Jaunzēlandē pirmatnējais skaistums apbur ikvienu. Garā baltā mākoņa zeme
Jaunzēlandi veido divas salas Klusajā okeānā. Dienvidu salā valda miers un nemainība. Ziemeļu sala atrodas divu kustīgu zemes plātņu saskarē, te ir viens no vulkāniski aktīvākajiem reģioniem pasaulē. Salā zem un virs zemes daudzviet kaut kas burbuļo, šņāc, iztvaiko, no caurumiem kūp dūmi, kas liecina, ka te dzīvo uz karstas lavas. Ainavu raksturo vulkāni, burbuļojošu dubļu lauki un geizeri, dažādu krāsu iežu klajumi un kūpošas ielejas. Redzamais ir unikālas liecības dzīļu varenajam spēkam. Te ir arī lietus meži un džungļi, mēness ainas un kailas klintis, milzu kokpardes un kauri koki, stalaktītu alas un zeltainas pludmales. Jaunzēlandē nav bīstamu dzīvnieku, čūsku, zirnekļu, pat ne odu un ērču. Vienīgais trūkums – laika apstākļi ir ļoti mainīgi.
Salās dzīvo maori, kas pirms 1500 gadiem no Melanēzijas pārvietojās uz Jaunzēlandi, nonākot dabas paradīzē. Maori to nosauca Aotearoa, kas nozīmē „garā baltā mākoņa zeme”. Līdz angļu misionāru ienākšanai maori nepazina rakstību, visu attēloja zīmējumos. Tagad maoru rakstībā ir 13 burti. Maori valsts iedzīvotāju īpatsvarā ir 15 procenti, maoru valoda ir otra valsts valoda.
Jaunzēlandes galvenā ienākumu nozare ir piensaimniecība. 95 procenti piena produktu eksportē. Vienā fermā ir ap 400 govju. Vidēji uz vienu iedzīvotāju ir govs un desmit aitas. Daudzi iztiku pelna, audzējot tirgum dārzeņus, arī saldos kartupeļus kumara. Eksportē ziedus, pirmajā vietā ir orhidejas. Bagātība ir arī no Amerikas ievestā Oregonas priede, ciršanas vecumu sasniedzot jau 25 gados. Mežos mīt savvaļas fazāni un tītari, interesanti, ka medībām nevajag licenci. Buru pilsēta
Kia Ora – laipni lūgti! Jaunzēlandē ir četri miljoni iedzīvotāju, no tiem 1,2 miljoni dzīvo Oklendā. Tā ir Jaunzēlandes lielākā pilsēta, izkārtota 75 kilometru garā zemes strēlē starp divām ostām, tāpēc to dēvē par Buru pilsētu. Oklenda izveidojusies uz 35 bijušiem vulkāniem. Ielas ved kalnā augšā un lejā.
Edenas kalna virsotnē joprojām ir vulkāna krāteris. Vulkāna nogāzes ir grūti pļaujamas, tāpēc te ganās govis. Plaša pilsētas panorāma paveras no Bastiona kalna, kur atradušies maoru nocietinājumi. Jaunzēlandē decembrī sākas vasara, sāk ziedēt Ziemassvētku koki jeb Pohutu kava. Tas ir laiks, kad pilsētu rotā sarkanas ziedu kupenas. Oklendas simbols ir 328 metrus augstais Sky Tower, kura pamati ir 15 metru dziļumā. Tornis spēj izturēt pat astoņas balles stipru zemestrīci. Tā skatu laukumā ir bieza stikla grīda, caur kuru paveras galvu reibinoša aina uz leju. Torņa laukums 192 metru augstumā piedāvā brīvo kritienu no pilsētas augstākās celtnes.
