Trešdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Dabā gūtie iespaidi izstādēs

Sarmīte Feldmane
00:00
03.03.2024
71
1
Inese Izstade

Cēsu Izstāžu namā apskatāmas divas pavasarim piederīgas, gaišas izstādes. Ineses Ezertēvas keramikas darbus vieno nosaukums “Gadalaiki”, ko māksliniece devusi savai izstādei. Sarmīte Caune sevi sauc par sajūtu gleznotāju un tās notver gan Ventspilī, gan Parīzē, gan meža ielokā,    un    izteic    krāsās, atklājot, ka “Krasta līnija” var gan vienot, gan šķirt.

“Abas izstādes vieno mākslinieču saikne ar dabu, ieraudzītais, sajustais,” saka Izstāžu nama vadītāja Larisa Kaimiņa.

Atgriešanās mākslā

Inesei Ezertēvai Cēsu Izstāžu namā ir pirmā personālizstāde. Viņa ir viena no kādreiz pazīstamās Vidzemes keramiķu darb­nīcas “Betes” Drabešu pagastā māksliniecēm. Piedalījusies daudzās izstādēs. “ Katrs mākslinieks toreiz meklēja ko savu, veidoja savu stilu. Inese veidoja lielos podus, glazūru pludināja kā akvarelī,” atmiņās kavējas Mārīte Ber­kāne, kura arī strādāja “Betēs”.    Inese atzīst, ka “Betēs” tapa    tam laikam neierasta keramika gan krāsās, gan arī dizainā. Izstādē apskatāmi daži keramiķes tā laika darbi. Un arī tā laika liecība – “Betu” atklāšanā, 1987.gada 13.novembrī tapušais keramiķa Andra Opmaņa pods, kura mālā parakstus atstājuši Džemma Skulme un Andrejs Jansons, Pēteris Rozenbergs un citi mākslinieki, arī rajona vadošie darbinieki. “Kad “Betes” likvidēja, Mārīte podu bija saglābusi, tas mums raisa jaukas atmiņas. “Betes” man palīdzēja radoši izaugt, bez tām nebūtu tā, kas esmu. Tur kļuvu par keramiķi,” saka Inese.

Pārmaiņu laikā, kad keramiķu darbnīcas noriets bija tuvu, 1997.gadā, Inese aizbrauca uz Ameriku, kļuva par aukli latviešu ģimenē un    nodarbojās ar keramiku. “Tur virpoti darbi nebija    lielā vērtē, izmēģināju dažādas tehnikas. Pateicoties tautiešiem, varēju strādāt, sarīkoju perso­nāl­izstādes Linkolnā un Denverā, un viena bija privātmājā, kur saimniece saaicināja draugus,” stāsta Inese. Kanādā uz viņu lielu iespaidu atstāja cieņa pret indiāņu kultūru, kas tiek godāta un kopta, valsts atbalstīta. “Izveidoju indiānieti. Tā arī ir izstādē,” saka keramiķe.
Pēc divarpus gadiem viņa atgriezās Latvijā. Novērtējot ekonomisko situāciju, bija skaidrs, ka ar keramiku neizdzīvot. Inese kļuva par uzņēmēju un Valmierā kopā ar vīru atvēra kafejnīcu “Mellene”. Pēc 20 gadiem ēkas īpašnieks uzteica telpu nomu un bija jādomā, ko darīt.

Par projekta finansējumu tika iegādāta krāsns, mājā ierīkota darbnīca. “Tagad saprotu, cik biznesa gadi bija grūti. Taču varēju palīdzēt mazbērniem, varēju viņus izvadāt uz pulciņiem.      Ta­gad, strādājot ar keramiku, domāju, kāds bija tas laiks. Valmierā brīnās, ka esmu keramiķe,” pastāsta Inese.
Viņa atzīst, ka atgriezties keramiķu saimē nebija viegli, tagad daudzi nodarbojas ar to. “Aiz­braucu uz gadatirgu Brīvdabas muzejā, pārliecinājos, ka manus darbus pērk. Satiku pazīstamus keramiķus. Pēdējā desmitgadē daudz mainījies,” pārdomās dalās keramiķe un ar prieku piebilst: “Ja mani darbi patīk, varu būt gandarīta.”

