To, ka rīdziniece var labi tikt galā ar cūku fermu, morēniete Rūta Būmane sev pierādījusi pirms vairāk nekā 40 gadiem, kad atnākusi strādāt kolhozā.
“Pirms sāku kopt cūkas, goda vārds, tās biju redzējusi tikai televīzijā. Visu var iemācīties. Kad darbs kolhozā beidzās, tad cūkkopes karjeru nomainīju pret pašas saimniecību. Audzēju govis, jaunlopus. Pārdevām pienu un sanāca gaļai,” sacīja Rūta Būmane. Šoruden viņa vēlreiz dzīvē apmetusi kūleni, pasakot sev, ka lopu kopšana jau var būt pie sirds, bet, ja vairs nav izdevīgi, ja nemitīgi jāsatraucas, kā tiks pie siena, jo bērniem dzīve pilsētā, tad jāmeklē jaunas iespējas.
“Rudens sākumā lopiņus likvidēju, un pēc maza brīža man piedāvāja darbu. Strādāju Mores skoliņā. Esmu apkopēja un auklītepirmsskolas bērnu grupiņā . Esmu ļoti priecīga, ka ir darbs. Jūtos vajadzīga. Mājās sanāk visu darīt tikai sev, bet te bērni mani tik ātri pieņēma un katru rītu saka: “Mūsu audzīte atnākusi!” Ārā ir tumšs, drēgns, bet jūtos kā ceriņziedu laikā. Esmu kolektīvā, esmu starp cilvēkiem un ļoti apmierināta ar dzīvi. Bērni mani tik ļoti iepriecina,” sacīja Rūta un nosmējās, ka pat valsts svētku dienās nevilšus atnākusi līdz skolai, domājot, ka varbūt tomēr bijis jābūt darbā.
Rūta strādāšanu vietējā skolā nosauca par lielāko un labāko šā gada notikumu.
Komentāri