Oklendas muzejā maoru kultūras ekspozīcijā ir celtnes un dažādi priekšmeti, kas raksturo augsto kokgriešanas prasmi. Apbrīnojama izskatījās punga, 25 metrus gara laiva, kas paredzēta simts karotājiem. Jaunzēlandes dabas ekspozīcijā ir gan dinozaura skelets, gan pirmatnējā moa putna izbāzenis. Izrādās, ka kivi ir akls, nelidojošs nakts putns. Salu līcis
Ar kuteri izbraucienā pa Salu līci var aplūkot Jūras dabas parkā uzskaitītas vairāk nekā 140 salas. Elpu aizraujošs mirklis, kad kuteris izbrauc pa caurumu klints sienā. Urupukapukas salā var peldēties siltajā līcītī, sauļoties vai doties pa-staigā pa salu. Taka ved kalnos caur aitu ganībām un tējas koku audzēm. Tik silti smaržo gaiss… No salas paveras fantastisks skats uz okeāna zilgmi ar daudzām saliņām.
Netālu ir Vaitangi memoriālā vieta, kur 1840. gadā tika parakstīts miera līgums starp Lielbritānijas koloniālo varu un septiņām maoru ciltīm. Ceļmalās no vulkāniskajiem iežiem sakrauti savdabīgi žogi. Piestājot pie Haruru ūdenskrituma, ainavā izceļas Norfolkas priedes, atgādinot piramidālas egles ar retiem zariem. Daudzviet aug manuka, lieli, viršveidīgi krūmi ar baltiem ziediem, baltie tos sauc par tējas kokiem. Manukas medus ir ļoti vērtīgs. Tējas koka eļļai ir dziedinošas īpašības. Manuku lieto kosmētikas produktu ražošanā. Tropiskais mežs
Waipoua nozīmē „nakts lietus ūdens”. Waipoua tropiskajā mežā aug pirmatnējās kokpapardes, sasniedzot pat 30 metru augstumu. Valsts simbols ir sudrabpaparde. Pirmatnējos mežos saglabājušies kauri koki, kas auguši pirms 135-190 miljoniem gadu. Koka stumbrs atgādina skujkoku, tikai skuju vietā ir tievas lapiņas. Jaunie kauri koki aug slaidi, kroni veido vēlāk. Kauri skaitās vērtīgākā koksne pasaulē, no kuras var izzāģēt garus, platus un bezzarainus dēļus, koksnes mitrums tikai 12 procenti. Kauri sveķus maori lietoja uguns ieguvei, lāpām. Kauri sveķi atgādina dzintaru, bet tie ir viegli. Sevišķi skaistus sveķus pulē un gatavo rotaslietas.
Pa tropiskā meža taku devāmies pie vislielākā kauri koka Tane Mahuta jeb Meža Kunga, kas ir ap 2000 gadus vecs, 4,4 metri diametrā, bet apkārtmērs pārsniedz 13 metrus. Te dzīvo arī lielākā kivi putnu kolonija.
Kauri muzejā redzama senā koksnes apstrādes tehnika, no kauri izgatavotās mēbeles un dažādi priekšmeti. Muzeja sveķu kolekcija ir lielākā pasaulē. Kvēlojošo kāpuru alas
Fantastisko Waitomo alu nosaukums maoru valodā nozīmē „ūdens kolonnas”. Trīs alu komplekss pārsteidz ar krāšņām, dabas veidotām kaļķakmens skulptūrām. Stalaktīti un stalagmīti veidojas ļoti lēni, 300 gados klāt nāk tikai centimetrs. Alu labirintu apskati turpinājām laivā, braucot pilnīgā tumsā. Laiva slīdēja klusi, jo tika vilkta pa trosi.
