Trešdiena, 22. maijs
Vārda dienas: Emīlija

Debesis tikpat zilas, zāle tikpat zaļa

Sarmīte Feldmane
00:00
11.05.2024
69
Brezgis

Saiets Brežģa kalnā. Taurenieši dancojot, priecājoties un ar atmiņu stāstiem svinēja dzīvi. FOTO: Sarmīte Feldmane

Taurenes kultūras nama stāstnieku pulciņa, senioru klubiņa “Randiņš”, vēstures interešu kopas “Serben” dalībnieki un Brežģa kalna apkārtnes aktīvākie iedzīvotāji  satikās Darbaļaužu saietā Brežģa kalnā.

“Citur Darba svētkos cīnās par tiesībām, mēs svinam, atceroties, kā kādreiz strādājām, dzīvojām. Visos laikos Brežģa apkārtnē bijuši darbīgi cilvēki, viņi prata gan strādāt, gan svinēt dzīvi,” saka stāstnieku pulciņa un “Serben” vadītāja Mārīte Šķēle. Stāstnieki izzinājuši apkārtnes vēsturi, cilvēkstāstus, apkopojuši vēstures liecības par Brežģa kalnu un apkārtni. Tas taureniešiem gadsimtiem bijusi īpaša vieta. Tiesa, savulaik šoseja nebija tur, kur tagad, ceļš uz Vecpiebalgu veda pāri kalnam kreisajā pusē.

Ir precīzas ziņas, ka 1882.gadā te sarīkota pirmā zaļumballe. Vēl pagājušā gadsimta 60.gados Brežģa kalnā bija brīvdabas estrāde, te vasarās notika visa pagasta sabiedriskā dzīve.    Atkal satikušies kalnā, taurenieši kavējās atmiņās, kā te viņu bērnībā ballēts, kā spēlēja teātri. Māra  Ratnika  atceras, ka dancošanai bijis līdzens placis, bet muzikantiem un aktieriem grīda.  “Ballēs spēlēja ragu mūzika, dancots tika līdz rītam. Visas paaudzes bija kopā. Ar māsīcu gājām mājās, kurpes pie rokas, Zaļkalnā pretī brauca pienvedējs,” atmiņās kavējas Māra un piebilst, ka viens notikums pēc balles palicis atmiņā uz mūžu. “Bija Liepājas vīru kora koncerts. Tautas namā iedeva tautiskus bruncīšus, un bija vīriem jāpasniedz ziedi. Salasījām pīpenes. Koris nakšņoja skolā, tā iznāca, ka reizē gājām mājās. Mēs, mazi siseņi, 7., 8.klases meitenes, viņi kārtīgi vīri, un viss koris nāca mūs pavadīt līdz mājām Taurenes centrā. Sapratām, ka par pavadīšanu vīri jāpacienā. Mammai akā bija piena kannas, un viņi visu pienu izdzēra. Tukšas kannas salaidām atpakaļ ūdenī.    Mamma vilka ārā, lai dotu piena vedējam, tās tukšas. Tas tā arī palika noslēpums. Paskatos uz aku pagalmā, un atmiņā koncerts, satraukums, pasniedzot ziedus, ceļš mājup un piena kannas,” smaidot atmiņās kavējas taureniete.

Daina Melbārde rāda 1958.gada fotogrāfiju, kurā Dzērbenes skolas klase nofotografējusies Brežģa kalna autobusu pieturā, kuras pamati vēl palikuši. “Ar divriteņiem braucām uz Kaudzīšu muzeju, nakšņojām Ineša pussalā. No kokiem izveidojām slieteņus, uz zemes saklājām zarus,” pastāsta Daina un piebilst, ka diemžēl, lai cik ļoti gribējusi redzēt izrādi “Indulis un Ārija”, tas nebija lemts. “Dzīvoju otrpus Tau­renei un ar riteni braucu uz izrādi. Atbraucu līdz Brežģim, iestūmu braucamo krūmos, bet izrādījās, ritenim   ķēde bija saeļļota un man visa kleita ar eļļu. Tikai pa gabalu redzēju, cik daudz bija cilvēku,” atminas Daina.     

