajiem Ministru kabineta noteikumos minētajiem nosacījumiem, nav radīta.
“Ņemot vērā jauno aprēķināšanas kārtību IIN maksātājiem, uzskatām, ka nepieciešams veikt virkni normatīvo aktu grozījumu, pretējā gadījumā saskarsimies ar situāciju, ka saimniecības maksās 26% lielu nodokli par projektu summām, kas jau uzsākti vairākus gadus iepriekš, un tagad piemērojamais nodoklis daudziem radīs lielus zaudējumus,” norāda LOSP pārstāvji.
LOSP aicina veikt izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli”, nosakot, ka “atbalsta maksājumu summas, kas piešķirtas par 2009.gadu kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, bet izmaksātas pēc 2009.gada 31.decembra, nav iekļaujamas maksātāja apliekamajā ienākumā”.
Izmaiņas nepieciešams veikt arī Gada pārskatu likumā un likumā “Par grāmatvedību”, nosakot, ka zem 200 000 latu apgrozījuma saimnieciskās darbības veicējiem ir izvēle kļūt par Gada pārskatu likuma subjektu. Nozīmīgi ir paaugstināt ar nodokli neapliekamo summu no 2000 uz 4000 latu, kā tas bija iepriekš, samazināt IIN likmi saimnieciskās darbības veicējiem, kā arī nepakļaut ieņēmumus no atbalsta maksājumiem valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķināšanai, ja atbalsta maksājumi tiek iekļauti nodokļa aprēķinā.
“Valstī jāveido sabalansēta nodokļu politika, nevis maksimāli jāņem no tās sabiedrības, kas vēl valsti nav pametusi, bet gan jāveicina, lai iedzīvotāji paliek saimniekot savā zemē – Latvijā. Tagadējā nodokļu politika tiek veidota pēc principa – paskatīsimies, no kura vieglāk paņemt, no tā arī ņemsim,” uzsver LOSP valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
LOSP aicina Dombrovski, kā arī FM pārstāvjus uz tikšanos, lai kopīgi rastu atrisinājumu absurdajai situācijai.
5. martā Ķekavas kultūras namā notika biedrības “Zemnieku saeima” kongress, kurā zemnieki diskutēja par lauksaimniecības nozares nākotni un interešu aizstāvību Kopējās lauksaimniecības politikas reformas izstrādes laikā.
Kā informēja “Zemnieku saeimas” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja, šogad kongresa galvenās tēmas un diskusijas būs par lauksaimniecības sektora attīstības tendencēm un prognozēm, kopējo lauksaimniecības politikas reformu pēc 2013.gada – Latvijas iespējām un izaicinājumiem, sadarbības stiprināšanu ar Latvijas Pašvaldību savienību lauku reģionu attīstībā un plānotajām atbalsta programmām lauksaimniekiem.
“Pašlaik svarīgi lauksaimniekiem pacelties pāri ikdienas rūpēm un diskutēt par nākotni, jo, ja būs ilgtermiņa vīzija, arī ikdienas lēmumi būs “vieglāki”, tādēļ arī kongresā ieskatīsimies lauksaimniecības pamatsektoru līdzšinējā attīstībā un nākotnes prognozēs, kā arī diskutēsim par Eiropas lauksaimniecības politikas izmaiņām nākotnē,” stāsta Dzelzkalēja.
Pēc NOZARE.LV
Komentāri