Pirmdiena, 22. aprīlis
Vārda dienas: Armands, Armanda

Dabas takas aktīvām brīvdienām un izziņai

Sarmīte Feldmane
12:34
13.11.2023
22
Veselavas 2

Cēsu novads ir bagāts ar dabas takām. Daža vien dažus simtus metrus gara, cita vairākus desmitus kilometru.

Ievalčupītes taka, Šūpoļu ceļš Dzērbenē, 3×9 zālīšu dabas taka Kaivē, Brīvkalnu un Veselavas muižas taka Veselavā, Gaujmalas taka Jaunpiebalgā, Vēstures taka Nītaurē, Braslas taka Straupē, Amatas ģeoloģiskā taka  un vēl daudzas citas. Katra atklāj kaut ko interesantu un dod iespēju pavadīt laiku dabā.

Vispirms jāsakārto tās, kas ir

Cēsu novada Tūrisma attīstības aģentūras direktore Madara Lasmane atzīst, ka dabas takas aizvien ir kupli apmeklētas. Viņa vērtē, ka pandēmijas ierobežojumi daudziem iemācījuši, ko nozīmē būt dabā, pārliecību, ka var gūt labas emocijas, izkustēties.    “Tad    dabas takas bija iespēja pabūt ārpus mājām. Tagad ir koncerti, svētki, tomēr    tūrisma informācijas centros daudzi jautā par tūrisma maršrutiem, lai varētu būt dabā,” stāsta M.Lasmane.

Dabas takas novada teritorijā    apsaimnieko gan uzņēmēji, gan Dabas aizsardzības pārvalde, gan pašvaldība. Uzņēmēji ierīkojuši takas saviem atpūtniekiem, izveidojuši maršrutus velotūristiem, pārgājieniem. Tūrisma gidi rīko pārgājienus arī neskartā dabā, ne tikai pa takām.

“Šogad pašvaldības pārziņā esošo dabas taku apsaimniekošana nav bijusi prioritāte, nākamgad plānos ir tās apsekot, secināt, kādi ir stendi, marķējums, kur kas jāatjauno. Katrā populārākajā takā vajadzētu apmeklētāju plūsmas skaitītājus, tad    var lemt, kur ieguldīt vairāk. Tagad par ceļotāju skaitu lielākoties varam spriest vien no tā, cik par kuru objektu interesējas. Liela novada daļa atrodas Gaujas Nacionālajā parkā, tā teritorija ir jāsargā, jāvērtē arī tūristu plūsma un slodze,” stāsta M.Lasmane un vērtē, ka aģentūras darbiniekiem vajag daudz laika, lai takas apsekotu.

“Jāveido datu bāze, lai zinātu, kādā stāvoklī ir katra taka, kas tajā darāms. Vispirms jāsakārto esošās takas, tad var domāt par jaunām, arī to, vai tās nepieciešamas, vērtēt, kas tās ierīkos, uzturēs,” saka aģentūras direktore un piebilst, ka    novadā populārākās dabas takas – pie Zvārtes ieža, Ērgļu klintīm, Sarkanajām klintīm un Līču – Laņģu taka – ir Dabas aizsardzības pārvaldes pārziņā. “Agrāk pārvalde ļoti daudz izdarījusi, lai tās uzturētu. Aģentūrai ar pārvaldi bijušas sarunas par problēmām takās, bet risinājuma pagaidām nav. Ne­drīkst atlikt taku atjaunošanu Līgatnes pilsētā, aģentūrai un Līgatnes apvienības pārvaldei ir jārod risinājums, kā to izdarīt, jāpiesaista projektu finansējums,” atgādina M.Lasmane.

Apmeklētāji ciena vidi

Tie, kuri atbrauc uz Cēsīm un vēlas izjust ne tikai senās pilsētas gaisotni, bet arī pabūt dabā, pie Gaujas, labprāt dodas pastaigā pa Cīrulīšu dabas taku. Tā ir iecienīta arī cēsnieku vidū.

