Drustu pagasta padome trešdien sanāca uz sēdi. Tās darba kārtībā viens jautājums – kur Drustiem būt, Cēsu vai Jaunpiebalgas novadā.
Tiesa gan, par to jau vairākkārt lemts, iedzīvotāji uzklausīti sapulcē. Tā kā Ministru kabineta lēmumā par novadu izveidošanu ir piebilde, ka kopīgi ar iesaistītajām pašvaldībām jāatrisina jautājums par Drustu atrašanos Cēsu vai Jaunpiebalgas novadā, deputātiem šajā sēdē pēdējoreiz jādod atbilde. Lai būtu pilnīga skaidrība, veikta vēl viena iedzīvotāju aptauja. Arī tajā, tāpat kā iepriekš, vairākums atbalstījis pievienošanos Cēsu novadam.
Sēde ilga teju trīs stundas. Tajā piedalīties bija uzaicināti ar Cēsu un Jaunpiebalgas novada izveidi saistītie – Jaunpiebalgas pašvaldības vadītājs Laimis Šāvējs, Cēsu domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Mihaļovs un izpilddirektors Jānis Rozenbergs. Pēc pagasta padomes priekšsēdētājas Maijas Plūmes neliela vēsturiska atskata, kā drustēnieši sprieduši un meklējuši savu vietu kādā novadā, sākās debates. Viesi iepazīstināja ar nākamo novadu nākotni, to, kāda tajos varētu būt Drustu vieta, pagasta turpmākā attīstība. Deputātu, pareizāk gan deputāta Kaspara Podnieka, jautājumi bira kā no pārpilnības raga. Brīža svarīgumu pagastam viņš nosauca par dramatisku. “Lēmums būs jāpieņem pēc intuīcijas. Mūs spiež nobalsot. Nebūs pagastu, rajonu, būs novadi.
Daudzas lietas nav izskaidrotas. Tas ir absurds no valdības puses. Partijas politiski grib pakļaut pagastus, tas avīzēs rakstīts,” pārdomās dalījās deputāts.
Pēdējā iedzīvotāju aptaujā par iesaistīšanos Cēsu novadā parakstījušies 390 drustēnieši, par Jaunpiebalgu – 148. Sēdē gan izskanēja pārmetumi, ka parakstu vākšana bijusi nekorekta. To darījuši
ne tikai deputāti, kā domāts, bet arī citi, piemēram, miltu vedējs. Viņš spiedis parakstīties par Cēsīm, ja
ne, miltus vairs nevedīšot. Drustēnieši arī maldināti par to, ka viņus vairs nesūtīs pie ārsta Cēsīs, ka kaimiņpagastam neatmaksājams kredīts un vēl daudz ko citu. Par labu Jaunpiebalgas novadam runāja arī deputāts Maigonis Ostrovskis, jo laukiem tomēr prātīgāk vienoties ar laukiem.
Starp konkrētām runām un jautājumiem Cēsu un Jaunpiebalgas un arī pašu pašvaldības vadītājiem, deputāti brīžam, šķiet, jutās kā seminārā, kur beidzot var noskaidrot, kas ir rajona dome, vai varbūt valde, padome, arī to, ka rajona padome un Cēsu dome nav viens un tas pats, ka Drustu pašvaldība ir saistīta ar rajona padomi un ka neviens rajona padomi nav vēlējis un rajona pagastveči tādi neprašas vien ir, kad vēlēšanās piedalās partijas, kad var arī vēlētāju apvienības. Tikai viesiem ik pa laikam izdevās atgādināt, ka šī tomēr ir pagasta padomes sēde, kurā izskatāms jautājums par novada veidošanu, nevis mācībstunda par valsts uzbūvi, pašvaldību struktūru, valsts un pašvaldību funkcijām un finansējumu.
“Dzelzceļu slēdza, pašvaldības parakstīja līgumu, ka ceļu sakārtos. Gadi pagājuši, valdības mainījušās, tagad Šlesers rausta plecus, neko nezina. Tagad būs tāpat, mēs nobalsosim, pārējais paliks runu līmenī. Rakstām papīrus, slēdzam līgumus, ko novads mums dod,” ierosināja Kaspars Podnieks. Viesi atzina, ka nav atbraukuši ko pirkt, bet gan runāt.
Aicinot uz Cēsu novadu, arī pagasta padomes priekšsēdētāja Maija Plūme plaši klāstīja, ko var izdarīt tikai lielā novadā. Stāstījumā viņa atsaucās, ko dažādās sanāksmēs teikuši ministri un ministriju darbinieki. “Vai visu lielo naudu, kas novadā, ieguldīs Drustos?” arī tāds jautājums izskanēja. Uz to Andra Mihaļova atbilde bija īsa: “Vispirms ir jāizprot kopumā perspektīvā politiskā un pārvaldes sistēma.” Viņš arī atgādināja, ka nav nozīmes, kurā novadā nākotnē būs Drusti, neviens debesmannu neatnesīs, būs jāstrādā pašiem. Šie vārdi aizskanēja gan līdz dzirdīgām ausīm, gan dažos radīja izbrīnu.
“Kāpēc jums, Cēsīm, vajag 12 nabagus? Par velti taču šodien neviens neko neņem?” jautāja Kaspars Podnieks, bet Andris Mihaļovs atbildēja: “Atbilde varbūt skanēs patētiski. Ja prasa palīdzību, neatsaku. Neprasa – neuzbāžos.”
Debates jeb mācībstunda par pašvaldību vietu, lomu un nākotni droši būtu turpinājusies ilgi jo ilgi, bet cēsnieki, atbildējuši uz būtiskiem jautājumiem, posās mājup.
Deputāti nobalsoja tāpat kā iepriekš. Četri par Drustiem Cēsu novadā, trīs par Drustiem – Jaunpiebalgas novadā.
“Jābūt pašiem saimnieciski aktīviem. Kādi paši būsim, no tā atkarīgs, cik ilgi pastāvēs skola,” domās “Druvai” dalījās deputāts Guntis Jarohovičs.
Par novadu nobalsots, cerams, ka pēdējoreiz. Nu deputātiem laiks rīkot semināru, lai izprastu, kāda varētu būt dzīve novadā.
Komentāri