Dace Krūmiņliepa  ir no “Jaunlaidziem”,  Kristīne Bunce no “Kalna Laidziem”. Abas rīdzinieces, vasaras pavada dzimtas mājās, kas atrodas kalna labajā pusē.    “Nākot uz autobusu, bija jākāpj kalnā. Pietura 50.gados bija ar kokgriezumiem, Taurenē kā sēnīte,” atceras Dace un uzsver, ka mājās zaļumbaļļu mūziku varējis labi dzirdēt. Par to, ka būs kāds pasākums, liecinājis arī tas, ka gar māju gan kājām, gan ar riteņiem vai zirgu ratos tālāki kaimiņi brauca uz Brežģa kalnu.    “Kad jau biju pusaudzes gados, balles vairs nenotika, vieta pamazām aizauga,” bilst taureniete. Kristīne atceras, kā agrāk tēvs piktojies par Brežģa kalnu, ka ziemās, kad slidens, tam ar mašīnu grūti tikt pāri.

Dace un Kristīne pastāsta par Laidzu ezeru, kas senāk bijis pie viņu mājām. 60.gados Gauju izbagarēja, ezers izžuva, tagad tikai purvains mitrājs. “Tēvs stāstīja, ka ezerā bijis daudz zivju,” teic Kristīne. “Kaimiņi, lai vasarās aitas nav jāuzpasē, pavasarī tās aizdzina pāri Gaujai, pār kuru veda mazs tiltiņš, vairāk gan kā laipa. Ezera vietā aitas dzīvoja, vienā pusē Gauja, otrā grāvji, nekur prom netika. Bija uzcelta nojume, kur aitām patverties no lietus. Rudenī pa tiltiņu dzina mājās. Tas bija notikums, jo aitas negribēja iet. Tā vairākas vasaras aitas ganījās, bet tad tām uzbruka vilki,” atceras Dace, bet Kristīne piebilst, ka viņai, sešgadīgai meitenei, bijis šausmīgi redzēt, ko pastrādājuši vilki.     

“Jaunlaidzu” vēsture saistīta arī ar 1905. gadu. “Kalpi dedzināja ne tikai muižas. Kaimiņos kalps bija aizdedzinājis sava saimnieka māju, un dzirksteles tika līdz manu vecvecāku mājai. Tā nodega, bija jāceļ jauna. Nu, ja jauna, tad “Jaunlaidzi,” pastāsta Dace, bet Kristīne piebilst, ka  kaimiņos vēl tagad ir akmeņi, kas liecina, ka tur bijusi mājvieta. “Kaimiņos kolhoza laikā bija liels kacenkāpostu lauks, kurus vācām. Ar vecmammu matus mazgāt gājām uz Gauju, cauri mežam  vien pārsimts metru,” atceras Kristīne.

Kristīne atzīst, ka bērnībā un vēl 80.gados no Brežģa kalna varēja redzēt krietni tālāk. Tagad, uzkāpjot tornī, pavēries vien Alauksts un Zobols. “Alauksts ir mainīgs    – gan kā spogulis, gan vizuļo. Manu māju vairs nevar redzēt. Kādreiz akmens, kas tagad takas malā, atradās kalna viducī, kad uz tā uzkāpu, arī varēja tālu redzēt,” saka Kristīne.

Alda Zālīte “Jaunlejasruntēs”     Brežģa kalna    kreisajā pusē ir mājas saimnieku ceturtā paaudze.      Tur kādreiz bijis daudz sētu, tagad ir deviņas, kurās saimnieko. “Taurenei neraksturīgi te ir māju puduri – pieci “Bērziņi”. Tur bijuši atjautīgi saimnieki, jo “Kalna Bērziņi” atrodas lejā, bet “Lejas Bērziņi”- kalnā.    Aizvien ir četras “Bērziņu” mājas. Tad ir “Runtes”. No piecām trīs vēl saglabājušās. “Runtēs” ir pagastā vissliktākā zeme, mālaina, smaga, labību neizaudzēt, tāpēc vienmēr nodarbojušies ar lopkopību. Te dzīvo stipri cilvēki. Arī šodien. Ja pagastā ir 12 lielās saimniecības, tad trīs ir “Runtēs”,    trīs kilometrus no Brežģa. Bez “Bēr­ziņiem”un “Runtēm” vēl bija četras “Staiņu” mājas, palikusi viena,” stāsta Alda un uzsver, ka Brežģa kalna un Alauksta spēku jūt ikdienā. “Siena laikā bija labi, kad mākonis nāca pār kalnu, bija skaidrs, lietus nebūs, jo Alauksts un Brežģis to aizdzīs prom. Kad vajadzēja lietu – atkal nekā, aizdzina prom,” uzsver taureniete.    Viņa labi atceras, kā ar vecākiem braukusi uz “Skroderdienām Silmačos” estrādē, tas meitenei bijis notikums.   

M.Šķēle atgādina, ka kādreiz Brežģa kalns bijis Karātavu kalns.    Vēl 18., 19.gs. te sodīti cilvēki. Bijuši divi ozoli, pie kuriem viņi kārti. “Tas ir fakts. Divi brāļi galdnieki tos ozolus nozāģējuši, stāstījuši, ka ozolā bija ieauguši striķi. Par to, ka ozolus nozāģēja, viņus sodīja, pakāra bērzā. Bērzs parādās teju katrā atmiņu stāstā. 1961. gadā bērni tajā iededzinājuši caurumu, tas vai nu nogāzies, vai nozāģēts,” vēstures faktus atgādina M.Šķēle. Tau­renieši zina arī stāstīt, ka kādos bērnības svētkos kalnā iestādīts bērzs un liepa. Patlaban Brežģī zied vareni saldo ķiršu koki, vai tie stādīti, vai kāds putns atnesis kauliņu, stāsta nav.

Brežģa kalnā Darba svētkos muzicē Līgatnes pūtēju orķestris, raisās sarunas un atmiņas. Kopā tās veido Taurenes pagasta vēsturi. Vairākkārt izskan, ka Brežģa kalnā arī mūsdienās varētu rīkot koncertus, izrādes. “Tikai daļa kalna pieder pašvaldībai. Tur, kur bija estrāde, ir privātīpašums. Kalna virsotne nav liela. Te nav elektrības,” stāsta Taurenes kultūras nama vadītāja Ginta Babre un atzīst, ka taurenieši savā Brežģa kalnā varētu tikties biežāk, jo te ir jauka atpūtas vieta, var uzkāpt tornī un priecāties par ainavu.

Darbaļaužu saiets Taurenē notika jau trešo reizi. G.Babre atklāj, ka nākamgad tikšanās vieta varētu būt Pandera pagasta centrā. 1935.gadā tur notikuši Dziedā­šanas svētki. Afišu var apskatīt novadpētniecības muzejā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

“Orisāre” svin Jurģus. Muzeju nakts Inešos

00:00
22.05.2024
37

“Kur tik mazā, klusā pagastā var būt tāda rosība!” Muzeju naktī, atbraucot uz Inešiem, teica ne viens vien. Arī tuvējo pagastu kaimiņi kautrīgi atklāja, ka te nav bijuši ilgus gadus. Muzejs ir senu bagātību, vērtību glabātājs, un Muzeju naktī ikviens var pavērt tās durvis, kur ikdienā drīkst ieiet tikai muzejnieki, un ieraudzīt tur glabāto. Muzeju […]

Vidzemē ugunsdzēsējiem glābējiem pieci izsaukumi

13:30
21.05.2024
21

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 20. maija plkst. 6.30 līdz 21. maija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma piecus izsaukumus – vienu uz ugunsgrēku dzēšanu, kā arī četrus uz glābšanas darbiem. Šonakt izsaukums tika saņemts uz Smiltenes novada Smiltenes pagastu, kur dega nepieskatīts ugunskurs 1m2 platībā. Aizvadītajā diennaktī ugunsdzēsēju glābēju […]

Atzīmē baznīcas 85 gadu jubileju

00:00
21.05.2024
87

12.maijā Jaunpiebalgas Vissvētākās Marijas Romas katoļu baznīca atzīmēja 85.jubileju. Uz svētkiem vizitācijā bija paredzēts ierasties Viņa Ekselen­cei arhibīskapam-metropolītam Zbigņevam Stankevičam, taču viņš steidzami tika izsaukts uz ārzemēm un Jaunpiebalgā ieradās Rīgas Svētās Marijas Magdalē­nas Romas katoļu draudzes bīskaps Andris Kravalis. Viņš vadīja dievkalpojumu un arī iestiprināja jaunpiebaldzēnu, Jaunpiebalgas vidusskolas direktoru Arni Fran­cisku Ratiņu, kuru sveica […]