Cēsu pilsētas un Vaives pagasta teritorijas un infrastruktūras pārvaldības nodaļas vadītājs Egils Kurpnieks uzsver, lai arī Cēsīm ir daudzveidīgs reljefs un netrūkst vietu, kur baudīt dabu, Cīrulīšu dabas takas ir ļoti populāras. Apmeklētāju plūsmas skaitītājs rāda, ka pērn tajās pabijuši    43 833 apmeklētāji. Lielākais apmeklējums – 605 – bijis kādā sau­lainā oktobra sestdienā. “Vasarā nedēļas nogalēs pērn    dabas takās brīvo laiku pavadīja ap 400, 450 cilvēkiem. Taka ir pieejama arī ziemā, tad, ja jaukas brīvdienas, arī pat pāris simti to izmanto,” stāsta E.Kurpnieks un uzsver, ka pašvaldība uztur taku. “Ja kādā vietā rodas problēmas, tās nekavējoties tiek atrisinātas. Ziemā taku tīra, piebradā, lai cilvēki var staigāt,” pastāsta E.Kurpnieks.

Necerēti iecienīta ir Kaķupītes dabas taka, arī vissezonas tūrisma objekts. To labprāt izmanto garāmbraucēji, piestāj un atpūšas no ceļa, izejot 800 metrus garo taku, apskatot skulptūru parku, ir iekārtota vieta piknikam.

“Mums nav problēmu ar atkritumiem, to, ka kāds ļaunprātīgi kaut ko salauztu,” uzsver E.Kurpnieks.

Vasara vai ziema, nezūdoša ir interese par Cecīļu dabas takām Ieriķos. Saimnieks Kristaps Ka­ņeps atzīst, ka neatkarīgi no gadalaika, kad brīvdienās ir labs laiks, apmeklētāji ir, kad slikts – klusums. “Tagad vēl skaistais rudens, bet līst, apmeklētāju maz. Vasarā lielākā daļa dodas uz jūru, bet vienmēr ir cilvēki, kuri vēlas pastaigāties dabā,” stāsta K.Ka­ņeps un uzsver, ka apmeklētāji ir solīdi, saprot, ka taka tiek uzturēta, jūtas labi, tad kāpēc gan atstāt aiz sevis nekārtību.

“Strādājam, lai te būtu interesanti un patīkami. Tumšajam laikam ir savs piedāvājums,” uzsver saimnieks un piebilst, ka diemžēl vējš takās nodarījis postījumus, ar tiem iespējami ātri jātiek galā.

Ceļš, kas Latvijā jāiepazīst

Pasaulē pazīstams ir Camino Santjago jeb Svētā Jēkaba ceļš. Tas ved arī cauri Latvijai un Cēsu novadam. Tas ir ceļš tiem, kuri nevar neiet – svētceļniekiem, tūristiem, iet mīlētājiem -, uzsver Latvijas Svētā Jēkaba ceļa asociācija, kas to iezīmējusi kartē.

“Ceļš ir marķēts. Par to stāstām, popularizējam pasaulē, aicinām uz Latviju.    Svētā Jēkaba ceļš tāpat kā “Mežtaka” un “Jūrtaka” ir atzīts starptautiski,” stāsta asoci­ācijas vadītāja Sandra Rone.

Gaujas Nacionālā parka teritorijā bijis sarežģīti nomarķēt Svētā Jēkaba ceļu. Dabas aizsardzības pārvalde izvirzījusi prasības, vērtējot, ka tūristu slodze varētu būt par lielu, nācies mainīt maršrutu.    “Ceļa posms Liepa – Cēsis ved caur Gaujas Nacionālā parka teritoriju, un tam nav piešķirts ofici­āla maršruta statuss. Šajā posmā gājējiem pašiem jāizraugās, kur iet    pa publiski pieejamiem koplietošanas ceļiem un takām, sau­dzējot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Ceļa norādes un marķējums atsākas no Cēsu pilsētas      robežas,” stāsta S.Rone un atgādina, ka    Svētā Jēkaba simbols ir gliemežvāks vai dzeltena bulta. Visbiežāk arī gliemežvāks ir dzeltens uz zila fona, bet Gaujas Nacionālā parka teritorijā marķējumam izmantoti    putnu būrīši, uz kuriem zili dzeltenā ceļa norāde.

“Visu darām brīvprātīgi. Paši marķējam maršrutus, takas uzturam,” uzsver S.Rone. Diemžēl nemaz ne tik reti marķējuma zīmes tiek nolauztas. “Cilvēki aizvien nesaprot, kas tā par zīmi, cik gājējam svarīga. Zilā un dzeltenā krāsa dažos posmos izpelnījušās kādu cilvēku nepatiku, un norādes nopostītas. Tādēļ gadījies, ka ceļotājs purvā apmaldās, jo novirzījies no maršruta, un situācija izvērtās nepatīkama,” stāsta S.Ro­ne.

