Drustu pagasta zemnieku saimniecībā „Muižnieki” Guntis un Maruta Jarohoviči nodarbojas ar šķirnes cūku audzēšanu. Komandas darbs
„Muižniekos” jau septiņus gadus audzē šķirnes cūkas, saimniecība ir viena no četrām cūku ciltsdarba centra SIA „Agrosels” saimniecībām, Vidzemē vienīgā. Vēl divas darbojas Kurzemē, bet lielākā atrodas Ulbrokā.
„Muižnieki” regulāri piedalās lauksaimniecības izstādēs, saimnieki iegūst zināšanas semināros un pieredzes apmaiņas braucienos arī Eiropā.
– ”Agroselā” esam viena komanda. Audzējam augstvērtīgu šķirnes materiālu – vaislas sivēnmātes un jauncūkas. Mūsu mērķis ir attīstīt aizvien augstvērtīgāku vaislas materiālu. Varētu teikt, ka „Agrosela” saimniecībās cūku ciltsdarbs ir viens no augstāk attīstītajiem Latvijā un ģenētiskais materiāls ļoti augstvērtīgs, – paskaidro G.Jarohovičs.
Vaislas cūkas tiek pārdotas dažādām saimniecībām Latvijā, lielākoties Kurzemē, arī Zemgalē, taču G.Jarohovičs vērtē, ka Vidzemē, tai skaitā Cēsu rajonā, cūkaudzētāju būtībā nav un šī nozare nav attīstījusies.
Saimniecībā esošo cūku skaits ir mainīgs. Pašlaik to ir apmēram 300, tai skaitā 35 sivēnmātes, no kurām 20 ir šķirnes cūkas. 30% no audzētajām V līmeņa cūkām tiek pārdotas vaislai, pārējās – nobarojamās un brāķētās cūkas – tiek pārdotas gaļai. Svarīga nepārtraukta kvalitātes uzlabošana
G.Jarohovičs pastāstīja, ka vispirms tiek iepirktas V2 krustojuma šķirnes cūkas, kuras aplecina ar šķirnes kuiļiem. Rezultātā tiek iegūtas V krustojuma sivēnmātes, kuras nopērk ražotāji un krusto ar gaļas kuili, iegūstot pēcnācējus. G.Jarohovičs skaidro, ka šos pēcnācējus vairs nevar izmantot vaislai, tie der tikai gaļas ražošanai. Tādēļ tās saimniecības, kuras uzsākušas sadarbību, to arī turpina, jo ik pa laikam vaislas ganāmpulks jāatjauno, jāpērk jauna V līmeņa sivēnmāte.
– Katru mēnesi ievedam ko jaunu. Nesen ievedu desmit jauncūkas ar augstām ģenētiskām īpašībām. Tās krustotas ar Kanādas kuili – augstvērtīgs materiāls. Ievedu arī šķirnes kuili no Igaunijas,- G.Jarohovičs atzīst, ka sadarbībā ar „Agroselu” visu laiku notiek attīstība.
Pirms sivēnmātes pārdod, tās vairākkārt testē un brāķē.
– Piecus mēnešus notiek testēšana, tad jau svars ir sasniedzis apmēram simts kilogramu, pēc tam vaislinieces tiek pārdotas. Testēšana ir sarežģīta. Tiek skaitīts, cik cūkai ir pupu, skatīta stāja, kājas, vai nav kūkums. Izskats ir ļoti svarīgs, – skaidro cūkkopis.
Šķirnes saimniecībā liela nozīme tiek pievērsta cūku veselībai. Būtiski tas, ka saimniecībai tuvumā nav neviena cita cūkaudzētāja, jo 40 kilometri ir bīstamā zona, kurā var izplatīties slimības.
Saimnieks uzskata, ka valstī ir maz augstvērtīgu cūku: „Vajag veidot ciltsdarbu, taču daudziem ir vienalga, sakrusto jebkādu kuili ar jebkādu cūku, pat tik tālu, ka izveidojas tuvradniecība. Sivēni ir, gaļa ir, un viss ar to beidzas. Bet mēs domājam par šķirnes attīstību, kvalitāti. Septiņus gadus strādājot, zinu, ka tas nav vienkārši.”