Vidzemē ugunsdzēsējiem glābējiem 16 izsaukumi

13:50
20.05.2024
22

Aizvadītajās diennaktīs, laika posmā no šī gada 17. maija plkst. 6.30 līdz 20. maija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 16 izsaukumus – sešus uz ugunsgrēku dzēšanu, piecus uz glābšanas darbiem, bet vēl pieci bija maldinājumi. Piektdien ugunsdzēsēju glābēju palīdzība bija nepieciešama Madonas novada Indrānu pagastā, kur dega traktora motors 0,1m2 platībā, […]

Pirmizrāde aizvadīta ar pilnu skatītāju zāli

13:40
20.05.2024
68

Raiskuma pagasta amatierteātris “Punkts uz i” skatītāju vērtējumam nodevis jaunu iestudējumu “Pavasara neprāts”. Pirmizrāde bija kupli apmeklēta, pagasta tautas nama “Auciemmuiža” zāle pilna, stāsta režisore Antra Priedīte un saka: “Neviens arī nenobijās, ka visā mūsu teātra pastāvēšanas vēsturē pirmoreiz par apmeklējumu bija jāmaksā trīs eiro. Cilvēki ar prieku nāca un skatījās!” Amatierteātrī būtiski izraudzīties darbu, […]

Meklē bezvēsts prombūtnē esošo Gunti Eglīti

13:31
20.05.2024
95

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirknis meklē bezvēsts prombūtnē esošo 1978.gadā dzimušo Gunti Eglīti, kurš 2024.gada 17.maijā ap plkst. 12:00 izgājis no savas dzīvesvietas Valmieras novadā, Valmieras pagastā, Valmiermuižā. Iespējams, pārvietojas ar attēlā redzamo melnas krāsas velosipēdu. Personai ir garīgās un fiziskās attīstības traucējumi, var būt veselības problēmas. Īpašās pazīmes: labai rokai iztrūkst divi […]

Tautas balss

Vai pilsētas vizītkarte

13:07
21.05.2024
22
Velta no Priekuļiem raksta:

“Druva” rakstīja par Bagāžnieku tirgu. Patiesi, jauks pasākums. Šosestdien būs Stādu tirgus, un nevaru aizmirst to pavasari, kad nabaga tirgotāji bedrēs, kas pēc lietus bija pilnas ar ūdeni, meta kartona gabalus, lai pircēji var pieiet pie viņiem. Pircējam šajā tirgus placī jāskatās, kur liek kāju, nevis ko kurš tirdzinieks piedāvā. Uz šādiem tirgiem brauc arī […]

Runā pilnīgus melus

21:00
16.05.2024
22
Seniore raksta:

“Kad klausies, ko saka dažu prokrievisko partiju politiķi, ir ne tikai dusmas, bet arī ļoti bēdīgi. Cilvēki bauda visus labumus, ko dod Latvijas valsts un sabiedrība un tajā pašā reizē tā nomelno notiekošo. Kā var teikt, ka skolēniem skolā nedod ēst, ja līdz ceturtajai klasei visiem bērniem pusdienas apmaksā valsts! Tad kā tu vari vispār […]

Jābūt modriem

10:21
13.05.2024
25
"Druva" lasītājs raksta:

“Raksta, ka “Balticom” ka­nālos Maskavas 9.maija parādi varēja redzēt kiberuzbrukuma rezultātā. Es gan domāju, ka vajag kārtīgi pārbaudīt arī pašu televīzijas pakalpojumu sniedzēju, cilvēkus, kas tajā brīdī bija atbildīgi. Lai nu ko kurš saka, aizdomu ēna tomēr paliek, ka viss var nebūt tik vienkārši,” pārdomās dalījās lasītājs.

Svinēsim svētkus kopā

10:21
13.05.2024
24
Seniore Z. raksta:

“Priecājos par 4.maija svētkiem Cēsīs. Bija ļoti sirsnīgs un patriotisks pasākums. Protams, palīdzēja arī tas, ka bija skaists laiks. Ir jauki, ka svētkos varam sanākt kopā, kopā priecāties un svinēt. Tādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk. Piemēram, arī Jāņu vakarā pilsētniekiem varētu būt skaista kopā sanākšana. Nav jau visiem lauku, kur aizbraukt. Tad Zāļu vakarā varētu […]

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
53
Autovadītāja raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Sludinājumi