Par to, cik daudzi izmanto    Svētā Jēkaba ceļu, asociācijā uzzina no sociālajiem tīkliem, kur svētceļnieki dalās piedzīvotajā, kā arī pēc iegādātajiem ceļotāju zīmodziņiem.

“Interese par šo ceļu ir. Vasarā bija amerikānis, kuram maršrutā palīdzējām atrast naktsmājas. Gājuši itāļi, lietuvieši, igauņi, vācieši, poļi,” atzīst S.Rone un piebilst, ka Cēsu Tūrisma informācijas centrā patlaban izpirkti visi suvenīri, kas saistās ar Svētā Jēkaba ceļu.

Daudz laika tiek veltīts arī tam, lai cilvēki saprastu, ka svētceļnieks nav tūrists un naudas tērētājs, atzīst asociācijas vadītāja. Svētceļniekiem vajag vienkāršu mītni. Visbiežāk viņus uzņem draudzes.

“Svētā Jēkaba ceļš Latvijā ir perspektīvs. Mums Latvijā tas vēl jāiepazīst,” saka S.Rone.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē 16 izsaukumi

15:43
22.04.2024
7

Aizvadītajās trīs diennaktīs, laika posmā no šī gada 19. aprīļa plkst. 6.30 līdz 22. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 16 izsaukumus – trīs izsaukumus uz ugunsgrēku dzēšanu un 13 izsaukumus uz glābšanas darbiem. Sestdien plkst. 18.04 saņemts izsaukums uz Madonas novada Cesvaines pagastu, kur divstāvu dzīvojamās mājas otrajā stāvā pie […]

Fiziskās aktivitātes - svarīgākais ieradums labas veselības uzturēšanai

15:27
22.04.2024
11

Uz jautājumu “Kurš no ieradumiem, jūsuprāt, ir vissvarīgākais veselībai?” “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā 17% respondentu atbildējuši, ka tās ir regulāras fiziskās aktivitātes, savukārt 16% kā svarīgākās norādījuši regulāras veselības pārbaudes. Interesanti, ka fiziskās aktivitātes par svarīgāko ieradumu vīrieši atzinuši divas reizes biežāk nekā sievietes. Visvairāk – 25% – ar fiziskajām aktivitātēm […]

Āraiši ir īpaši, un tādiem tiem jābūt

00:00
22.04.2024
20

Āraisieši vienmēr uzsvēruši piederību īpašajai vietai Āraišiem. Jau desmit gadus aktīvākie iedzīvotāji apvienojušies Āraišu biedrībā, lai kopā risinātu ikdienas problēmas, stiprinātu identitāti un atpazīstamību, veicinātu kopienas un apkārtnes iedzīvotāju līdziesaisti, radošumu un interešu daudzveidību, paplašinātu tūrisma piedāvājumu.    Biedrības rosināti, āraisieši sanāca kopā, lai apspriestu aktuālo. Eva Koljera pastāstīja par aptaujas, kurā viedokli pau­da āraisieši, […]

Rokdarbos atmodina pavasari

00:00
21.04.2024
47

Dzērbenes pilī kā ik pavasari pagasta un kaimiņu rokdarbnieki un amatnieki rāda rudenī un ziemāpaveikto. Izstādes pamatu veido Dzērbenes tautas nama studijas “Dzērbe” dalībnieku darbi. “Gada laikā studijas vadītāja Inga Blauberga    iedrošinājusi, aizrāvusi pagasta sievas. Aizvien tiek apgūts kas jauns, pētītas    latviskās un Dzērbenes meistaru tradīcijas,” saka tautas nama un Dzērbenes amatu mājas […]

Grāmatas Braila rakstā, audio, palielinātā drukā un vieglajā valodā

00:00
20.04.2024
65

Cēsu pilsētas Valdemāra bibliotēkā, kas daudziem labāk zināma ar iepriekšējo nosaukumu Neredzīgo bibliotēka, grāmatas lasa ne tikai vājredzīgi un neredzīgi cilvēki, bet arī tie, kuriem citu iemeslu dēļ grūti lasīt parasto druku. Tas var būt gultas režīms pēc traumas, operācijas, pēc insulta, infarkta vai ir grūtības fiziski noturēt grāmatu rokās. Dienā bibliotēku vidēji ap­meklē 10 […]

Atkal brauc reibumā

11:48
19.04.2024
34

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 84 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 10 ceļu satiksmes negadījumi, bez fiziski cietušām personām. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 108 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 67 par ātruma pārsniegšanu, kā arī trijos gadījumos automašīnas vadītāji […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
33
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi