Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Dailes teātris piebrauc mājās

Druva
23:00
06.08.2007
4

Sestdien daļa Cēsu vecpilsētas un parki bija pārvērsti par Dailes teātri.

Par teātra lielo zāli kļuva Pils parka estrāde, kurā Dailes trupa aizrautīgi nospēlēja vienu no saviem izrāžu hītiem, skatītāju gadiem mīlēto “Tobago!”. Šoreiz uzvedums brīvdabā pulcēja

gandrīz trīs tik skatītāju, nekā ietilpst Rīgā, Brīvības ielas namā, visus, kas gribēja noskatīties Māras Zālītes un Ulda Marhilēviča sacerēto dziesmuspēli, kuru dailēnieši sacījās spēlējam pēdējo reizi. Taču komponists U.Marhilēvičs, iznākdams skatītāju priekšā, lai pats sēstos pie mūzikas instrumenta, teica: “Nekad nesaki nekad”.

Tāpat kā sezonas laikā Rīgā, arī Cēsīs pietrūka biļešu uz mazās zāles izrādi “Dzīvīte, dzīvīte…” Mazajai zālei brīvdabā Dailes teātra aktieris, “Mākslas festivāla Cēsis 2007” aktīvs rīkotājs Juris Žagars, bija noskatījis Lenču ielas 9. a nama pagalmu un verandu. Simtgadīgais

nams tik atbilstoši veidoja izrādes dekorācijas, ka tās no Rīgas nevajadzēja vest. Aktieri līdzi bija paņēmuši tikai rekvizītus un tērpus. Stāstam par kaimiņu būšanām mūsdienās, kuru sacerējis dramaturgs Jānis Jurkāns, Cēsīs pievienojās vēl viens rekvizīts – zaļš žigulītis, ko cēsniece Daina Blicava izrādes laikā uzticēja aktierim Gunāram Placēnam. “Dzīvīti, dzīvīti…” dailēnieši nospēlēja divas reizes. Viena izrāde tika dāvināta gados vecākiem cēsniekiem, kuri apvienojušies pensionāru biedrībā vai dzīvo pansionātā.

Papildvietas bija nepieciešamas Artūra Maskata teātra mūzikas koncertam, kas notika kultūras centrā. Skatītāju priekšā komponists atritināja savu ceturtdaļgadsimta garo radošo biogrāfiju. Dziedāja uz Latvijas skatuvēm sen neredzētais aktieris Ivars Kalniņš, komponista apjūsmotā operas soliste Ilona Bagele un klausītāju iemīļotā mūzikas grupa “Cosmos”.

Mākslas festivāla Teātra dienā blakus profesionāliem aktieriem un dziedātājiem bija aicināti un labprāt atsaucās cēsnieki. Annas Būres diriģētais 1. pamatskolas zēnu koris Maija parkā sniedza Dailes teātra muzikālo izrāžu dziesmu koncertu. Marikas Slotinas-Brantes diriģētais kultūras centra koris “Wenden” kopā ar aktieriem piedziedāja Pils parku ar Ulda Marhileviča dziesmām izrādē “Tobago!”. Diriģentes atzina, ka teātra piedāvājums licies ļoti pagodinošs, tāpēc vasarā ziedotas daudzas stundas, lai apgūtu jaunu repertuāru. Uzstāšanās sniedza gandarījumu gan cēsniekiem, gan arī Maija parkā bērniem domāto izrāžu aktieriem.

Mākslas festivāla rīkotāji bērniem bija sagatavojuši vēl vienu iespēju – jūsmot par latviešu jaunāko kinomākslu animācijas filmās “Latvietis” un “Trīs musketieri” Pils klēts kinoteātrī.

Svētdien mākslas festivāla notikumi bija veltīti latviešu jaunākajai kinematogrāfijai, kā arī akadēmiskajai mūzikai. Cēsnieku lolotā “Šūbertiāde” šogad atzīmēja desmitgadi. Kamermūzikas koncerts notika Ungurmuižas parkā, pulcējot ap 200 klausītāju.

Mākslas festivāls nav beidzies. Pēc divām dienām tas atkal atsāksies ar jaunu sparu – mūzikas, kino un glezniecības notikumiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
140

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi