Lai runātu par vietējo kopienu sadarbību ar pašvaldību, Rozulas skolā, kas ir atvērta vietējās kopienas aktivitātēm, sabrauca darbīgie iedzīvotāji no Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Mārsnēniem, Liepas, Āraišiem, Straupes, Stalbes, Raiskuma.
Rozulā daudzus gadus aktīvi darbojas Stalbes pagasta ģimeņu atbalsta kopa “Rozbeķu saime”. “Ilgus gadus uztraucāmies, kas notiks ar skolu; kad tā ieguva īpašniekus, savukārt domājām, kā sadarbosimies, vai mūsu skola būs atvērta rozuliešiem. Saimnieki ir vēlīgi, atvērti, esam viņus pieņēmuši un viņi mūs,” pastāsta kopas dalībnieces Daiga Hofmane, Ilze Krivašonoka un Gita Hofmane. Viņas atklāj, ka kopai plānos ir gan projekti, gan tradicionālais Lieldienu pasākums un vasarā Rozulas skolas salidojums skolā.
“Dzīvojam Rozulā, sadarbojoties iegūstam visi,” uzsver I.Krivašonoka. Ina Mieze dzīvo Stalbē, strādā Raiskumā un Cēsīs, atceras, ka savulaik Raiskumā bija aktīvi jaunieši. Viņi arī īstenoja vairākus projektus. Tagad katram savas intereses, ģimenes, nav laika. “Raiskuma bibliotēka ir vieta, kur iedzīvotāji satiekas. Pagastā ir ienākuši jauni cilvēki, bet nav tāda, kurš viņus vienotu,” pārdomās dalās I.Mieze.
Katrā pagastā, kur kopā nāk aktīvie, izkristalizējas gan iedzīvotāju vajadzības, gan tas, ko var izdarīt paši, ko prasīt pašvaldībai, ko darīt ar tās atbalstu.
Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš – Eglītis uzsvēra, ka iedzīvotāju līdzdalība, kaut neapzināta, bijusi vienmēr. “Lielā novadā ir potenciāls veidoties spēcīgai kopienai. Pašvaldība ne visur var piekļūt, ne visu var pamanīt un izdarīt. Vietējās kopienas zina vajadzības un sadarbībā ar pašvaldību, kaut ar nelielu atbalstu, var izdarīt daudz,” teica A.Egliņš – Eglītis. Viņš informēja par iedzīvotāju iesaistes iespējām, par projektu konkursiem, lai iegūtu finansējumu ideju īstenošanai.
“Vietējai kopienai kultūras dzīves organizēšanā ir būtiska loma, ja sadarbojamies, esam atvērti. Iedzīvotājiem jānāk ar ideju, jādod ziņa, ko vēlētos pagastā. Ne jau visu var un viss jāizdara kultūras darbiniekam. Apvienojot resursus, atbalstot citam citu, var izdarīt vairāk. Kopienu līderi ir tie, kuri var idejas un informāciju aiznest tālāk,” “Druvai” atzina pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāja Lauma Dambrova un uzsvēra, ka šādas tikšanās ar kopienu līderiem ir vērtīgas arī pašvaldības darbiniekiem.
Lai izstrādātu kopienu stiprināšanas plānu, tikšanās dalībnieki diskutēja, kā pašvaldībai veidot saziņu ar iedzīvotājiem, par uzticamību pašvaldībai, ko domei un pašvaldībai darīt kopienas atbalstam, ko var un ir gatavas darīt pašas kopienas.
Liepas kopas dalībniece Kristīna Sprūdža uzsvēra, ka gan kopienām, gan pašvaldībai informācija ir jāizplata, nevis jārada. Informācijai jābūt tā strukturētai, lai tajā varētu orientēties un katrs atrastu to, kas viņam svarīgs. “Ar tēmturi “kopiena” jābūt uzmanīgiem, jo šis vārds tiek izmantots visdažādākajās situācijās. Par kopienām jārunā teritoriālā mērogā,” viedokli pauda K.Sprūdža. Vērtējot uzticamību pašvaldībai, straupiete Astrīde Rozīte uzsvēra: “Esam te, jo uzticamies pašvaldībai. Jārunā ar tiem, kuru te nav, viņi jāinformē. Biežāk jārīko šādas satikšanās.” Dažādas izskanēja domas par to, kā atbalstīt kopienu līderus, lai viņi nenogurst, kā dažiem darītājiem neuzvelt visu ideju īstenošanas smagumu. Arī par birokrātijas mazināšanu, kurai jābūt saprotamai.
Diskusija raisījās par telpām, kur domubiedri varētu sanākt kopā, jo ne katrā pagastā pašvaldības telpās to var izdarīt bez maksas. Ja kopiena vēlas, piemēram, sarīkot pagastā izglītojošu pasākumu, jābūt informācijai, kā to izdarīt, jo ne katram ir organizēšanas pieredze. Ir jāzina, kā rakstīt iesniegumu, par ko jāmaksā. “Tāpat iestādes var aizdot, piemēram, galdus, krēslus, termosus. Svarīgi tikties domnīcās pagastos, iestāžu vadītāji nevar zināt, netiekoties ar iedzīvotājiem, un otrādi,” atgādināja L.Dambrova.
Jaunpiebaldzēniete, kultūras nama vadītāja Egita Zariņa vērtēja, ka iedzīvotāji vēl neizprot, ka būs jādara pašiem, ka kopējam labumam būs jāieliek brīvais laiks, zināšanas. “Esam lutināti, viss dots, un būs grūti pierast, ka sabiedrībai pašai jādara, nevis jākritizē. “Es varu un gribu izdarīt,” tas ir moto, nevis “Pašvaldība, dodiet un dariet!” Šis ir laiks, kad nevis kritizēt, ko dara vai nedara pašvaldība, bet saprast, ka viss ir tikai pašu rokās un no pašiem atkarīgs. Sevi ir jāiegulda kopējam labumam,” ar “Druvu” pārdomās dalījās E.Zariņa.
Satikšanās, domu apmaiņa, iepazīšanās ar iespējām, ko piedāvā pašvaldība, lai iedzīvotāji paši varētu darīt, bija tā bagātība, ar kuru katrs brauca mājās. Nākamā aktīvo iedzīvotāju tikšanās varētu būt aprīļa otrajā pusē, kad varēs vētīt kopienu stiprināšanas plāna projektu, līdzdalības budžeta saistošo noteikumu projektu.
Komentāri