Kad Inesei piedāvāja sarīkot izstādi Cēsīs, atteikt nevarēja. Gadalaiki mainās, katrs atstāj savas krāsas, ainavas, tāpat mainās mākslinieks, viņa darbi. Negla­zētas un glazētas balta porcelāna vāzes    uz melna fona,    tālumā indiānietes skulptūra un putni.    “Gribēju pamēģināt strādāt ar porcelānu, jo padomju laikā tas bija grūti pieejams,” saka Inese un pastāsta, ka, satiekot ukraiņus, kas glābjas no kara, gribas viņiem kaut ko uzdāvināt. Tā radās doma, ka tas varētu būt keramikas balodītis. Arī tie redzami izstādē, tāpat kā sabozušies zvirbuļi ziemā.

Vēl izstādē nevar paiet garām zilajām govīm. Par tām ir savs stāsts. Draudzene atgriezusies no ceļojuma un stāstījusi, ka bijusi Bumbieru svētkos, jo tā vieta sevi prezentē kā bumbieru zemi, rīko dažādus pasākumus, tirgo suvenīrus. “Bumbierus taču audzē visur, bet viņi māk izcelt. Mums ir zilā govs, bet to neviens nepopularizē. Izveidoja suvenīru    – zilo govi. Gribējās, lai ievēro, tūristiem to varētu pārdot,” pārdomās dalās Inese.

Māksliniecei prieks par cēsnieku vērtējumu, ka darbi patīk. Arī kolēģu atzinība. “Kad ieliec izveidoto krāsnī, nezini, kas iznāks. Vienmēr ir gaidas un pārsteigums,” saka keramiķe Inese Ezertēva. Arī apmeklētājus izstādē gaida ne viens vien pārsteigums.    Tāpat kā tos, kuri aizbrauc pie viņas ciemos vai satiek kādā tirdziņā.

Keramiķis Arnis Preiss Inesi pazīst jau no 80.gadiem. 1981.gadā piedalījies pirmajā Vidzemes keramiķu izstādē Cēsīs. “Sociālie tīkli ir visu izmainījuši. Ja izstādi mēnesī apmeklē simts cilvēku, tad internetā tavu darbu apskata daudz vairāk, atzīmē, ka patīk. Izstādes paliek šauram lokam, bet tās mākslinieku mobilizē, arī pats ieraugi, kāds esi, ko vari. Ja vēl izstādi iekārto kāds cits, tad arī pašam ir pārsteigums,” vērtē keramiķis un uzsver, ka Ineses izstāde ir gan acīm baudāma, gan mākslinieciski novērtējama.

Gaišs miers. Gleznotāja Sarmīte Caune izstādē “Krasta līnija”.
FOTO: Sarmīte Feldmane

Noskaņas gaišos toņos

Sarmīte Caune skatītāju aizved sajūtu, notvertu mirkļu ceļojumā.
“Katrā vietā, vai tā jūra Ventspilī vai Venēcija, Portugāle, krāsās attēloju izjūtas,” saka Sarmīte.

Gleznās dominē gaišas krāsas. “Katram māksliniekam ir dažādi periodi. Manas šī laika gleznas ir gaišas, jo apkārt pietrūkst gaišuma. Agros,    sniegotos rītos ir arī pelēkie, zilie toņi, arī jūras noskaņas. Negribu uz audekla atstāt agresivitāti, negācijas, gribējās    ļauties šai noskaņai, jo    mākslā to var izteikt arī citādāk,” pastāsta māksliniece un atzīst, ka patikušas arī spilgtākas krāsas. “Pie­mēram, Marokā cita krāsu sajūta, citi krāsu salikumi. Divus mēnešus biju Parīzē,  agrie rīti un    nakts atspīdumi un stāsti veido gleznas.”

Sarmītei patīk gleznot dabā. Viņa atzīst, ka tas nav viegli. Vējš, saule, noskaņa, krāsas aizslīd,  un viss mainās. “Tas mirklis ir īss, jāpamana un jāpaspēj uzgleznot. Neesi darbnīcas ērtībās, bet tikai dabā var piedzīvot šo neatkārtojamo sajūtu,” atklāj gleznotāja.

Izstādes nosaukums “Krasta līnija” domās izkristalizējies, pandēmijas laikā staigājot gar jūru. “Ir līnija, kuru nedrīksti šķērsot, un tāpat bija kovida laikā. Un tad ir pārdomas, noskaņa un vēlēšanās atainot iespaidus,” stāsta Sarmīte.    “Krasta līnija” jau pabijusi Talsos, Ventspilī. Cēsīs tajā skatītāju vērtējumam arī gleznas, kas tapušas Parīzē. “Savulaik piedalījos divos akvarelistu plenēros Cēsīs, arī pēdējā. Cēsu Izstāžu nams man labi zināms. Esmu priecīga, kā manas gleznas te izskatās,” vērtē māksliniece.