Barību cūkām ved no Daugavpils, saimnieks atzīst to par augstvērtīgu un pilnvērtīgu. Tas ir būtiski, lai nodrošinātu cūku kvalitāti. Arī turēšanas apstākļi ir svarīgi. Sivēniem, kurus audzē vaislai, par pakaišiem izmanto skaidas un salmus, lai saudzētu dzīvnieku kājas. Nobarojamās cūkas gan tiek turētas uz redeļu grīdām, tomēr arī šīs telpas ir aprīkotas ar nepieciešamajām iekārtām, lai nodrošinātu tīrību un barošanu. Gan veselības, gan barības paraugu izmeklējumi „Agrosela” saimniecībām tiek veikti neatkarīgā laboratorijā Anglijā.
Nobarojamās gaļas cūkas pārdod gaļas pārstrādes uzņēmumam „Matadors” Limbažu rajonā. Agrāk uzsākta sadarbība ar “Ruks Cēsu gaļas kombinātu”, taču G.Jarohovičs vērtē, ka tā bijusi neveiksmīga, jo samaksa bieži kavējusies. Savukārt V krustojuma sivēnmātes tiek pārdotas saimniecībām visā Latvijā, tai skaitā Valmieras rajonā.
Nenovērtētā tautsaimniecības nozare
„Reiz pie mums bija atbraukuši dāņi, un viņi novērtēja, ka te ir laba vieta vaislas dzīvnieku ražošanai, jo ir svaigs gaiss, turklāt ūdenim ir ļoti laba kvalitāte,” stāsta G.Jarohovičs. Tomēr, viņaprāt, Latvijā cūkkopību valsts neatbalsta, arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze vairākkārt esot uzsvēris, kādēļ gan audzēt cūkas, ja no Eiropas valstīm gaļu varot atvest tik, cik vajagot. Tā vietā ministrs aicinājis audzēt strausus, kaut ko eksotisku.
Jautāts par cūkkopības rentabilitāti, G.Jarohovičs atzīst, ka vairs nerēķina, kas ir izdevīgi un kas nav: „Valsts politika ir nesaprotama. Citās valstīs zemnieks tiek novērtēts, cienīts un atbalstīts, jo viņš ražo produkciju, no kuras pārtiek cilvēki.”
G. Jarohovičs turklāt ir neizpratnē par to, no kurienes iespējams ievest lēto gaļu, ja nekur Eiropā tādas nav. Tomēr tā ietekmē tirgu kopumā, jo vietējiem gaļas ražotājiem ir apgrūtinoši kāpināt Latvijā ražotās gaļas cenu. Tai pašā laikā lopbarības cenas aug gadu no gada. G. Jarohovičs vērtē: „Graudaudzētāji cenas ir uzcēluši Eiropas līmenī, lai gan viņi saņem hektārmaksājumus, degvielas akcīzes, kā arī citus maksājumus. Ja mēs paceltu gaļas cenas Eiropas līmenī, tad gaļa maksātu tuvu pie desmit latiem.”
Jau tā nelielais valsts atbalsts ar katru brīdi sarūkot. Tā jau pusgadu neesot saņemtas līdz šim esošās subsīdijas par šķirnes cūkām. Vairs neesot iespējams saņemt arī hektārmaksājumus.
G. Jarohovičs neatbalsta kredītu ņemšanu. Viņš vērtē, ka tā vietā, lai bankām maksātu procentus, viņš labāk nodrošina cūkām augstvērtīgu barību un attīstās iespēju robežās. Zemnieks uzskata, ka, ja būs nepieciešams, tiks meklēts tirgus citās valstīs, jo pieprasījums pēc augstvērtīgām cūkām ir. Tāpat nepieciešamības gadījumā tiks atrastas alternatīvas lopbarības ieguvē, piemēram, sadarbojoties ar Ukrainas graudaudzētājiem.
Pašlaik „Muižnieki” iesnieguši projektu ES atbalsta saņemšanai saimniecības modernizācijai, lai nodrošinātu atbilstošas atnešanās telpas un mājvietas atšķirtajiem sivēniem.
Par spīti problēmām nozarē, G.Jarohovičs optimistiski secina: „Cūkkopība ir tautsaimniecības nozare, kas nekad nepazudīs, jo cilvēks ir gaļēdājs. Tomēr tā ir nesaimnieciska rīcība no valdības puses, neatbalstīt nozari.”
Komentāri