Valsts ieņēmumu dienests (VID) pagājušajā gadā par prioritāti izvirzīja cīņu pret ”aplokšņu algām”. Šogad īpaša uzmanība vērsta būvniecības nozarei.
VID Vidzemes reģionālās iestādes Cēsu nodaļas vadītāja Daiga Eglīte atgādina, ka ”aplokšņu algas” ir problēma visā valstī, ne tikai rajonā. Taču arī šogad cīņa pret aplokšņu algām turpinās un pirmie rezultāti jau manāmi. Pie tam šogad VID kā prioritāti izvirzījusi būvniecību, nozari, pēc kuras pieprasījums ir krietni liels, bet algas salīdzinājumā zemas.
Kontroles pasākumus nelegālai nodarbinātībai un nereģistrētai saimnieciskai darbībai privātmāju būvniecībā veic kopā ar valsts darba inspekciju, pašvaldības policiju, valsts robežsardzi un būvvaldēm, uz 8.jūniju veiktas 13 apsekošanas. Apsekojumos gūtā informācija tiek izanalizēta un izmantota, plānojot turpmākos kontroles pasākumus.
“Kad uzņēmums iesniedz darba devēju ziņojumu, mēs analizējam, kādas algas darba devējs ir uzrādījis un salīdzinām tās ar vidējām algām valstī, rajonā un nozarē kopumā. Ja tās salīdzinājumā ir mazas, tad pēc noteiktas kārtības mēs rīkojamies tālāk – darba devējiem rakstām vēstules, lai sniedz sīkāku informāciju par to, kāpēc algas ir neadekvāti zemas, veicam kontroles pasākumus vai uzņēmuma vadītājus aicinām uz sarunām VID,” skaidro D. Eglīte un piebilst, ka apmēram 80 procenti no darba devējiem pēc rakstītajām vēstulēm, kontroles pasākumiem un pārrunām algas darbiniekiem palielina.”
VID Cēsu nodaļas nodokļu iekasēšanas daļas priekšniece Ligita Cielēna atzīst, ka VID cīnās ar sekām. Valstiskā līmenī vispirms būtu jāveic pasākumi cilvēku vispārējās izpratnes un apziņas celšanai.
“Mūs diemžēl uzskata par kontroles iestādi. Izmantojot televīziju, radio un internetu, cilvēkiem vajadzētu stāstīt, ko viņi zaudē, saņemot algas aploksnēs un strādājot bez darba līgumiem,” domās dalās L. Cielēna un atklāj, ka pēdējos četros mēnešos pēc vēstuļu rakstīšanas, kontroles pasākumiem un pārrunām ar darba devējiem valsts sociālās apdrošināšanas sociālās iemaksas palielinājušās vairāk nekā par 26 tūkstošiem latu.
Lai rosinātu darba ņēmējus aizstāvēt savas intereses un mudinātu darba devējus maksāt nodokļus, VID piedāvā internetā aprēķināt aplokšņu algu radītos zaudējumus. Iedzīvotāji var izmēģināt VID mājaslapā ievietotos piecus kalkulatorus. Ar pirmo kalkulatoru var aprēķināt to atalgojumu, kuru darbinieks saņem „uz rokas” jeb pēc tam, kad samaksāti nodokļi. Ar pārējiem četriem – slimības naudas, bezdarbnieka, bērna kopšanas un maternitātes pabalsta kalkulatoriem var aprēķināt summas, kādas šajos pabalstos saņem tie, par kuriem maksāti nodokļi, un tie, kuri saņem „aplokšņu algas”. Šādi katrs var noteikt, cik naudas viņš zaudē, saņemot „aplokšņu” algas. VID aicina iedzīvotājus informēt par nodokļu nemaksāšanu.
“Aplokšņu” algas individuālo māju būvniecībā sastopamas nereti arī tādēļ, ka darba devējs nezina, kā kārtojamas formalitātes. VID Cēsu nodaļas nodokļu maksātāju konsultācijas daļas galvenā inspektore Zinaīda Pavlova skaidro, ka fiziskai personai, kura nolēmusi būvēt māju un algot strādniekus, jāievēro dažas būtiskas lietas.
“Vispirms darba devējam, lai arī viņš ir fiziska persona, ar strādniekiem ir jānoslēdz darba līgums. Pēc tam viņam VID jāreģistrējas kā darba devējam un jāpiereģistrē katrs darba ņēmējs. VID tālāk paskaidros, kas darba devējam turpmāk būs darāms,” skaidro Z.Pavlova un piebilst, ja cilvēks pats ir reģistrējies VID kā pašnodarbināta persona un viņš ir saņēmis nodokļu maksātāja apliecību, tad darba devējs izmaksā viņam nolīgto darba maksu par pakalpojumu, bet par tālāko nodokļu nomaksu ir atbildīga pati pašnodarbinātā persona, kura reizi gadā iesniedz gada ienākumu deklarāciju.
Komentāri