Kopš Mākslas festivālā Cēsis 2007 atvērts kinoteātris, to apmeklēt ir divi svarīgi iemesli. Pirmais – patriotisks: noskatīties jaunākās latviešu dokumentālās un mākslas filmas, otrais – zinātkārs: paskatīties, kā iekšpusē izskatās bijusī pils klēts, kas no ārpuses atjaunota un dzeltena nokrāsota, bet līdz šim palikusi neizmantota.
”Tukšajā telpā kino zāli uzbūvējām pilnīgi no jauna – ieklājām grīdu, skatītāju vietām izveidojām pacēlumu,” stāsta Indra Lūkina, viena no mākslas festivāla rīkotājām. Tehniskā direktora Vilmāra Šadra vadībā tapušais vasaras kinoteātris nav liels, bet interesentiem vietas pietiek. Filmas tiek rādītas DVD formātā. Kino seansi ir labi apmeklēti. Latviešu jaunāko kino nāk skatīties ne vien vidējā paaudze, bet arī jaunieši un vecākā paaudze.
Pirmajās festivāla dienās visapmeklētākā bijusi nesen uzņemtā filma Vogelfrei. Tai ir četras daļas, un katrai savs režisors – Jānis Kalējs, Gatis Šmits, Jānis Putniņš un Anna Viduleja. Filma attēlo cilvēku četros dzīves posmos, parādot katram periodam raksturīgo un arī vienojošo. Kinodarbs sniedz savdabīgu skatījumu uz šodienas realitāti. Filma raisa filozofiskas pārdomas.
Katru filmu festivālā izrāda divas reizes. Kino seansi ir bez maksas, festivāla rīkotāji tā vienojušies ar filmu producentiem. ”Viņi ir ieinteresēti, lai pēc iespējas vairāk cilvēku iepazītu jaunākos ražojumus. Unas Celmas filma ”Par to nerunāsim”, kas tikko pabeigta, Cēsīs tiek izrādīta vēl pirms oficiālās pirmizrādes,” atklāj I. Lūkina. ”Komponists Mārtiņš Brauns 3. augustā ieradās Cēsīs, lai noskatītos, kā viņa sacerētā mūzika iederas pabeigtajā mākslas darbā. Ļoti pagodināti jutāmies, ka filmas ”Rūgtais vīns” pirmizrādē Cēsīs ieradās arī
režisors Rolands Kalniņš un aktieri Regīna Razuma un Kaspars Znotiņš.” Atsauksmes liecina, ka R.Kalniņa jaunākā filma pie sirds gājusi vecāka gada gājuma cilvēkiem.
”Rūgtais vīns” ir ironiski romantisks stāsts par samērā jaunu cilvēku, kurš veido attiecības ar vairākām sievietēm. Viena no tām ir draugs, uz kura pleca paraudāt, cita – biznesa sieviete, kas piemērota seksam un kopīgiem sapņiem, vēl cita ir māksliniece, kas veidojusi galvenā varoņa raksturu. Par filmas varoņa intereses objektu kļūst arī priekšniece, bet to nojauš viņas
vīrs, kurš par savu sievieti ir gatavs pacīnīties, neļaujot donžuānam gūt kārtējos panākumus.
Līdz Cēsīm vēl nebija atceļojusi spēlfilma ”Monotonija”. Režisora Jura Poškus darbs jau triumfējis Maskavas kinofestivāla konkursa skatē, kurā bija iekļautas filmas ar eksperimentāliem jaunu formu un māksliniecisko paņēmienu meklējumiem. Stāstījuma centrā ir lauku jaunieši, kas ierodas lielpilsētā Rīgā. Galvenos varoņus tēlo Jaunā Rīgas teātra aktieri Iveta Pole un Varis Piņķis. Juris Poškus kinomaģistra grādu ieguvis ASV, Kalifornijas Mākslas institūtā. Viņa maģistra darbs – dokumentālā filma ”110/220” (1997.) apbalvota vairākos festivālos un demonstrēta Ņujorkas Modernās mākslas muzeja kinoteātrī.
Lailas Pakalniņas veidotajām filmām pievienojusies jauna – ”Ķīlnieks”. Tas atkal ir paradoksu pilns autordarbs. Stāsts ir par to, ka Rīgā piespiedu nosēšanos veic terorista sagrābta lidmašīna un mazs zēns labprātīgi kļūst par ķīlnieku. Terorists un ķīlnieks izsaka prasības. Tās tiek pildītas, bet vienlaikus gatavots prettrieciens. Filmas kulminācija ir Dziesmu svētki un uzbrukums lidmašīnai. Režisore veidojusi audiovizuālus sinonīmus, piemēram, alus putas/ugunsdzēšamās putas, tēmēklis/mērķis, sprādziens/plaukšķis utt. Stāstu par briežiem, bet patiesībā par cilvēku tumšajām dziņām filmā ”Tumšie brieži” uzņēmis režisors Viesturs Kairišs. Sāncenšus par patiesajām jūtām un emocionālajām vērtībām uzdots spēlēt Kasparam Dimiteram un Jurim Žagaram. Darbība notiek kādā lauku saimniecībā, kura saimnieku meitai pienācis laiks iepazīt attiecību rūgtumu starp pieaugušajiem, kurā vairāk valda zvēru, nevis cilvēku pasaules likumi.
Filma uzņemta Cēsu rajonā, Inešu pagasta Cirstu muižā. Tajā daudzas mākslinieciskas nianses, kas raksturotu sirdi plosošas emocijas, ņemtas no dabas, no jūtu pirmatnīguma, patiesībā dziņām.
Festivālam sagatavotas divas dokumentālo filmu programmas, kuru režisori ir Inese Kļava, Antra Cilinska, Laila Pakalniņa, Dāvis Sīmanis, Ināra Kolmane. ”Par to parūpējāmies tāpēc, ka skatītājiem redzēt latviešu dokumentālistu veikumu nenākas bieži,” skaidroja I.Lūkina un piebilda, ka festivāla laikā radusies vēl viena iespēja – parādīt jaunākās animācijas filmas ”Latvieši” un ”Trīs musketieri”.
”Mēs, latvieši, mīlam savus aktierus, ar ilgošanos gaidām filmas, kurās viņus redzēsim, bet, noskatoties jaunāko uzņemto filmu programmu, man rodas jautājums par darbu saturu – kāpēc tādu uzņem un mums tie jāskatās,” iespaidos dalījās cēsniece, festivāla kinoteātra aktīva apmeklētāja Gaida Vārava. ”Tēmas, kas bija skartas filmās, atstāja nomācošu iespaidu – sevišķi par izbiedēto, var teikt ,psihiski slimo meiteni ”Tumšajos briežos”. Vieglāk bija skatīties filmu ”Par to nerunāsim”, pasmieties amizanto epizožu dēļ varēja filmā ”Ķīlnieks”. Biedējošu iespaidu man atstāja dokumentālā filma par latviešu un krievu attiecībām. Kļuva bail, redzot cik sašķelta nacionālajos jautājumos ir mūsu sabiedrība. Citu gadu gribētu redzēt filmas, kurās netrūkst pozitīvā un kuras paceļ skatītāju dvēseli.”
Komentāri