Acīm paveras neticams skats, jo alu tumšie griesti atgādina mirgojošas zvaigžņotas debesis. Tūkstošiem mirdzošo tārpiņu veido dažādus neredzētus „zvaigznājus”. Alu tumšajās velvēs sienāža izskatam līdzīgas mušiņas izdēj oliņas, no kurām pēc trijiem gadiem izšķiļas kāpuri. Kāpuri izvelk lipīgus pavedienus, ar izstaroto gaismu pievilinot insektus. Termālā brīnumzeme
Rotorua ir unikāls ģeotermālo procesu apvidus. Rotorua nozīmē „otrais ezers”. Rotorua ezers izveidojies vulkāna krāterī. Takā ap ezeru no zemes nāk tvaiki, dažviet ir burbuļojoši krāteri. Visur izliktas brīdinājuma zīmes, pārkaļķotā augsnes garoza vietām ir tikai centimetru bieza, tā kā gājējs viegli var pazust uz neatgriešanos. Spēcīga sēra smaka un paukšķoši dubļi ir visā pilsētā. Arī te tvaiki laužas cauri asfaltam, kājas sāk silt cauri kurpju zolēm. Ēkām ierīkoti skursteņi, caur kuriem izvada karsto tvaiku no pazemes. Vēsajā laikā ar tvaiku apsilda mājas. Karstos avotus un ārstnieciskos dubļus izmanto kūrorti.
Rotorua nacionālais parks atrodas uz vulkāniskā plato ar iespaidīgām zemes dzīļu darbības izpausmēm – geizeriem, verdošiem dubļu laukiem un karstajiem avotiem. Te Whakarewarewa mākslas un kultūras centrs piedāvā iepazīties ar maoru sadzīvi un tradīcijām. Pie maoru saieta nama jānovelk apavi. Centrā var uzzināt daudz interesanta, piemēram, kā no augiem izgatavo maoru deju svārciņus. Var redzēt dzīvus kivi putnus.
Termālajā rezervātā atrodas Jaunzēlandes lielākais geizers Te Puia, kurš ik pēc 20 minūtēm izšauj ūdens strūklu 30 metru augstumā. Vakars paiet maoru koncertā dziesmās un dejās, maori māca sasveicināties ar degungaliem. Uzzinājām, ka kaujas dejā haka maoriem raksturīgi izbāzt garu mēli.
Vietām ceļmalas ir dzelteni ziedošu krūmu ieskautas. Tos sauc par slotzariem. Kā milzu smilgas aug pampas zāle. Karstās upes Vaimangu vulkāniskās ielejas krāsainību veido ūdensaugi un dažādie minerāli, kas veido terases. Tās cietušas vulkāna izvirdumā.
Redzot, kā te nepārtraukti mainās vide, cilvēks aizdomājas: cik gan materiālās lietas ir laicīgas.
Maoru valodā Wai-O-Tapu nozīmē „svētie ūdeņi”. Wai-O-Tapu ģeotermālie avoti ir īsta brīnumzeme. Neaizmirstami un acīm neticami skati, iežu krāsainība nepārspējamās variācijās. Termālie baseini ir gan dzelteni, gan oranži, gan smaragdzaļi, gan dzeltenzaļi. Tiem pa vidu burbuļojoši caurumi un verdoši dubļu lauki. Arī nosaukumi ir atbilstoši: Velna tintes podi, Opāla baseins, Mākslinieka palete, Šampanieša baseins u.c. Balta lauka vidū ir Šampanieša baseins 65 metru diametrā ar spilgti oranžām malām, bet no 62 metru dziļuma nemitīgi ceļas burbulīši. Pie sēra dioksīda smakas jau pierasts. Baseini nemitīgi kūp, zeme ir dzīva, un cilvēks sajūtas tik mazs pret dabas varenumu. Pasaule šķiet kā pasaka.
Lēdijas Knoksas geizers izšļācas reizi diennaktī – tieši pulksten 10.15. Miera periodā geizera caurums tikai kūp. Parka uzraugs stāsta, ka pazemē ir divi baseini – viens ar karsto, otrs ar auksto ūdeni, izvirduma laikā ūdens no tiem saplūst kopā. Reindžers ieber geizera caurumā ziepju pulveri, lai zinātu mirkli, kad izšļāksies spēcīgā strūkla. Drīz no cauruma jau mutuļo putas, un geizers šņākdams izšļācas. Zeltainie kivi
Agrodomē ieradāmies vērot aitu šovu. Atraktīvs jauneklis aitu nocērp divās minūtēs. Skatītājus aicina uz skatuvi piedalīties jēru barošanā un pat govs slaukšanā. Uzjautrinoši vērot, kā suns sadzen aitas aplokā. Devāmies arī izbraukumā pa saimniecību. Braucām ar traktoru, kuram pievienota īpaša piekabe tūristiem. Redzējām strausus, emu, cūkas, briežus, lamas, alpakas.
