Gaujas NP informācijas speciāliste
Klāt novembris, pēdējais rudens mēnesis, pats tumšākais un vējainākais. Krietni sarukusi diena, jo gaisma ir tikai nedaudz vairāk par septiņām stundām. Īsta gaišuma nav arī šajā laikā, jo debesis ir apmākušās, apkārtni ietin migla. 15.-20. novembrī gaisa temperatūra pakāpeniski pazeminās zem nulles. Gandrīz vienmēr piepildās tautas ticējums: „Ja ap Mārtiņiem salst, tad ap Ziemsvētkiem līs”. Vēsuma vilnis virzās pāri Latvijai, sākot no austrumu rajoniem uz jūras piekrasti. Sāk sasalt zeme, upes un ezeri „pārvelkas” ar pirmo trauslo ledus kārtu. Izveidojas arī sniega sega, tomēr parasti tā nenoturas visu ziemu.
Novembrī aktīvu ciklonu darbības rezultātā bieži var būt vētras. Lai gan visnestabilākie laika apstākļi ir piekrastes rajonos, spēcīgas brāzmas, koku lūšanu un elektrības padeves pārtraukumu var izbaudīt arī Vidzemē.
Pēc meteoroloģiskajiem novērojumiem vissiltākais novembris bija 1978.gadā, kad tika pārspēti ilgstoši noturējušies siltuma rekordi. Dabā viss ir līdzsvarā, jo tā paša gada decembrī sals tika dubultā. Tas bija visaukstākais 20.gadsimtā. Silts rudens novērots arī 1934. un 1967.gadā, pēc kura sekojušas aukstas ziemas. Toties visaukstākais novembris bija 1919., 1993. gadā, bet 1998. gadā tūlīt arī iestājās ziema.
Novembrī dabas audeklā valda meža zaļpelēkās, miglas pelēkās un brūnās krāsas. Vienīgie košie akcenti ir aizkavējusies lapu rota ozoliem un kārkliem, liepu sēklotnes „spārniņi”, segliņa oranžsārtie sēklu ietvari, krūkļa, mežrozītes un plūškoka ogu ķekari, kas spīd šur tur mežmalās. Lai gan novembra sākumā izbeidzas augu veģetācija, tomēr baravikas un dažādu sugu bērzlapes mežos atrodamas pat šajā mēnesī.
Komentāri