Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Deju kolektīvam „Dzirnas” – 45

Druva
23:00
16.04.2007
29

Kopš pirmās sanākšanas reizes 1962. gadā Cēsu neredzīgo biedrības klubā pagājuši 45 gadi. Mainījušies daudzi dejotāji, bet kolektīvs skaisti un ražīgi darbojas latviešu dejas „lauciņā”.

Viena no pirmajām dejotajām dejām Viļa Ozola „Atvasara”. Pirmās vadītājas Vija Borizo un Astrīda Ziņģe. No 1979. gada ar kolektīvu strādā Dzidra Rubene, bet no 2001. gada Ruta Paulsone. 40 gadus kolektīva pianists ir Visvaldis Grāvītis. 1987. gadā dalībniece Ārija Mikolaite izdomāja, ka kolektīvam piestāvētu nosaukums „Dzirnas”. Tā ir vēsture. Nu par šodienu.

A/s “ CATA” kultūras namā kolektīvs

svin 45 jubileju. Koncertu vada Iveta un Jānis Gabrāni, iesaistot skatītājus dziedāšanā un iepazīstinot ar kolektīva nozīmīgākajiem notikumiem. Deju kolektīvs „Dzirnas” koncertu iesāk ar savu tituldeju „Likteņdzirnas” ilggadējās vadītājas Dzidras Rubenes horeogrāfijā. Uz skatuves 13 dejotāju pāri, dejas mīlestība plūst pār skatuves rampu un pārņem skatītājus zālē. Izjusti un precīzi tiek izdejotas vēl divas dejas „Rotā, saulīt, rietēdama” (Andra Ezeriņa hor.)un „Aiviekstes ozoli” (Dzidras Rubenes hor.). Ar jauku muzikālu izpildījumu koncertu turpina vokālais ansamblis „Gauja” Andas Kalniņas vadībā.

Atkal uz skatuves jubilāri, izpildot jau straujākas dejas „Saivas kadriļu” un „Saziedēja gaiļa pieši” (deju autore Valentīna Kalniņa). Šajās dejās īsti atklājas dejotāju meistarība. Tiek labi parādīts deju raksturs, dejotāji atraisīti. Pēc meistarīgas dūdinieka Viļus Matuta uzstāšanās seko divas deju vecmeistara Viļa Ozola dejas. „Ko es jaun(i)s nedarīju” precīza līnijās un ļoti iznesīga (šī „Dzirnām” pirmā deja, kuras nosaukums pirms 45 gadiem bija „Atvasara”) un ļoti populārā „Klabdancis”, ko „Dzirnas” dejoja ar sev vien raksturīgu spēku. Vēl „Gasperdancis”, „Aizputes dancis”, „Tur uz laukiem” un „Lauku dancī” solisti Jānis un Gundega aicina visus ieskatīties nākošajā vasarā un Jāņu gaidīšanā. Koncerta pirmā daļa tika izdejota vienā elpā. Skaisti!

„Stāv dzirnas zaļā ielejā”, tā jubilejas koncerta otro daļu sāk Iveta un Jānis Gabrāni, dziedot populāro dziesmu no izrādes „Meldermeitiņa”. „Dzirnas” turpina ar cittautu dejām, šoreiz tās ir divas populāras igauņu dejas „Labā, kreisā” un „Velc, Juri”, priecē, ka kolektīvs repertuārā iekļauj pie draugiem Igaunijā iemācītās dejas.

Tad „Dzirnas” ieņem vietas zālē, tagad uz skatuves viņus priecēs draugi.

Uz skatuves igauņi – kolektīvs „Laaberjalg” no Marjamā. Interesants un ļoti patīkams kolektīvs, kurš Cēsīs pabijis arī 800 gades

svinībās.

Koncertā uzstājas draugi no Ventspils – deju kolektīvs „Viga”.

Straupes „Munsturis”. „Vecais Taizels” (Viļa Ozola hor.) viņu izpildījumā ļoti interesants. Kas par raksturiem! Precīzi un atsperīgi dejo Dzērbenes „Juveris”. Ļoti iznesīgi un atraktīvi „Atvasaras” dejotāji no Madonas. Interesanti izdejots Andra Ezeriņa „Lustīgais dancis”.

Ar „Sidrabdanci” no Siguldas „Dzirnas” izbraukušas kopīgus tālus ceļus un šodienas koncertā izdejo „Vēju stundā”( Inetas Indriksones hor). un straujo „Susekli” vadītājas Dagnijas Liepiņas horeogrāfijā.

Noslēgumā „Dzirnas” dejo savas vadītājas Rutas Paulsones deju „Mugurdancis”.

Pēc kancerta pateicības kolektīva dalībniekiem un vadītājai Rutai Paulsonei sniedza

rajona padomes izpilddirektors Māris Niklass, laba vēlējumi un pateicības no pilsētas domes priekšsēdētāja Ginta Šķendera un kultūras centra direktores Ijas Grozas. Goda raksti no valsts aģentūras „Tautas mākslas centrs”.

Paldies kolektīva prezidentam Voldemāram Žaimundam par lieliski sagatavoto un noorganizēto un finansiāli atbalstīto koncertu.

Šogad „Dzirnas” ir izdejojušas savus 45 gadus un pierādījušas, ka tautas deja viņiem ir vajadzīga kā labas zāles miesai un garam.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
10

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
44

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
57

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
42

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
122

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
105

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
4
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
43
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi