Cēsnieces Ievas Niedres kolekcijai ir tikai pieci gadi. To veido apmēram 60 zilonīši. Pats interesantākais, ka tikai reta figūriņa ir pašas Ievas pirkta. Lielākoties tās sadāvinājuši klienti.
“Esmu nagu kopšanas speciāliste. Kolekcija, atklāti sakot, radusies, pateicoties citiem. Pašas pirkti ir varbūt kādi pieci zilonīši. Klienti, redzēdami kolekciju, kura aizsākās vien ar pāris figūriņām, gadu gaitā ir sadāvinājuši pārējās. Ziemassvētkos saņemu vislielāko kolekcijas papildinājumu,” smejas Ieva un stāsta, ka tālākie zilonīši ceļojuši no Ēģiptes, Grieķijas, Indijas, Anglijas, Vācijas, Lietuvas.
“Svarīgi, lai zilonim būtu snuķis uz augšu. Ja nav, figūra šajā kolekcijā nemaz nevar iekļūt. Man ir ziloņi tikai ar snuķiem uz augšu,” stāsta kolekcionāre un rāda, ka tās nav tikai zilonīšu figūriņas, bet arī svecīte šī dzīvnieka formā, atslēgu piekariņš, kuloniņš, vīraku turamais, vāze, puķupods un tējas trauks.
“Esmu dzirdējusi, ka melni ziloņi kolekcijā noteikti nedrīkst būt. Tiem jābūt dabiskā krāsā. Taču man ir viens melns zilonītis, kurš atceļojis no Itālijas. Tas ir gatavots no Etnas lavas. Tā nu es viņu saglabāju. Bet kādu citu melnu zilonīti centos padarīt baltu. Talkā ņēmu matu balinātājus un visādus šķīdumus… Pusi izbalināju,” smejas Ieva un rāda zilonīti ar baltu dibengalu.
Kolekcionāre atzīst, ka mīļākais ir bērnības zilonītis, kurš ir arī kolekcijas vectētiņš.
“Kolekcija neglabājas vienā konkrētā vietā. Nav arī tiem īpaši paredzēta skapja. Mana kolekcija ceļo. Daļa ir lauku mājās, daļa darbā un vēl kādus vadāju līdzi mašīnā. Visur, kur kādu laiku uzkavējos, zilonīši man ir blakus. Figūriņas mēdzu arī pārvietot, piemēram, no darba dažas aizvedu uz māju, citas atkal no mājas uz darbu, lai pašai neapnīk,” saka Ieva un piebilst, ka kolekcija regulāri ir jāpucē un jāatbrīvo no putekļiem.
“Figūras jāmazgā zem tekoša ūdens, jo mēdz uzkrāt negatīvu enerģiju. Tādēļ ik pa laikam tās vajag attīrīt, lai ziloņi man varētu dot labumu no snuķa celšanas gaisā. Talkā nāk meita Elizabete un par to saņem pat nelielu kabatas naudu. Viņa ir priecīga, ka var figūras apmīļot, nomazgāt, apslaucīt un glīti atkal sakārtot plauktā. Ar mīkstajām rotaļlietām gan neaizraujos, jo tās prasa vēl īpašāku kopšanu,” stāsta zilonīšu kolekcionāre un atklāj, ka apsver domu ar laiku kolekcijai pasūtīt speciālu skapi.
“Līdzīgu tam skapim, kāds ir tautā plaši pazīstamajiem māksliniekiem un kolekcionāriem – brāļiem Kokariem, kuriem ir apmēram divi tūkstoši tasīšu. Domāju, ka man ar laiku arī būs skapis, kurā varēšu glabāt savus zilonīšus. Esmu ievērojusi – jo lielāka kolekcija, jo tā ātrāk vairojas,” stāsta Ieva.
Komentāri