Tuvākajos plānos Sarmītei ir  došanās uz Ligūriju Itālijā, būt dabā, krāsās un ļaut tām plūst pa audeklu.

Komentāri

  • Bela saka:

    Skaisti

  • Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    Seniori svin pavasari

    05:14
    24.04.2024
    31

    Nedēļas nogalē Zosēnu senioru klubiņš aicināja uz dzīves svinēšanu pavasarī, pagasta kultūras namā pulcējot gan vietējos seniorus, gan aicinot viesus no Abrupes, Vecpiebalgas, Taurenes un Dzērbenes. Zosēnu senioru klubiņa vadītāja Ilze Cīrule teic, ka izveidojusies brīnišķīga tradīcija svinēt un katram savā gadalaikā aicināt ciemos pie sevis kaimiņu pagastu seniorus, rīkot arī kopīgas ekskursijas. Saietā priecēja […]

    IT speciālisti tīklojas arī klātienē

    00:00
    24.04.2024
    62

    Modernās tehnoloģijas rada jaunas profesijas un jaunas iespējas Nebijis pasākums notika Cēsīs, Raiņa kvartālā, tur tikās esošie un topošie dažādu līmeņu IT jomas speciālisti, tehnoloģiju entuziasti, studenti, uzņēmēji un ikviens, kam interesē tehnoloģijas un digitalizācija. Pasākumā “IT Waffle Meetup”raisījās sarunas, pieredzes stāsti un diskusijas par karjeras iespējām nozarē, pieprasītām prasmēm un tehnoloģiju iespējām. Būtiska bija […]

    Satiekas darba devēji un ņēmēji

    00:00
    23.04.2024
    159

    Darba meklētājus Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) akcijā “Sezonas darbi” aicināja tikties ar darba devējiem. NVA Cēsu filiālē interesentus sagaidīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), akciju sabiedrības “Cēsu alus” un SIA “Green Line Services” pārstāvji. Divu stundu pasākumā darba devēji stāstīja ne tikai par sezonas, bet arī pastāvīga darba piedāvājumiem. Darba meklētāju netrūka. “Cēsu alus” […]

    Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē 16 izsaukumi

    15:43
    22.04.2024
    36

    Aizvadītajās trīs diennaktīs, laika posmā no šī gada 19. aprīļa plkst. 6.30 līdz 22. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 16 izsaukumus – trīs izsaukumus uz ugunsgrēku dzēšanu un 13 izsaukumus uz glābšanas darbiem. Sestdien plkst. 18.04 saņemts izsaukums uz Madonas novada Cesvaines pagastu, kur divstāvu dzīvojamās mājas otrajā stāvā pie […]

    Fiziskās aktivitātes - svarīgākais ieradums labas veselības uzturēšanai

    15:27
    22.04.2024
    34

    Uz jautājumu “Kurš no ieradumiem, jūsuprāt, ir vissvarīgākais veselībai?” “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā 17% respondentu atbildējuši, ka tās ir regulāras fiziskās aktivitātes, savukārt 16% kā svarīgākās norādījuši regulāras veselības pārbaudes. Interesanti, ka fiziskās aktivitātes par svarīgāko ieradumu vīrieši atzinuši divas reizes biežāk nekā sievietes. Visvairāk – 25% – ar fiziskajām aktivitātēm […]

    Āraiši ir īpaši, un tādiem tiem jābūt

    00:00
    22.04.2024
    82

    Āraisieši vienmēr uzsvēruši piederību īpašajai vietai Āraišiem. Jau desmit gadus aktīvākie iedzīvotāji apvienojušies Āraišu biedrībā, lai kopā risinātu ikdienas problēmas, stiprinātu identitāti un atpazīstamību, veicinātu kopienas un apkārtnes iedzīvotāju līdziesaisti, radošumu un interešu daudzveidību, paplašinātu tūrisma piedāvājumu.    Biedrības rosināti, āraisieši sanāca kopā, lai apspriestu aktuālo. Eva Koljera pastāstīja par aptaujas, kurā viedokli pau­da āraisieši, […]

    Tautas balss

    Ģimnāzijas remonts ievelkas

    09:23
    23.04.2024
    27
    Druva raksta:

    “Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

    Dīvainie valodas nepratēji

    13:26
    16.04.2024
    37
    5
    Druva raksta:

    “Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

    Zinām tikai par vienu

    12:23
    14.04.2024
    20
    Druva raksta:

    “Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

    Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

    12:22
    13.04.2024
    37
    Druva raksta:

    “Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

    Neiecietīgais šoferis

    12:20
    12.04.2024
    36
    Druva raksta:

    “Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

    Sludinājumi