Stundas laikā Cēsīs reģistrēti trīs ugunsgrēki neapsaimniekotās ēkās. Šāda statistika fiksēta valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Cēsu brigādē naktī uz 3.martu. Kā pastāstīja Cēsu brigādes ugunsdrošības uzraudzības sektora inspektors Andrejs Rjabkovs, vispirms plkst. 2.47 dzēsēji devušies uz ugunsgrēku Rīgas ielā 61. Tikko ugunsdzēsēji pēc ugunsgrēka likvidēšanas atgriezušies depo, plkst. 3.30 sekojis izsaukums uz ugunsgrēku Ķiršu ielā 1, kur degusi pamestā galdniecības ēka. Vēl pēc 25 minūtēm saņemts izsaukums uz ugunsgrēku Rīgas ielā 51a, kur dega pamesta koka ēka. Tā kā gripa patukšojusi arī dzēsēju rindas, uz šo ugunsgrēku nācies izsaukt vīrus no citām maiņām, tādējādi dzēšana aizkavējusies, radot bīstamību netālu esošajai dzīvojamajai mājai. Tomēr uguns izplatība ierobežota savlaicīgi, un apkārtējās ēkas nav cietušas. Tiesa, pirms pavisam neilga brīža jau bija degusi māja Rīgas ielā 51b.
“Trīs šādi ugunsgrēki, kas izceļas gandrīz vienlaicīgi, liek secināt, ka darīšana ar ļaunprātīgu dedzināšanu. Pamestās ēkās, kam atslēgta elektrība un apkure netiek veikta, ugunsgrēks pats no sevis izcelties nevar. Protams, pastāv iespēja, ka vainojami bezpajumtnieki, kuri tur smēķējuši vai mēģinājuši kaut kā sasildīties, bet nav ticams, ka tas var notikt gandrīz vienlaicīgi trijās mājās, kas atrodas netālu viena no otras. Notiek izmeklēšana, kas noteiks, vai versija par ļaunprātīgu dedzināšanu ir pareiza,” stāsta A.Rjabkovs.
VUGD pārstāvis atzīst, ka pamestās ēkas allaž bijuši paaugstinātas ugunsbīstamības objekti. Daudzās no tām viegli iekļūt, un to izmanto gan bezpajumtnieki, gan jaunieši, lai pīpētu, lietotu alkoholu. Kā saka A.Rjabkovs, galdniecībā Ķiršu ielā 1 mētājušās tukšas pudeles, arī šļirces, un tas vislabāk raksturo kontingentu, kas tur mēdz uzturēties. Cēsīs šādu ugunsgrēku nav retums. Vairākkārt degusi ēka Peldu ielā, pirms galdniecības nojaukšanas Gaujas ielā arī turp nācies braukt vairākkārt, un šādu uzskaitījumu varētu turpināt.
“Arī vecpilsēta ir bumba ar laika degli. Tur daudzās mājās valda sociāli nelabvēlīga vide, apkures sistēmas ir katastrofālā stāvoklī, ugunsdrošības noteikumi ievēroti netiek, un kādā brīdī var notikt liela nelaime. Apbūve ir blīva, uguns var ātri pārmesties no ēkas uz ēku,” saka A.Rjabkovs.
VUGD Cēsu brigādes darbinieki rakstījuši vēstules pamesto ēku īpašniekiem, bet reti kurš no viņiem kaut ko dara lietas labā. Par situāciju informēta arī Cēsu dome, kura apbūves noteikumos noteikusi, ka šādas ēkas noslēdzamas un norobežojamas, lai novērstu nepiederošu personu uzturēšanos un iekļūšanu tajās. “Minētajās ēkās jāievēro sanitārās normas un ugunsdrošības noteikumi, nav pieļaujama atkritumu uzkrāšanās. Šīs ēkas nedrīkst būt par traucēkli blakus esošo ēku un zemes īpašniekiem un apdraudēt sabiedrisko drošību un cilvēku dzīvību,” teikts apbūves noteikumos.
Noteikumu grozījumos, kas pašlaik nodoti sabiedriskajai apspriešanai, šī joma akcentēta vēl vairāk, nosakot, ka šādām ēkām būvvaldē jāsaņem noteikta parauga objektu konservācijas atļauja, kurā būs minēti nosacījumi, kas jādara, lai ēku norobežotu, kā arī termiņš, līdz kuram ēka var palikt iekonservēta, tad jāatsāk būvniecība vai rekonstrukcija. Kā sabiedriskās apspriešanas sanāksmē skaidroja būvvaldes vadītājs Jānis Zlaugotnis, ar šo normu iecerēts samazināt bīstamo objektu skaitu pilsētā, kā arī panākt, lai pamesti objekti iespējami ātrāk tiktu sakārtoti.
Komentāri