Kivi dārzā ieraudzījām, ka kivi aug līdzīgi vīnogām. 1905. gadā no Ķīnas tika ievesti lielās ērkšķogas stādi, tie tika selekcionēti. Lai saistītu izveidotā augļa nosaukumu ar Jaunzēlandi, 1959. gadā to nosauca putna vārdā – par kivi. Mums parādīja bagātīgi ziedošu kivi kociņu, piebilstot, ka tas nekad nav nesis augļus. Vai nevarot pateikt, kāpēc tā? Izdevās uzminēt – tas ir vīrišķā dzimuma augs.
Vietējā tirdziņā nopērkami kivi un zelta kivi. Visvairāk intriģēja zelta kivi ar placināti spiciem galiem. Un, kad to pārgriež… tik zeltains, sulīgs, mīksts un salds, nemaz nelīdzinās Latvijā pirktajiem. Degustējam arī kivi vīnu un medu.
Daudzviet mums tiek vaicāts, no kurienes esam. Latviju gandrīz neviens nezina, vismaz jānosauc kaimiņvalstis – Somija vai Zviedrija. Toties visi zināja Rīgā notiekošo NATO samitu. Gredzenu pavēlnieka zeme
Pirms 25 000 gadu pēc viena no pasaulē lielākajiem vulkāna izvirdumiem krāterī izveidojās Taupo ezers. Tā ir lielākā saldūdens krātuve Jaunzēlandē – vairāk kā 600 kvadrātkilometru platībā, atrodas 360 metrus virs jūras līmeņa. Maoru valodā Taupo nozīmē „lielais plecu apmetnis”. Ceļš uz Velingtonu ved caur tuksnešainu apgabalu ar trūcīgu augāju. Tongario nacionālajā parkā ir trīs aktīvi vulkāni. Visaugstākais no tiem ir 2800 metrus augstais Ruapehu ar sniegotu virsotni. Ruapehu krāterī ir izveidojies milzīgs ezers, kura siena autoceļa pusē ir ļoti plāna. Nav zināms, kurā brīdī ezers var to pārraut. Uz ceļa jau sagatavoti brīdinājuma luksofori, lai novērstu katastrofu, kad milzīgā straume gāzīsies pār autoceļu.
Jau par leģendu kļuvusī kino triloģija „Gredzenu pavēlnieks” ir uzņemta Jaunzēlandē, tās zaļajos vulkāniskajos kalnos, arī tuksnešainajā Tongario apkaimē. Braucam caur vietu, kur dzimis filmas režisors Pīters Džeksons. Jaunzēlandieši ar to lepojas, bet cieņā pret dabu pēc filmas uzņemšanas beigšanas pieprasīja demontēt visas instalācijas, atstājot dabas ainavas tādas, kādas tās bija pirms tam. Galvaspilsēta Velingtona
Velingtona ir Jaunzēlandes galvaspilsēta kopš 1863. gada. Tajā ir 400 tūkstoši iedzīvotāju. Klimats nav pārāk jauks, vējains, jo pilsēta atrodas šaurā salas vietā. Bet mums palaimējās. Laiks bija ļoti jauks. Velingtona ir ļoti kalnaina, ar stāvām ielām, tādēļ tajā ir daudz vienvirziena ielu. Ar veco funikulieri uzbraucām Viktorijas kalnā, lai vērotu pilsētas panorāmu. Lēdijas Norvudas dārzā priecājāmies par spēcīgajiem rožu stādiem, krāšņajiem ziediem un smaržām.
Par ceļojumu uz Jaunzēlandi, kuras lielākā bagātība ir fantastiskā daba, glabājas siltas atmiņas un neaizmirstami iespaidi.
Komentāri